Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki ir satraukti, ka nākamajā gadā būtiski augs trūcīgo ģimeņu skaits. Vietējās varas kabinetos finansiālu atbalstu lūgs ģimenes, kurās aug pirmsskolas un skolas vecuma bērni, palīdzību prasīs trūcīgie, pirmspensijas vecuma cilvēki, kuri palikuši bez darba, un nāks pensionāri.
“Mēs jau vēl nezinām, kāds būs budžets nākamgad, ko iedzīvotāju labā varēsim atļauties. Taču ir skaidrs, ka naudas būs mazāk, bet sociālu vajadzību vairāk,” sacīja Vaives pagasta sociālā dienesta vadītāja Rudīte Petrova un atgādināja, ka pašvaldību likumā ierakstīts- vispirms apmierināt vajadzību pēc dzīvokļa un garantētā iztikas minimuma pabalstiem. “Ja naudas pietrūks šiem pabalstiem, tad tas nozīmē, ka jāatsakās no cita atbalsta iedzīvotājiem- pabalsta bērnam piedzimstot, pabalsta apbedīšanai un skolas bērniem par izciliem sasniegumiem. Tā, protams, ir žēl,” tā R. Petrova.
Mārsnēnu pagasta sociālā darbiniece Rūta Ravinska sacīja, ka vēl pagaidām pašvaldība uz savas ādas neizjūt iedzīvotāju materiālā stāvokļa pasliktināšanos.
“Tomēr jādomā, ka krīze, kāda ir valstī, atnāks arī pie mūsu iedzīvotājiem. Man liekas, ka visasāk pašvaldība to jutīs pavasarī. Pašlaik cilvēki, kuri palikuši bez darba, saņem bezdarbnieka pabalstu, bet, ja pa četriem mēnešiem jaunu algotu darbu nesameklēs, tad būs problēmas,” tā R. Ravinska.
Nav nekāda pamata optimistiski iedzīvotāju dzīvi vērtēt arī pilsētā. Pēdējā pusgada laikā Cēsīs gandrīz uz pusi palielinājies trūcīgo ģimeņu skaits.
“Trūcīga ģimene ir tad, ja uz vienu cilvēku mēnesī iztikšana ir mazāka par 80 latiem. Un tādu ģimeņu ir simts. Diemžēl būs vēl vairāk, jo ģimenēm vajadzēs atbalstu komunālo maksājumu segšanai, skolēniem vajadzēs brīvpusdienas, un pašvaldībai nāksies vairāk maksāt par bērniņiem, kuri apmeklē bērnudārzu,” skaidroja Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone.
Komentāri