Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pasniegtas Ministru kabineta balvas

Jānis Gabrāns
00:00
20.11.2015
26
74k8346 1

Valsts svētku priekšvakarā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Ministru kabineta balvas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma, atklājot pasākumu, norādīja, ka varam būt lepni ar mūsu cilvēkiem – izcilajiem zinātniekiem, uzņēmējiem, ārstiem, visu profesiju pārstāvjiem, kuri nes Latvijas vārdu tālu pasaulē, kuri ar savu darba mīlestību un ticību mūsu valstij radījuši paliekošas pēdas Latvijas valsts dzīvē. 

Kā pirmie Goda diplomu, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīti un naudas balvu 7115 eiro apmērā saņēma biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība” – par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas vēsturis-kās atmiņas saglabāšanā un nacionālo vērtību stiprināšanā.

L. Straujuma, pasniedzot balvu, atzina, ka ir liels gods pasniegt apbalvojumu apvienībai, kas daudz darījusi, lai saglabātu to cilvēku dzīvesstāstus, kuri savulaik bez tiesas izrauti no savām mājām un aizvesti uz nometnēm Sibīrijā: “Paldies, ka saglabājat šo vēsturi un neļaujat aizmirst to!”

Apvienības vadītājs Gunārs Resnais teica, ka balva nākusi negaidīti: “Šis apbalvojums nav par represēto pagātnes grūto likteni, bet par darbību šodien. Liels paldies novadu pašvaldībām, politiski represēto apvienības nodaļām par sadarbību un atbalstu. Bez tā mūsu aktivitātes nebūtu pamanītas.”

Par mūža ieguldījumu dejas mākslā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā balvu saņēma pedagoģe, horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka laureāte ir unikāla personība Latvijas deju vēsturē: “Viņa ir cilvēks, kurā koncentrējas gan deju vecmeistaru gudrība un pieredze, gan arī jauno horeogrāfu, deju veidotāju radošā veiksme un drosme. I. Saulīte ir mugurkauls, uz kuru var balstīties šodienas horeogrāfi.”

Izsakot pateicību par apbalvojumu, I. Saulīte uzsvēra, ka tas nav tikai viņai, bet visai Latvijas plašajai dejotāju un horeogrāfu saimei: “Ceru, ka visi atcerēsies mūs kā brīnišķīgu, dejojošu tautu.”

Par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē balvu saņēma literatūrzinātniece Gundega Grīnuma. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja, ka laureāte ir cilvēks, kura uzskatāmi demonstrē kārtīgam pētniekam nepieciešamās īpašības – zinātkāri, neatlaidību, mērķtiecību un milzīgu interesi par darāmo: “Šķiet, ka viņa Raiņa rokrakstu spēj salasīt labāk nekā Aspazija, jo izrakusies cauri neskaitāmiem arhīvu labirintiem.”

G. Grīnumas vietā balvu saņēma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Literatūras nodaļas vadītājs Benedikts Kalnačs. Viņš informēja, ka laureāte šajās dienās stāsta par Raini un Aspaziju Berlīnes Humbolta universitātes un Lugāno Vēstures arhīva organizētajos pasākumos.

“Var teikt, ka Gundegas Grīnumas profesionālais mūžs ir romāns ar Raini, klātesot Aspazijai,” teica B. Kalnačs. “Viņa veltījusi vairāk nekā 30 dzīves gadus tieši Raiņa dzīves un daiļrades pētniecībai. Ja viņas pirmā pētnieciskā tēma bija Raiņa nepabeigtās lugas, viņas mūža darbs ir mēģinājums izprast un mums pietuvināt Raiņa un Aspazijas domas un darbus.”

Par ilggadēju un profesionālu darbu, kā arī inovatīvu pieeju valsts statistikas sistēmas attīstī-bā balvu saņēma Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs norādīja, ka pārstāv ekonomikas ministri Danu Reiznieci – Ozolu, jo Statistikas pārvalde atrodas viņas pakļautībā: “Sazinājos ar ministri, jautājot, ko pateikt laureātei, un viņa teica – pasaki, ka lepojos ar savu Latvijas tautsaimnieci. Veidot politiku bez statistikas ir, kā taustīties tumsā bez ceļazīmēm.”

Pēc balvas saņemšanas A. Žīgure atzina, ka šī nav nozare, kas regulāri saņem uzslavas, pagodinājumus: “Daudzi ikdienā izmanto mūsu skaitļus, pat nenojaušot, cik liels darbs tiek ieguldīts, lai tie nonāktu viņu rīcībā, lai tie runātu savu valodu un parādītu, cik lieli vai mazi esam, kādi patiesībā esam.”

Par ieguldījumu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitātes pilnveidošanā personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, personāla profesionalitātes celšanā, kā arī radošu pieeju centra infrastruktūras pilnveidošanā balvu saņēma Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” direktore Mārīte Grigāne.
Labklājības ministrs Uldis Augulis pastāstīja, ka laureāte lielāko mūža daļu veltījusi sociālajai aprūpei: “Kolēģi saka, ka Mārīte ir cilvēks savā vietā, gudra, radoša, cilvēciska, kas nekad neatteiks padomu, zinās risinājumu jebkurā situācijā.”

M.Grigāne, sakot paldies par apsveikumu, uzsvēra, ka to vispirms pelnījis viss centra kolektīvs.

Par mūža ieguldījumu sportā balvu saņēma nodibinājuma “Latvijas Olimpiešu sociālais fonds” valdes priekšsēdētāja, basketboliste Uļjana Semjonova. Pati laureāte šajās dienās atradās ārstniecības iestādē, tāpēc balva viņai tiks nogādāta personīgi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi