Skujenes pamatskola atrodas Amatas novadā, Skujenes pagastā. Kopš 1997. gada līdz 2009. gadam skolu finansiāli uzturēja Kaives pagasta pašvaldība, bet kopš 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas un Kaives pagasta iekļaušanas Vecpiebalgas novadā – Vecpiebalgas novada pašvaldība. 2014./2015.m.g. skolā 53 procenti bērnu bija no Kaives pagasta (Vecpiebalgas novads), bet 45 procenti – no Skujenes pagasta (Amatas novads). Šobrīd zināms, ka skolu gaida pārmaiņas, jo no 2016.gada 1. augusta Vecpiebalgas novada pašvaldība Skujenes pamatskolu nodos Amatas novada domes pārziņā.
Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa apstiprina, ka gaidāmas šādas pārmaiņas. “Vecpiebalgas novada domes pārstāvji viesojās skolā, lai apskatītos, kā dzīvojam, strādājam, un lai aprunātos ar skolas darbiniekiem, un paustu viedokli par mūsu nākotni. Pēc šīs sarunas ir skaidrs, ka no 1.augusta mūs pārņems Amatas novada pašvaldība. Runāja par skolas nākotni, bilda, ka nav bažu par to, ka mūsu skolā nebūs 1. septembra. Apstiprināja, ka es bērnu vecākiem varu sacīt – no nākamā mācību gada visiem skolēniem būs brīvpusdienas, kā tas ir Amatas novada skolās. Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone arī teica, ka nākamgad, tāpat kā līdz šim, Vecpiebalgas novada bērniem, kuri mācās Skujenes skolā, lielākoties tie ir Kaives pagasta iedzīvotāji, par pašvaldības līdzekļiem tiks iegādātas sabiedriskā transporta biļetes nokļūšanai uz mācību iestādi,” stāsta A. Lukstiņa un bilst, ka, nenoliedzami, tomēr ir vērojams neliels satraukums par gaidāmajām pārmaiņām. Taču uzsver, ka arī nākamajā mācību gadā Kaives pagasta bērni varēs turpināt mācības Skujenes pamatskolā.
Šobrīd Skujenes pamatskolā mācās 62 audzēkņi. No tiem 46 ir 1. – 9. klases audzēkņi, bet pārējie ir pirmsskolas vecuma bērni. Puse no skolēniem ir Vecpiebalgas novada ģimeņu bērni, otra puse – Amatas novada, kas uz skolu brauc no Skujenes puses. Tieši tikpat draudzīga situācija ir ar pedagogu kolektīvu. Puse no tiem ir Vecpiebalgas novadā dzīvojoši, otra – Amatas novadā. Pedagogu kolektīvs ir stabils, un pēdējo trīs gadu laikā nav nācies meklēt jaunus kolēģus.
Bažas nākotnē gan rada jautājums, vai Amatas novadā turpinās pastāvēt divas nelielas skolas – Skujenes un Sērmūkšu pamatskola, kuras viena no otras atrodas 15 minūšu braucienā vai nedaudz vairāk kā 10 kilometru attālumā. A. Lukstiņa necenšas izdarīt nekādus secinājumus par nākotni, bet uzsver, ka Amatas novadā tiek runāts par Skujenes pagasta skolu reorganizāciju.
“Nenoliegšu, ka mums tiek jautāts, cik mūsu skolā ir audzēkņu, no kādām vietām tie brauc. Tiek skatīta situācija kartē un vērtēts, kā Skujenes un Kaives pagasta bērni sadalās pa šīm divām mācību iestādēm. Tiek taujāta informācija par pedagogiem, viņu slodzēm un to, cik no viņiem šeit ir pamatdarbā. Šādu informāciju mums prasa jau kopš pagājušā gada. Patlaban tālākie braucēji uz mūsu skolu, trīs audzēkņi, mēro 22 kilometrus,” saka A. Lukstiņa. Viņa gan publiski nepauž viedokli par skolu nākotni novadā, taču norāda, ka mūžīgi mūžos abas skolas – Skujenes pamatskola un Sērmūkšu pamatskola – nespēs darboties.
“Bērnu ir tik, cik to ir. Mūsu skolā gan to ir vairāk. Turklāt puse bērnu brauc no Vecpiebalgas novada. Bet skaidrs, ka ar katru gadu skolēnu skaits samazinās. Lauku skolās klases ir mazas, un, nenoliedzami, valstī tiks pieņemti lēmumi attiecībā uz mazo skolu uzturēšanu. Bet skaidrs arī, ka jebkurā vietā, kur skolu slēgs, notiks cilvēku migrācija. Arī šajā apkaimē ir viensētas, līdzās skolai ir divas lielās mājas. Te dzīvo ģimenes ar bērniem,” norāda iestādes vadītāja. Tāpat viņa uzsver, ka nevienu skolu nevajadzētu slēgt, kamēr nav skaidrs, kas ar tukšo izglītības iestādes ēku notiks nākotnē.
“Mēs jau ātri varam tikt pie jauniem graustiem vai tukšiem ciemiem. Taču tā ir valsts kopējā politika. Mēs redzam, kas notiek ar laukiem,” bilst A. Lukstiņa.
