Lai arī šī gada pilsētas budžets knaps, attīstība nav apstājusies. Iepriekšējos gados ieguldītais darbs devis augļus, izdevies piesaistīt lielus līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem un valsts investīcijas.
Lielākais ieguvums ir vairāk nekā desmit miljoni latu, kas piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un paredzēti pilsētvides attīstībai.
Pie šiem miljoniem jāpieskaita arī pašvaldības līdzfinansējums. Nosacījumi paredz, ka 85 % projekta izmaksu finansē ERAF, 15 % jāsedz pašvaldībai. Kopumā 16 Latvijas pilsētām pieejamais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir vairāk nekā 178 miljoni latu.
Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Dita Trapenciere stāsta, ka ERAF finansējuma mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, veicināt konkurētspēju Latvijā un arī Eiropas kontekstā: „ Lai saņemtu finansējumu, bija jāizstrādā integrētā pilsētas attīstības programma, ko apstiprinājām pērn. Tajā izanalizētas pilsētas problēmas un noteiktas jomas, kurās nepieciešamas investīcijai, lai paaugstinātu konkurētspēju. D.Trapenciere: „Esam izvēlējušies trīs galvenos projektus – Cēsu Jaunās pils revitalizācijas 2.kārtu, maģistrālo ielu rekonstrukciju un kultūras centra rekonstrukciju. Ja pēc šo projektu realizācijas atliks finansēšanas iespējas, raudzīsim, ko varam vēl.”
Projekts par Cēsu Jaunās pils kompleksa rekonstrukcijas 2.kārtu jau apstiprināts, tiek gatavota iepirkuma dokumentācija, drīzumā tiks noslēgts līgums par finansējumu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). Projekts paredz turpināt darbu Jaunajā pilī – rekonstruēt trešo un ceturto stāvu, otrā stāva telpu interjera apdares restaurāciju, vēstures un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas izveidi, izstāžu un konferenču zāles izveidi un kultūras tūrisma objekta pieejamības nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Projekts jāīsteno trīs gados, tā izmaksas ir aptuveni 2,8 miljoni latu.
Domes attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Laine Madelāne stāsta, ka šonedēļ sperts nākamais svarīgais solis – izvērtēšanai iesniegts maģistrālo ielu rekonstrukcijas projekts. Tas paredz rekonstruēt Gaujas ielu posmā no Palasta līdz Pētera ielai; Vaives ielu posmā no A. Kronvalda līdz E.Veidenbauma ielai; Līgatnes ielu no Jurģu līdz Gaujas ielai; Cīrulīšu ielu no Gaujas līdz Pētera ielai; J. Poruka ielu posmā no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai un Valmieras ielu no pilsētas robežas līdz Dzelzceļa ielai. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas plānotas aptuveni 3,8 miljoni latu, darbus plānots paveikt 30 mēnešos.
„Tagad esam uzsākuši kultūras centra rekonstrukcijas projekta dokumentācijas sagatavošanu. Pretendēsim uz finansējuma piesaisti no diviem avotiem. Viens – Kultūras ministrijas pārraudzītā programma par daudzfunkcionālajiem kultūras centriem reģionos. Zinot, ka tajā finansējums ierobežots un visas ieceres realizēt nevarēsim, otru daļu iesniedzam ERAF pilsētvides programmā. No šīm divām programmām varētu saņemt finansējumu gan rekonstrukcijai, gan daudzfunkcionālā kultūras centra iekārtošanai,” stāsta D. Trapenciere.
Paredzams, ka pēc rekonstrukcijas kultūras centra ēkā darbosies Cēsu mūzikas vidusskola, tur būs galvenā koncertzāle, ērģeļu zāle, konferenču zāles un citas telpas.
„Daudzfunkcionālais kultūras
centrs būs piemērots lielākiem un mazākiem kultūras pasākumiem, mēģinājumiem, dažādiem sabiedriskiem pasākumiem. Dažādībai jābūt, jo Eiropa neatbalsta vienkāršas koncertzāles būvniecību, saprot, ka tai nav nepieciešamās pievienotās vērtības. Mūzikas vidusskola arī gādās par lielāku telpu slodzi visas dienas garumā,” skaidro L. Madelāne.
Par Eiropas finansējumu satraukuma nav, bet šobrīd vēl nav pilnīgi drošas pārliecības, vai izdosies saņemt naudu no Kultūras ministrijas. Kā stāsta D. Trapenciere, ministrija noteikusi, ka pieteikumus
var iesniegt četras pilsētas: Liepāja, Ventspils, Rēzekne un Cēsis. Trīs pārējās pilsētas centrus būvēs no jauna, Cēsis veiks rekonstrukciju, tāpēc šis projekts varētu būt lētākais.
„Noteikti vērtēšanas kritēriji, finansējumu saņems projekti, kas iegūs lielāko punktu skaitu. Ņemot vērā, ka jaunu koncertzāļu būvniecības izmaksas ir lielas, finansējuma visiem var nepietikt, bet ceru, ka mūsu projekta dokumentācija būs izstrādāta augstā līmenī un varēsim saņemt atbalstu,” saka D. Trapenciere.
Ja šo trīs lielo projektu realizācijai netiks iztērēta visa nauda, jo būvniecības izmaksas samazinājušās, sagatavoti vēl daži projekti, kurus papildu varētu realizēt par pilsētvides naudu, piemēram, 2.vidusskolas sporta zāles celtniecība, bibliotēkas rekonstrukcija. Bet arī tās nav visas iespējas.
„Pēdējā projektu izsludināšanas kārtā kopējā katlā tiks salikta tā nauda, ko pašvaldības nebūs iztērējušas. Sekos atklāts konkurss, kurā visas šīs pilsētas varēs pretendēt uz atlikušo finansējumu. Tāpēc esam ieinteresēti iztērēt savu kvotu līdz šim laikam, un tad, startējot šajā konkursā, iegūt vēl papildu līdzekļus kāda projekta īstenošanai,” stāsta D. Trapenciere.
Līdzfinansējumam pašvaldība plāno ņemt aizņēmumu. Valsts ļauj pašvaldībām šim nolūkam ņemt kredītus, lai Latvija spētu apgūt ES fondu finansējumu. Jo, ja neizdosies visu atvēlēto naudu apgūt, tā būs jāatmaksā, par valsti veidosies ne pārāk pozitīvs iespaids.
Šie ir tikai lielākie projekti, kas iecerēti tuvākajos gados, bet ir arī citi mazāki, tātad pilsēta attīstīsies. Projektu realizācija būs labs atbalsts arī uzņēmējdarbībai, uzņēmējiem būs iespēja piedalīties konkursā un saņemt pasūtījumu.
Komentāri