Skujenes pagastā ik gadu palielinās to iedzīvotāju skaits, kuri nespēj sagatavot malku ziemai. Malka kļūst dārgāka, maksātspēja krītas.
Pašvaldības sociālā darbiniece Biruta Bebriša atzīst, ka šogad šī problēma ir vēl aktuālāka nekā līdz šim. Bezdarbs, naudas trūkums un alkohols bieži vien ir iemesls tam, ka cilvēki ziemu spiesti pavadīt neapkurinātās telpās.
“Tiešām daudziem pagasta ļaudīm vēl joprojām nav sagādāts kurināmais. Un galvenokārt tiem, kuriem diezgan bieži patīk iedzert. Ir pat tādi, kuri nav maznodrošinātie, bet tik un tā malku nav sagādājuši. Šajā sakarā problēmu ir daudz. Ir gadījies, ka malku paši pievedam un sakām, ka var samaksāt kaut pa daļām, taču tik un tā atrodas daudz citu vajadzību, kur viņi šo naudu iztērē. Ir pensionāre, kura ar naudu palīdz pieaugušiem bērniem – meitai un dēliem, bet pati malkas iegādei naudu neatlicina,” saka sociālā darbiniece un stāsta, ka pašvaldībai šobrīd nav malkas, kuru piedāvāt pagasta ļaudīm. Ja to pērk no privātiem, tad ir jābūt spējīgam visu naudas summu samaksāt uzreiz.
“Malka tagad nav lēts prieks. Un var arī saprast tos, kuri malku tirgo. Viņi grib samaksu par piegādāto kurināmo saņemt uzreiz. Bet šī situācija ir gana nopietna. Kādā ģimenē aug mazs bērns, un redzu, ka arī viņiem nav malkas. Nenāk un neko pašvaldībai neprasa, bet redzu, ka viņi no pagasta dzīvokļa, ko mēs remontējam, nes izlauztos grīdas dēļus un kurina. Aiznesām māmiņai elektrisko plītiņu, lai vismaz var kaut ko uzsildīt vai uzvārīt. Problēmu ir daudz, un ne jau viens sociālais darbinieks visu var atrisināt,” saka B. Bebriša un uzsver, ka pašvaldība par šo jautājumu domā. Maznodrošinātie, invalīdi, pensionāri, kuriem īpašumā nav izstrādājams mežs un kuru ienākumi ir mazāki par 130 latiem mēnesī, no pašvaldības saņem vienreizēju 45 latu kompensāciju malkas iegādei.
“Tiesa, par 45 latiem var iegādāties tikai trīs kubikmetrus malkas. Tas nav daudz, un viņiem tik un tā jādomā, kā kurināmo sagādāt vēl papildus,” saka B. Bebriša un atklāj, ka malku nesagādā un pieaug tās zādzību skaits.
“Grūti spriest, par ko domā cilvēki, dzīvodami laukos – malkas viņiem nav, dārzus teju vairs neviens centrā dzīvojošs neiekopj. Protams, tad ir jautājums – kā dzīvot,” saka Skujenes pagasta sociālā darbiniece.
“Druva” kopā ar sociālo darbinieci devās uz Skujenes pagasta “Timermaņu” mājām. Saimniece Lidija Kapicka neslēpa, ka ziemai malka sagādāta vēl nav un rādīja uz veco, pussabrukušo šķūni, kurš tuvākajā laikā būtu jānojauc un jāsazāģē malkā.
“Man nedaudz malkas ir. Bet padomā ir nojaukt veco šķūni, un to nokurināšu. Tas ir galīgi beigts. Protams, ja malka būtu jānopērk, būtu grūti. Kurināmā cena šobrīd ir ļoti liela. Taču pašai ir spēks. Ja vajadzētu, pati visu ko izdarītu. Malkas šķūnīša man nav. Kurināmo glabāju mājā,” daudz nebēdājot, saka 65 gadus vecā skujeniete.
Komentāri