Naudas trūkums skar visus – bagātos un nabagos, valsts un privātās firmas, iestādes un uzņēmumus. Par to, ka mūsu valstī situācija diezgan kritiska, liecina kaut vai tas, ka valdība dodas pasaulē meklēt naudu un nepārtraukti tiek atgādināts par taupīšanu, izdevumu samazināšanu. Atskan bažas, ka grūti laiki būs valsts un pašvaldību iestādēm.
Kā laikā, kad palielinās bezdarbs, samazinās arī iedzīvotāju nodokļu maksājumi, saimnieko pašvaldības? Vai finansiālās problēmas pasaulē un Latvijā ietekmē arī mūsu rajona pašvaldību budžetus, “Druva” aptaujāja pašvaldību vadītājus.
Vietējās pašvaldības funkciju veikšanai no valsts saņem nekustamā īpašuma nodokli un daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Šogad tie ir jau 80 procenti, agrākos gados bija mazāk. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ļoti būtisks katras pašvaldības budžetā.
Pašvaldības iegūtā nauda no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir atkarīga no tā, cik šajā pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji pelna un vai viņi maksā nodokļus. Pašvaldība, kurā cilvēks strādā un gūst ienākumus, nesaņem neko.
Mīnus 300 tūkstoši
Vēl oktobra pirmajā pusē Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, jautāts par to, kā pildās pašvaldības budžets, bija noskaņots optimistiski. Pašvaldības budžets pildījās, un nekas neliecināja par iespējamām problēmām. Šobrīd situācija mainījusies, budžetā radies robs.
“Šī informācija bija kā zibens no skaidrām debesīm. Patlaban pilsētas budžetā no plānotā neesam saņēmuši aptuveni 300 tūkstošus latu. Domājot, kā šādā situācijā izdzīvot, tika pieņemts domes lēmums, kas nosaka, ka Cēsu domes finanšu nodaļa budžeta ieņēmumu daļas neizpildes gadījumā proporcionāli budžeta ieņēmumu izpildei var finansēt pašvaldības budžeta iestādes. Tātad, proporcionāli saņemtajam finansējumam, mēs pārskaitām naudu savas pakļautības iestādēm. Katram vadītājam jārēķinās ar šo samazinājumu, visticamāk, tas attieksies uz kādiem saimnieciskajiem izdevumiem.
Lai arī 300 tūkstoši vēl neliek apturēt nevienu projektu, tā tomēr ir nozīmīga summa. Nākotne pagaidām neskaidra. Nav zināms, kāda situācija būs decembrī, vai budžeta deficīts pieaugs, vai varbūt saruks. Sekojam situācijai un domājam, kā rīkoties,” skaidro G. Šķenders.
Pašvaldības vadītājs norāda, ka budžets nepildās arī citām pilsētām. Turklāt, jo lielāka pilsēta, jo lielāks kopējais mīnuss. Ja kāda pašvaldība šī gada budžetu bija plānojusi ar deficītu, tai būs pavisam plāni. Cēsu budžetā bija paredzēta rezerve, tāpēc samazinājums pilsētas dzīvi, iespējams, neietekmēs.
b>Dzīve neapstāsies, bet naudas pietrūks
Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna nav tik optimistiski noskaņota. Pagasta kasē nav ienākuši paredzētie 12 tūkstoši latu. Tā ir summa, kas mēnesī nepieciešama vienas skolas uzturēšanai – algām, saimnieciskiem izdevumiem. “No rokas mutē dzīvojot, cauri tiksim, bet, ja gada beigās pateiks, ka valstī krīze un naudas nebūs, dažas ieceres būs jāatliek,” “Druvai” sacīja pagasta vadītāja.
Liepas pagasta padome nav saņēmusi trīs procentus no paredzētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Tie ir vairāk nekā 20 tūkstoši latu.
” Rēķinos, ka līdz gada beigām nesaņemšu. Zinot, kā iepriekšējos gados bijis, ir atstāta rezerve. Dzīve jau neapstāsies, bet labi tas nav. Vairāki projekti nedaudz buksēs,” atzīst pašvaldības vadītājs Andris Rancāns.
Samazinājumu neizjūt
Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka pastāstīja, ka pašvaldība naudu saņem gandrīz tāpat kā katru gadu. “Ap trīs procenti mazāk nekā vajadzētu. Painteresējos, līdzīgi ir visā valstī. Parasti gada beigās saņemam visu plānoto naudu,” stāsta Irma Vilka un piebilst, ka līdz šim pašvaldība no valsts nav saņēmusi ap četri tūkstoši latu. Tikpat arī Veselavas pagasta padome. “Vai gada beigās saņemsim visu, tas ir jautājums” atzīst pašvaldības vadītājs Egils Gruzde un saka, ka pēdējo gadu ekonomiskā saimniekošana ļauj tik ļoti nesaspringt par naudas trūkumu. “Tā kā šogad rekonstruējām katlu māju, vairs nav četru kurinātāju, to, ka nesaņemam visu paredzēto, asi neizjūtam.”
Stalbes pašvaldība no valsts nav saņēmusi ap desmit tūkstošus latu. “Visi darbi it kā paveikti. Ja nesaņemsim plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokli, decembrī var būt apgrūtināts algu fonds, bet ne kritiski,” domās dalās pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš un atgādina zināmo patiesību – drošāk, ja nauda kabatā, nekā tad, ja tā kaut kur nāk.
Ka gada beigās valsts norēķināsies ar pašvaldībām, pārliecināts Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips. “Pagaidām nav saņemti septiņi tūkstoši latu. Pērn decembra pēdējās dienās pagasta kontā bija ieskaitīta visa summa. Agrākos gados pat nedaudz vairāk, nekā gaidījām. Katra pašvaldība rēķinās, cik naudas būs, tā arī plāno darbus. Ja arī no valsts visu paredzēto nesaņemsim, nekas jau tāpēc pagastā neapstāsies,” domās dalās Jānis Vīlips.
Priekuļu pagasta padomei gadā no valsts iekasētā pagastā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa paredzēts saņemt vairāk nekā 1,9 miljonus latu. Līdz vakardienai bija saņemts apmēram 1,7 miljoni latu jeb 87,2 procenti no summas, kas paredzēta gadā. Pašvaldība nav saņēmusi 86 tūkstošus latu. ” Esam dzīvojuši pietiekami taupīgi, neesam tērējuši, domājot, gan jau saņemsim,” saka Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa.
Vairāku pašvaldību vadītāji, jautāti, cik valsts palikusi parādā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, bija izbrīnīti. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra: “Līdz 1.novembrim naudu esam saņēmuši plānotā apjomā. Kā būs turpmāk, protams, paredzēt nevaram.” Viņas teiktajam piekrita arī Nītaures, Zaubes, Līgatnes pagasta un vēl citu pagastu vadītāji.
Šogad plānoto budžeta naudu saņems
Lāsma Ūbele, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece ekonomikas un finanšu jautājumos:
– Pirmos trīs šīgada ceturkšņus pašvaldības saņēma plānoto no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Problēmas sākās oktobrī. Vakar Ministru kabinets pieņēma protokollēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensēšanu pašvaldībām, norādot avotu. Līdz nedēļas beigām pašvaldībām vajadzētu saņemt visu 11 mēnešos plānoto naudu. Valsts garantē, ka plānoto šogad pašvaldības saņems. Ļoti maz ticams, ka vairāk, kā tas bijis citus gadus.
Komentāri