Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi izvēlējusies gada sūnu, un šogad tās tituls ticis parastajai straussūnai, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Dabas fondā.
Šā gada sūna – parastā straussūna – savu nosaukumu ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Tā ir visai liela sūnu suga – tās garums var sasniegt desmit centimetrus. Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk, jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz tā ir sastopama arī uz salmu jumtiem.
Gada sūna ir izvirzīta, lai plašāku sabiedrību informētu par sūnām, kā arī veicinātu cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Lai gan sūnas ir augi, tās tomēr ir senākas par daudzām dzīvības formām uz planētas – mūsdienu augu attīstība ir sākusies ar sūnām aptuveni pirms 400 miljoniem gadu, norāda Dabas fondā.
Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu un tās atšķiras gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem. Sūnām ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā – tās ir arī mājvieta dzīvniekiem. Arī cilvēka dzīvē tām ir praktisks pielietojums, piemēram, kara laikā sūnas izmantoja pārsējiem, jo tām ir antibakteriālas un uzsūcošas īpašības.
Arī iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties gada sūnas aktivitātēs, portālā “Dabasdati.lv” ziņojot par straussūnas atradnēm.
Savukārt par 2016. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies purva atāleni, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Dabas fondā.
Purva atālene ir indīgs augs, kas uzzied tikai jūlija beigās un zied līdz pat septembrim. Tieši vēlās ziedēšanas dēļ ir radies šī auga latviskais nosaukums – atāla puķe jeb augs, kas zied atālā – pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugušā zālē.
Zieds smaržo tikai siltos saules staros un ne vakarā, kad smaržā ieinteresētie apputeksnētāji jau devušies pie miera. Auga pilienveida dziedzeri izskatās pēc medus lāsēm, kas ļauj ar viltu piesaistīt apputeksnētājus no augšas. Taču īstais zieda nektārs atrodas bedrītēs zieda pamatnē, un tas pievilina apputeksnētājus arī no sāna.
Purva atālene ir sastopama dabiskās mitrās pļavās un kaļķainos zāļu purvos. Pēdējo gadu laikā ir samazinājies purva atālenei piemēroto dzīvotņu skaits, kas saistāms ar meliorācijas un dabisko zālāju aizaugšanas procesiem. Tas apgrūtina šī auga izdzīvošanas prognozes nākotnē. Lai sugu saglabātu nākamajām paaudzēm, ir regulāri jāapsaimnieko mitrās pļavas un ganības, kā arī jāatjauno dabiskais mitruma režīms susināšanas ietekmētos kaļķainos zāļu purvos.
Komentāri