Lai sekmētu no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušos mežacūku laicīgu savākšanu un iznīcināšanu, pašvaldībām turpmāk tiks segti attiecīgie izdevumi, vakar notikušajā Pašvaldību savienības un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvju videokonferencē informēja abu institūciju pārstāvji.
Kā norādīja Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis, valsts turpmāk segs izdevumus, kas pašvaldībām radīsies, nodrošinot mežacūku līķu savākšanu ĀCM skartajās teritorijās. Plānots, ka Eiropas Komisija atmaksās 75% no šiem finanšu līdzekļiem.
“Samaksas apjoms ir 50 eiro par dzīvnieka atlieku aprakšanu 1,2 metru dziļumā, kā to paredz normatīvi, bet 30 eiro – par nogādāšanu uz konteineriem tālākai iznīcināšanai. Tāpat pašvaldības tiks apgādātās ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas nepieciešami attiecīgās apkārtnes dezinficēšanai 50 metru rādiusā. Tāpat arī PVD inspektori, kā jau ierasts, savāks un likvidēs beigtās mežacūkas, kā arī veiks paraugu noņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai,” sacīja Oļševskis.
Viņš arī atzina, ka līdzšinējie dati rāda, ka kaite turpinās izplatīties un šis gads “paies mēra zīmē”, lai gan PVD, pašvaldības, mednieku biedrības un cūkkopji kopīgiem spēkiem cīnās pret ĀCM izplatību.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe informēja, ka ir noslēgta vienošanās starp pašvaldībām un PVD par sabiedrības informēšanu, kā ziņot par atrastajām beigtajām mežacūkām.
“Iedzīvotāji par šiem atradumiem var ziņot ne tikai PVD inspektoriem, bet arī attiecīgajā pašvaldībā, savukārt darbinieki šo informāciju nodos tālāk PVD. Vienu reizi mēnesī pašvaldības PVD iesniegs kopsavilkumu. Katras pašvaldības mājaslapā būs kontakti, kam zvanīt mežacūkas atrašanas gadījumā,” sacīja Sproģe.
ĀCM dēļ Latvijā ir noteiktas šādas ierobežojumu teritorijas: pirmā jeb riska teritorija, kur ĀCM gadījumi nav konstatēti, taču teritorija robežojas ar otro un trešo teritoriju. Otrā teritorija ir inficētie apgabali, kur konstatēta mežacūku saslimšana ar ĀCM, savukārt trešā zona ir kritiskā teritorija, kur konstatēta gan meža, gan mājas cūku saslimšana ar ĀCM.
Jau vēstīts, ka šogad konstatētas 88 ar ĀCM slimas mežacūkas 28 novadu 51 pagastā, savukārt pērn kopumā atrastas 1048 ar ĀCM inficētas mežacūkas. Mājas cūku populācijā kaite kopš tās uzliesmošanas 2014.gada jūnijā skārusi 213 mājas cūkas Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas novadā.
PVD vairākkārt akcentējis, ka efektīvākais slimības apkarošanas veids ir mežacūku populācijas samazināšana līdz 0,5 dzīvniekiem uz vienu kvadrātkilometru, kā arī biodrošības ievērošana gan medībās, gan saimniecībās un uzņēmumos, kur audzē cūkas.
PVD vairākkārt akcentējis, ka efektīvākais slimības apkarošanas veids ir mežacūku populācijas samazināšana līdz 0,5 dzīvniekiem uz vienu kvadrātkilometru, kā arī biodrošības ievērošana gan medībās, gan saimniecībās un uzņēmumos, kur audzē cūkas.
Līdz ar to kopš 2015.gada 3.decembra atcelti iepriekš pastāvošie ierobežojumi mežacūku medībās, atļaujot tās visā valsts teritorijā. Šie grozījumi Medību likumā ir spēkā līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums tiks samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam.
Savukārt par nomedītām mežacūku mātītēm PVD izmaksā 100 eiro atlīdzību no 35 000 eiro lielā Eiropas Savienības līdzfinansējuma, attiecīgi paredzot 3500 dzīvnieku nomedīšanu. Kā informē PVD, šis limits tika izpildīts jau gada nogalē.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Komentāri