Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pati labākā uz Zemes

Druva
00:00
08.11.2008
16
200811072116225073

“Mīļa, mīļa mana Pīka. Nu, visu savu restorānu izēdi? Jā, laba, laba mana Pīka,” tie bija pirmie vārdi, ko savai desmit gadus vecajai mīlulei veltīja cēsnieks Valdis Bariss, kad, abus apciemojot, bijām ērti iekārtojušies Valda šaurajā istabiņā un sākām vērot, cik labi saprotas suns un cilvēks.

“Ja man viņas nebūtu bijis, kad sieva nomira un bez kājas paliku ratiņos, biju te mājā pavisam viens, būtu ticis trakajos. Sunītis manī klausījās. Un joprojām ar Pīku sarunājos tāpat kā ar jums. Visu izstāstu. Viņa skatās, klausās, domāju, ka saprot katru vārdu,” stāstīja Valdis un skatījās, kā Pīka aiz prieka un reizē skaudības, ka

divkājainie atnācēji varētu iztukšot viņas bļodiņas, fiksi apēda dažus pankūkas gabaliņus, grauza sauso barību un uzdzēra ūdeni.

“Nu, re, kā dzer arī ūdeni, bet citādi grib pienu. Viņa man ir piena pumpītis. Ik pa pāris stundām ieleju pa pilītei. Un tagad, kad visu būs apēdusi, ies uz gultu,” stāsta Valdis un ir pilnīgi skaidrs, ka viņš pārzina visus sunenes ieradumus. Nepaiet ne minūte, mazā ielec saimnieka gultā un valstās. Nospriežam, ka tā nevis izrādīšanās, bet labsajūta.

Valdis, kurš visu mūžu krietni strādājis – Cēsu alus brūzī, mūrējis krāsnis un metinājis pašas sarežģītākās lietas, pirms diviem gadiem iesēdies invalīdu ratos. Valdis slimo ar cukura diabētu, tas vēlu atklāts, bet tajā smagajā vasarā viņš darbā sagrūdis potīti. Kāja pasāpējusi, nav labi dzijusi. Ārsti ieteikuši pasmērēt un solījuši, ka viss pāries. Brūce nav labi dzijusi, bet Valdis turpinājis ikdienas darba gaitas un atpūties, pie ezera makšķerējot. Un kā jau vīrieša cilvēks, kāju katru rītu un vakaru nav nopētījis, līdz beidzot tā bijusi sarkani zila un kā bluķis. Bija jau notikusi asins saindēšanās, un ķirurgi, sanākot pie Valda slimnīcas gultas, teikuši: “Nu, nevaram mēs kāju saglābt!”, tad Valdis atsacījis: “Amputējiet!” Pēc dažām stundām šķitis, ka dzīves rats griežas citā virzienā. Valdis, stāstot par nelaimi, sevi nemaz nežēlo. Viņš laikam ir neglābjams optimists. Sarunas laikā viņa balss aizlūzt divas reizes, acis ir pilnas asarām.

“Divus mēnešus es sabiju slimnīcā. Pīka dzīvoja pie kaimiņiem. Man viņi ir paši labākie, jo palīdz ikdienā – ienes malku, atnes ēdamo no veikala un palīdz ar citām lietām tikt galā. Pīka tukšajā istabā neesot pat ienākusi un skumusi, bet dienā, kad bērni brauca man uz slimnīcu pakaļ, draudzenīte esot bijusi kā uzvilkta. Viņa taču zināja, kas notiks! Kad dēls mani izcēla no mašīnas un gāju uz istabu, Pīka nevis lēkāja no prieka, bet visā balsī kliedza,” Valdis runāja un raudāja: ”Un kopš tā brīža man pielipa kā dadzītis, viņa no manis neatkāpjas ne soli. Viņa man ir tik ļoti uzticīga, pati labākā uz Zemes. Es baidos tikai, ka nenomirstu. Kas viņu paņems – kaimiņi, bērni? Man ir labi bērni, bet viņiem jau sava dzīve, pašu bērni, mājas un dzīvnieki. Kas notiks ar Pīku?” skumji nosaka Valdis, un šīs pārdomas jau nav nepamatotas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tam šī tandēma spēlētājam, kurš šaisaulē paliks pēdējais, būs ļoti smagi.

Vēl it kā ne no šā, ne tā Valdis uzprasa: “Vai tos, kas kucēnus tik nežēlīgi noslīcināja, arī notiesāja?” Es apmulstu. Izrādās, Valdis “Druvā” lasījis gadījumu, kad dīķmalā atrasti slīcināti kucēni. Viens suņu puika bija centies izkļūt no maisa un pārējos vilcis krastā. Sunītim bija pietrūcis spēka. “Un šitādus nesoda? Es nesaprotu, kā cilvēks tā spēj rīkoties. Tik nežēlīgi. Man pašam var nekā nebūt, es pēdējo kumosu savai jaunkundzei atdodu,” tā laimīgās Pīkas saimnieks. Un viņa zina, ka ir laimes lutekle, jo ne jau tikai cilvēki labestību spējīgi novērtēt. Pīka reizi no reizes saimniekam iedod bučas un tik šķelmīgi raugās acīs, ka neatteiksi.

“Ja viņa grib ārā, tad rej. Naktī ārā iešana ir trijos, pulkstenis dāmai ir vēderā. Tad viņa pienāk man pie auss un ierejas – vienreiz, otrreiz. Es ceļos un uz kājas lecu līdz logam. Un tagad skatieties – re, uzparikte! Vienu ārā nevaru laist, ja aizšmauks, tad pakaļ netikšu. Mums ir gara pavada, es attaisu logu, pie tā ir beņķis. Draudzene izkāpj ārā, es sēžu un gaidu, kad būs izstaigājusies, pačurājusi, papukšķējusi. Tad kāpj pa logu atpakaļ, pagaida, kamēr pavadu noāķēšu, un gultā iekšā. Zini, viņa guļ tieši tur, kur manas kājas nav. Ja paceļu segu, tad tūlīt apakšā un mums abiem tā siltāk,” Pīkas ieradumus smiedams izstāsta saimnieks. Redzot, ka mēs pošamies promiešanai, saka: “Nu, manu dvēselīt, tad jau atkal paliekam!” Un Pīka dziļi ieskatījās saimnieka acīs, ierējās un iestutēja purniņu klēpī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi