Aizvadītā nedēļa paliks atmiņā, īpaši autovadītājiem, ar neizbraucamajiem ceļiem. Arī “Druvai” lasītāji zvanīja un stāstīja par problēmām, kuras sagādājuši laikapstākļi. Par sniegputeņa seku likvidēšanu uz ceļiem, šogad paveikto un nākamgad plānoto, kā arī ikdienas darbiem saruna ar valsts a/s “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītāju Uldi Plendišķi, valsts a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajona direktoru Vitoldu Bērziņu un izpilddirektoru Oskaru Simsonu. Trīs dienas pret sniegu – Vai cilvēki saprata, kāda ir situācija uz ceļiem?
Vitolds Bērziņš: – Ne visi. Mūsu dienesta telefona bija karsti. Diemžēl situācija mainījās tik strauji, ka ceļš, kas tikko iztīrīts, pēc pusstundas jau nebija izbraucams. Sen neatceros tādus laikapstākļus, ka greiders netiek cauri.
Oskars Simsons: – Vismaz pēdējos 20 gadus mums nebija nepieciešamības īrēt buldozerus, lai no sniega iztīrītu ceļus. Buldozeri šķērsām tīrīja sniegu. – Varbūt sagādātā tehnika, tāda, ar kādu strādā Eiropā, mūsu apstākļiem neder? Varbūt jābūt rezervē jaudīgiem buldozeriem?
Vitolds Bērziņš: – Neviens uzņēmējs neturēs tehniku, kuru izmantos varbūt reizi 20 gados, lai gaidītu, kad būs nākamā reize. Mūsu greideri ir pat smagāki, jaudīgāki nekā kaimiņrajonu kolēģiem. Un tiklīdz vienā vietā greiders netiek cauri sanesumiem, aizkavējas vai ieslīd grāvī, plānotais maršruts netiek izbraukts. Tīrot sniegu, viens sniega arkls tika salauzts, citu zaudējumu nebija. Greideri no grāvja paši izvilkām, valmieriešiem greiders no ceļa ieslīdēja pļavā, to pēc trim dienām izcēla ar celtni.
Uldis Plendišķis: – Pats braucu no Madonas, arī tur kaisītājs bija grāvī, vietām redzamības nebija nekādas. Viena lieta ir vētra, kaut kas cits tās seku novēršana, kam nepieciešams laiks. Protams, vienmēr visu var izdarīt labāk. Bet nedrīkst nerēķināties, cik stundas pēc kārtas cilvēki strādāja, kā viņi strādāja.
Oskars Simsons: – Uz galvenajiem valsts ceļiem satiksmes kustība bija nodrošināta. Nav taču nozīmes iztīrīt mazākas intensitātes ceļus, ja nevarēs pabraukt pa galvenajiem.
– Informāciju par ceļu stāvokli var uzzināt, zvanot diennakts dežurantam. Diemžēl viņš bija vāji informēts.
Vitolds Bērziņš: – Dežurants zināja, ka greiders aizbraucis tīrīt konkrētu ceļu. Ja aizbrauca, tātad ceļš ir iztīrīts. Ja tas netika cauri kupenām un atgriezās, diemžēl dežurants nebija informēts, greiderists to paziņoja vēlāk. Ļoti apšaubu ”CATA” izpilddirektora teikto, ka autoostai nebija informācijas. Darbu vadītājs bija informējis, ka Piebalgas puses ceļi nav izbraucami.
Uldis Plendišķis: – Nav noteiktas kārtības, ka ceļu uzturētājiem jāziņo pasažieru pārvadātājiem, mums ir izveidojusies šāda prakse. Ceļinieki tiek nostādīti pret sabiedrību, viņi, lūk, laikus nav iztīrījuši ceļus. Kad simtiem abonentu ir bez elektrības, to katrs saprot – bija vējš, tagad elektriķi strādā, un gan jau elektrības padevi atjaunos. Arī ceļinieki strādā, novērš laikapstākļu radītās sekas. Nav korekti salīdzināt Limbažu un Cēsu rajona ceļus. Madonas un Cēsu rajonā tie ir kalni un lejas, un tīrīšana ir daudz sarežģītāka.
Oskars Simsons: – Citās valstīs sabiedrība ir saprotošāka, iecietīgāka. Tur ir skaidrs, ka ceļus sāks tīrīt tad, kad sniegputenis beigsies. Un izdevumi ir daudz mazāki. – Cik izmaksāja ceļu tīrīšana un kaisīšana trīs dienas?
Vitolds Bērziņš: – Ap 80 tūkstošus latu. Šī summa mums paredzēta pusmēneša darbam. Galvenos ceļus 120 kilometru garumā tīrījām deviņas reizes. Cēsu ceļu rajona pārziņā ir 1100 kilometru.
– Daudzi aizvien nesaprot, kad kaisa sāli, kad tīra.
Vitolds Bērziņš: – Ceļš vienlaikus tiek kaisīts un tīrīts. Bet snigšanas laikā jau neredz, ka ceļš ir arī tīrīts. No sāls rodas sniega putra un šķiet, ka pirms tam tas nav tīrīts.
Oskars Simsons: – Ja tikai tīrītu, uz ceļa sakrātos sniega kārta, to piebrauktu, un braukšana būtu krietni apgrūtināta. Piebraukto ceļu pēc tam grūti notīrīt.
Uldis Plendišķis: – Kaisīt sāli vai tīrīt, tas ir profesionāļu ziņā.
