Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Pilsētas attīstība turpināsies

Druva
00:00
20.02.2009
1

Lai arī šī gada pilsētas budžets knaps, attīstība nav apstājusies. Iepriekšējos gados ieguldītais darbs devis augļus, izdevies piesaistīt lielus līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem un valsts investīcijas.

Lielākais ieguvums ir vairāk nekā desmit miljoni latu, kas piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un paredzēti pilsētvides attīstībai.

Pie šiem miljoniem jāpieskaita arī pašvaldības līdzfinansējums. Nosacījumi paredz, ka 85 % projekta izmaksu finansē ERAF, 15 % jāsedz pašvaldībai. Kopumā 16 Latvijas pilsētām pieejamais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir vairāk nekā 178 miljoni latu.

Cēsu domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Dita Trapenciere stāsta, ka ERAF finansējuma mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, veicināt konkurētspēju Latvijā un arī Eiropas kontekstā: „ Lai saņemtu finansējumu, bija jāizstrādā integrētā pilsētas attīstības programma, ko apstiprinājām pērn. Tajā izanalizētas pilsētas problēmas un noteiktas jomas, kurās nepieciešamas investīcijai, lai paaugstinātu konkurētspēju. D.Trapenciere: „Esam izvēlējušies trīs galvenos projektus – Cēsu Jaunās pils revitalizācijas 2.kārtu, maģistrālo ielu rekonstrukciju un kultūras centra rekonstrukciju. Ja pēc šo projektu realizācijas atliks finansēšanas iespējas, raudzīsim, ko varam vēl.”

Projekts par Cēsu Jaunās pils kompleksa rekonstrukcijas 2.kārtu jau apstiprināts, tiek gatavota iepirkuma dokumentācija, drīzumā tiks noslēgts līgums par finansējumu ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM). Projekts paredz turpināt darbu Jaunajā pilī – rekonstruēt trešo un ceturto stāvu, otrā stāva telpu interjera apdares restaurāciju, vēstures un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas izveidi, izstāžu un konferenču zāles izveidi un kultūras tūrisma objekta pieejamības nodrošināšanu personām ar funkcionāliem traucējumiem. Projekts jāīsteno trīs gados, tā izmaksas ir aptuveni 2,8 miljoni latu.

Domes attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Laine Madelāne stāsta, ka šonedēļ sperts nākamais svarīgais solis – izvērtēšanai iesniegts maģistrālo ielu rekonstrukcijas projekts. Tas paredz rekonstruēt Gaujas ielu posmā no Palasta līdz Pētera ielai; Vaives ielu posmā no A. Kronvalda līdz E.Veidenbauma ielai; Līgatnes ielu no Jurģu līdz Gaujas ielai; Cīrulīšu ielu no Gaujas līdz Pētera ielai; J. Poruka ielu posmā no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai un Valmieras ielu no pilsētas robežas līdz Dzelzceļa ielai. Kopējās rekonstrukcijas izmaksas plānotas aptuveni 3,8 miljoni latu, darbus plānots paveikt 30 mēnešos.

„Tagad esam uzsākuši kultūras centra rekonstrukcijas projekta dokumentācijas sagatavošanu. Pretendēsim uz finansējuma piesaisti no diviem avotiem. Viens – Kultūras ministrijas pārraudzītā programma par daudzfunkcionālajiem kultūras centriem reģionos. Zinot, ka tajā finansējums ierobežots un visas ieceres realizēt nevarēsim, otru daļu iesniedzam ERAF pilsētvides programmā. No šīm divām programmām varētu saņemt finansējumu gan rekonstrukcijai, gan daudzfunkcionālā kultūras centra iekārtošanai,” stāsta D. Trapenciere.

Paredzams, ka pēc rekonstrukcijas kultūras centra ēkā darbosies Cēsu mūzikas vidusskola, tur būs galvenā koncertzāle, ērģeļu zāle, konferenču zāles un citas telpas.

„Daudzfunkcionālais kultūras

centrs būs piemērots lielākiem un mazākiem kultūras pasākumiem, mēģinājumiem, dažādiem sabiedriskiem pasākumiem. Dažādībai jābūt, jo Eiropa neatbalsta vienkāršas koncertzāles būvniecību, saprot, ka tai nav nepieciešamās pievienotās vērtības. Mūzikas vidusskola arī gādās par lielāku telpu slodzi visas dienas garumā,” skaidro L. Madelāne.

Par Eiropas finansējumu satraukuma nav, bet šobrīd vēl nav pilnīgi drošas pārliecības, vai izdosies saņemt naudu no Kultūras ministrijas. Kā stāsta D. Trapenciere, ministrija noteikusi, ka pieteikumus

var iesniegt četras pilsētas: Liepāja, Ventspils, Rēzekne un Cēsis. Trīs pārējās pilsētas centrus būvēs no jauna, Cēsis veiks rekonstrukciju, tāpēc šis projekts varētu būt lētākais.

„Noteikti vērtēšanas kritēriji, finansējumu saņems projekti, kas iegūs lielāko punktu skaitu. Ņemot vērā, ka jaunu koncertzāļu būvniecības izmaksas ir lielas, finansējuma visiem var nepietikt, bet ceru, ka mūsu projekta dokumentācija būs izstrādāta augstā līmenī un varēsim saņemt atbalstu,” saka D. Trapenciere.

Ja šo trīs lielo projektu realizācijai netiks iztērēta visa nauda, jo būvniecības izmaksas samazinājušās, sagatavoti vēl daži projekti, kurus papildu varētu realizēt par pilsētvides naudu, piemēram, 2.vidusskolas sporta zāles celtniecība, bibliotēkas rekonstrukcija. Bet arī tās nav visas iespējas.

„Pēdējā projektu izsludināšanas kārtā kopējā katlā tiks salikta tā nauda, ko pašvaldības nebūs iztērējušas. Sekos atklāts konkurss, kurā visas šīs pilsētas varēs pretendēt uz atlikušo finansējumu. Tāpēc esam ieinteresēti iztērēt savu kvotu līdz šim laikam, un tad, startējot šajā konkursā, iegūt vēl papildu līdzekļus kāda projekta īstenošanai,” stāsta D. Trapenciere.

Līdzfinansējumam pašvaldība plāno ņemt aizņēmumu. Valsts ļauj pašvaldībām šim nolūkam ņemt kredītus, lai Latvija spētu apgūt ES fondu finansējumu. Jo, ja neizdosies visu atvēlēto naudu apgūt, tā būs jāatmaksā, par valsti veidosies ne pārāk pozitīvs iespaids.

Šie ir tikai lielākie projekti, kas iecerēti tuvākajos gados, bet ir arī citi mazāki, tātad pilsēta attīstīsies. Projektu realizācija būs labs atbalsts arī uzņēmējdarbībai, uzņēmējiem būs iespēja piedalīties konkursā un saņemt pasūtījumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
24

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
49

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
75

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi