Pirms diviem gadiem septembrī Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) uzsāka īstenot projektu „Radošais izaicinājums”, kurā tika iesaistītas četras organizācijas struktūrvienības: Strazdumuižas, Ventspils, Cēsu un Rēzeknes teritoriālās organizācijas.
Projekta laikā 20 mēnešu garumā līdz pat šī gada martam cilvēki ar redzes traucējumiem tika aicināti apgūt jaunas prasmes, kas ļautu iesaistīties aktīvā nodarbinātībā. Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas pasniedzējiem un studentiem izmēģinātas un attīstītas rokdarbu tehnikas, kas vienlaikus ir gan oriģinālas un kvalitatīvas, gan paveicamas vājredzīgo un neredzīgo cilvēku rokām.
Projekta vadītāja Sandra Smona ar pasākuma norisi ir ļoti apmierināta, atzīstot, ka kopā ar Mākslas akadēmijas studentiem veiksmīgi atrasti varianti rokdarbiem, kurus var piemērot cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī rasti risinājumi radīto darbu konkurētspējai vietējā tirgū.
“Mūsu mērķis šajā projektā bija radīt kaut ko jaunu, lai pircējs gadatirdziņā darinājumu iegādājas tā unikalitātes dēļ, nevis tāpēc, ka to ir veidojis neredzīgs cilvēks. Mēs fokusējāmies uz dizainu, zīmola veidošanu un konkurētspēju,” saka S. Smona, piebilstot, ka izstādē mazo telpu dēļ no visa paveiktā aplūkojami vien četrdesmit procenti.
“Septiņdesmit Cēsu organizācijas dalībnieki veidoja ļoti skaistus apdrukātus galdautus, krēslu pārvalkus un apģērbu, bet mums tam visam diemžēl nepietika vietas, taču cēsnieki savus darbus prasmīgi iemūžinājuši fotogrāfijās,” teic projekta vadītāja. S.Smona uzsver, ka šī pasākuma realizēšanas laikā LNB Cēsu organizācijas dalībniekiem izdevies pierādīt savas spējas. Kā nākamais loģiskais solis turpmākajos plānos ietilpst uzņēmēju uzrunāšana un tirgus meklēšana.
“Mēs plānojam šos darbiņus komercializēt, bet iegūto naudiņu ieguldīt tālākā attīstībā, tādējādi ideju realizētājs kaut ko nedaudz nopelna, viņam ir interese strādāt un viņš jūtas noderīgs,” akcentē S. Smona.
Par īstu atradumu projekta gaitā cēsniekiem kļuva šiborī tehnikā apstrādāta auduma izmantošana dažādu dizaina priekšmetu izgatavošanā (somas, spilveni, lampu dekoratīvie pārvalki u.c.), kā arī auduma apdruka, pielietojot stamperu tehniku. Šādā veidā izgreznotie audumi tapuši par neatkārtojamiem galdautiem, salvetēm, krēslu pārklājiem un galda paliktņiem.
Nodarbību vadītājas Anitas Zariņas vadībā radītie filcētie, pērļotie un no polimērmāla veidotie aksesuāri, kas perspektīvā, iespējams, varētu kļūt ne tikai par skaistām dāvanām tuvajiem, bet arī par produktu, kas cilvēkiem ar redzes invaliditāti ļautu mazliet nopelnīt. “Es vairāk gribētu akcentēt šiborī tehnikā tapušos dizaina elementus. Cēsu centrs tos izvēlējies par pieejamu veidu, kā cilvēkam bez redzes pielietot savu radošo darbu,” atklāj A. Zariņa, praktisko nodarbību vadītāja, rādot uz pasakainiem dizaina elementiem.
A. Zariņa jau agrāk dažādās nodarbībās iesaistījusi cilvēkus ar redzes invaliditāti un pašlaik ir biedrības biedrs. Pasniedzējai ir modelētājas konstruktores diploms, tomēr, viņasprāt, apgūtie rokdarbi nav vienīgais dalībnieku ieguvums projekta realizācijas laikā. “Patīkami, ka, šādi darbojoties, cilvēks saprot savu varēšanu, jo izrādās, ka tā ir lielāka, nekā viņš pats domājis. Mans uzdevums bija tikai norādīt to pareizo virzienu un atklāt, ka viņš to spēj. Atsaucība bija milzīga. Es pat nedomāju, ka mēs tik īsā laikā spēsim visu dabūt gatavu. Viena varēšana plus otra varēšana, un rezultāts gatavs! Mums atliek tikai ieraudzīt, ko cilvēks var,” saka A. Zariņa.
Projektam noslēdzoties, ir atklāta ceļojošā izstāde, kurā interesenti var aplūkot projekta nodarbību laikā tapušos neredzīgo un vājredzīgo cilvēku darinājumus. Ceļojošā izstāde darbadienās būs atvērta apmeklētājiem Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Cēsu filiāles telpās Kr. Valdemāra ielā 13 līdz 3. aprīlim.
Komentāri