Vitolds Bērziņš: – Lai arī esam profesionāļi, mums ir pieredze, tomēr ne vienmēr varam paredzēt, kā vispareizāk rīkoties. Ceturtdienas pēcpusdienā Vidzemes šoseja bija gandrīz sausa, tikai vietām mitra, gaisa temperatūra mazliet kritās. Nedaudz uzkaisījām sāli, tad sāka snigt, mēs bijām asfaltu samitrinājuši un sniegs sāka ķepēt. Sāls bija par maz, lai sniegu izkausētu. Dabūjām vēl divas reizes kaisīt. Daudz kas atkarīgs no vēja virziena, vietām var veidoties apledojums.
Jāspēj īstajā brīdī
– Kādā stāvoklī patlaban ir grants ceļi?
Vitolds Bērziņš: – Pirms sala paguvām nogreiderēt. Cik apsekoju, tie bija labā stāvoklī. Tagad? Bedru bedrēs. Jāķer brīdis, kad varēs nogreiderēt.
– Sarunā ar pašvaldību vadītājiem izskanēja pārmetumi, ka ceļinieki nevis greiderē grants ceļus, bet tos pārvērš par grāvjiem.
Uldis Plendišķis: – Mums bija sanāksme, kurā runājām par kļūdām. Bieži vien tas ir cilvēka faktors.
Vitolds Bērziņš: – Ceļš nedrīkst būt kā grāvis. Bet tādi ir. Ja vasarā šķērsprofilu var izveidot, bet ziemā ne, varēs viegli ieslīdēt grāvī.
Plāni, kuri mainās – Kuri ir sliktākie rajona ceļi? Kādi remontdarbi un rekonstrukcija iecerēti nākamgad?
Uldis Plendišķis: – Līgatnes papīrfabrika – Asari – Nītaure. Šī ceļa remonts ir 2010. gada plānā. Tiesa, bijis plānos arī agrāk. Ceļa Ērgļi – Drabeši rekonstrukciju paredzēts turpināt.
Vitolds Bērziņš: – Gadus sešus priecājos, ka beidzot sāksies rekonstrukcija posmā Bērzkrogs – Rīdzene. To aizvien atliek. Asfaltā ir garenrisas, tās nav iespējams iztīrīt.
Uldis Plendišķis: – Patlaban pārbūve tiek pārprojektēta, lai iekļautos maģistrālē, agrāk plānotais šosejas platums ir par mazu.
Uz valsts ceļa Ieriķos būs apgaismojums, tiks ierīkots gājēju celiņš. “Saulrītos” tiks veidots apbraucamais aplis. Melnais segums būs no Krīviem līdz Vaivei. Tiks uzlabots ceļš Liepa – Smiltene, būs melnais segums. Satiksmes drošībai paredzēts pie augstiem uzbērumiem, caurtekām, tiltiem uzlikt barjeras. Tās uzliktas Ieriķos. Ceļā Nītaure – Zaube projektē asfalta segumu, bet sabrukušais asfalts uz
Līgatnes – Skrīveru ceļa netiks atjaunots. Remontdarbi izsludināti tiltam, kas atrodas trīs kilometrus no Līgatnes, tas ir avārijas stāvoklī. Tiek projektēts asfaltēts ceļš līdz Jaunpiebalgai. Tas tāpat kā ceļš Nītaure – Zaube tiks rekonstruēts par ES naudu.
Plānos ir vēl vairāki ceļu posmi, bet šobrīd īstas skaidrības nav. Jau divreiz plāni koriģēti, pēdējos mēnešos trīs objekti Cēsu rajonā tika izņemti no plāna. Var būt vēl.
Vitolds Bērziņš: – Tā puzles likšana. Esmu pārliecināts, ka ceļu uzturēšanai naudu nesamazinās. Ekonomiskajā krīzē vienīgais prieks – krītas degvielas cenas. Ja tās vēl palielinātos…Diemžēl mēs naudu tērējam nevis ceļu remontiem, bet to tīrīšanai un kaisīšanai.
Uldis Plendišķis: – Pašreiz nevaram pateikt, cik nākamgad uzņēmējiem darba būs, cik būs naudas. – Šogad uz rajona ceļiem tomēr nav maz paveikts?
Uldis Plendišķis: – Skujenes apvedceļš satiksmē ir būtisks, tilts pār Amatu pie Kārļiem kalpos ilgi. Sakārtots ceļš uz Ģikšiem, diemžēl melnā seguma klāšana atlikta. Posmā Lembis – Drusti – Vecpiebalga grāvji izrakti, ceļa sega pastiprināta. Plācī tilts pār Braslu bija bīstamā stāvoklī, veikts remonts.
– “Druvas” lasītāji vairākkārt jautājuši, kad sakārtos ceļus Priekuļi – Garkalne – Jāņmuiža, Rauna – Drusti – Jaunpiebalga.
Uldis Plendišķis: – Garkalnes ceļš pagaidām ir 2011.gada plānā, kad atjaunos grants segumu, izraks grāvjus. Līdz ar ceļa Vecpiebalga – Jaunpiebalga rekonstrukciju ceļš caur Drustiem palicis novārtā. Tas nav arī nevienā plānā. Atsevišķās vietās vairs grants seguma nav.
Ceļš Rauna – Valmiera ir vai nu ļoti labs, vai vienās bedrēs. Vitolds Bērziņš: – Ar to ir tāpat, kā bija ceļam no Saulrītiem līdz Krīviem. Pagaidām seguma maiņa nav plānota.
Komentāri