Diemžēl daudzas skolas jau tas skāris
Tā saka kaivēniete Ilona Meldere, kurai Skujenes pamatskolā mācās divi bērni, bet vēl viens to jau absolvējis. Viņa stāsta, ka arī pati beigusi šo skolu un vienmēr bijusi mierā ar izglītības kvalitāti, pedagogu darbu un atmosfēru mācību iestādē. Viņa no rīta bērnus aizved uz skolu, bet pati pēc tam dodas strādāt uz Vecpiebalgu. Skolas slēgšanas gadījumā, visticamāk, bērnus vedīs uz Vecpiebalgu, jo pašai tur ir darbs.
“Tiesa gan, reiz mans vecākais dēls jau gāja Vecpiebalgas vidusskolā, taču bijām spiesti skolu mainīt, un tā bērni sāka mācīties Skujenes pamatskolā. Esmu mazo skolu piekritēja, kur bērni ir draudzīgāki, pedagogiem ir vairāk iespēju pievērsties katram skolēnam,” viedokli pauž Ilona.
Vērtējot dzīvi Kaives pagastā, viņa atzīst, ka Latvijas laukos vērojama vienāda aina – nostūri pamazām tiek aizmirsti.
“Mazajiem lauku pagastiem visi līdzekļi tiek samazināti. Kaivē jau pasts ciet, tagad skola izdzīvošanas priekšā. Domāju, pēc gadiem 20 te vairs nebūs iespējams dzīvot. Te paliks tikai pensionāri, darbavietu nav, jaunieši aizbrauc. Bezdarbs laukos arvien pieaug, un ir skaidrs, ka darbspējīgā vecuma cilvēki darba meklējumos brauc citur,” domās dalās kaivēniete. Vērtējot skolu reorganizāciju Latvijā, Ilona teic, ka tas nav nekāds jaunums un šāds liktenis skāris jau daudzas mazās skolas.
“Diemžēl nu tas atnācis arī līdz mums. Es nevēlos prognozēt, kas notiks ar Sērmūkšu vai Skujenes pamatskolu. Nelielais bērnu skaits runā par savu. Skaidrs, ka lēmums tiks pieņemts,” tā Ilona.
Pagastā trūkst darba vietu
Kaivēniete Iveta Cinata skolā strādā astoņus gadus. Skujenes pamatskolu beigusi gan viņa pati, gan viņas meita, gan tajā tagad mācās arī mazmeita. Iveta bilst, ka, protams, darbinieki ir satraukti par skolas nākotni, jo tā ir viņu darbavieta.
* DARBA VIETA DAUDZIEM VIETĒJIEM. Kaivēnietei Ivetai Cinatai Skujenes pamatskola ir darbavieta jau astoņus gadus. Citas darba iespējas pagastā viņa nesaskata.
“Kaives pagastā katastrofāli trūkst darbavietu. Veikals, pašvaldība, bibliotēka… Nav jau daudz, ko nosaukt. Dzīvo tie, kuriem skolā ir darbs vai kuriem ir sava saimniecība. Taču tieši tāpat redzam, cik viensētu jau palikušas tukšas. Vienīgais mierinājums, ka pilsētas ļaudis ik pa laikam iegādājas kādu vasaras īpašumu, un tad vasara te ir dzīvāka,” norāda Iveta. Viņa bilst, ka Kaives pagastā ir katastrofāli ceļi, sabiedriskā transporta satiksme, kas nozīmē, ka, dzīvojot Kaivē, nav iespējams aizbraukt līdz Cēsīm tā, lai ikdienā tiktu uz darbu.
“Turklāt redzējāt, kādi ceļi. Tie ir izdangāti, nolietoti. Pliks māls un gar malām esošie smilšu vaļņi veicina to, ka ūdens krājas uz ceļa. Janvāra beigās, kad bija ledus, “CATA” atteicās vispār te braukt. Bērni netika uz skolu. Ceļi netika ne kaisīti, ne kā citādi apstrādāti. Un tā mēs te dzīvojam,” bilst kaivēniete, sakot, ka netic tam, ka atrastu citu darbu. Viņas plānos nav arī došanās prom no savām mājām.
“Pagaidām pie manis dzīvo meita, kura plāno pievērsties biškopībai. Tad jau varētu dzīvot kopā, saimniekot, bet citādi kopējā situācija nav optimistiska. Kaivē ļoti trūkst jaunu cilvēku. Neveidojas jaunās ģimenes, un tas nav labi. Taču, kā jau sacīju, būtu jāsāk ar infrastruktūru, lai vispār mēs gribētu te aicināt cilvēkus,” vērtē Iveta.
Kaivēniete bilst, ka pagasts paliek arvien klusāks. Iedzīvotāju skaits sarūk, un nav arī cerību, ka tuvākajā laikā tiks radītas kādas darba vietas. Viņa uzsver, ka skola ir dzīvības šūniņa jebkurā vietā. Turklāt jo īpaši laukos būtiski, lai bērniem skola būtu.
Vietējie kaivēnieši gan saprot, ka vienā novadā nākotnē vairs nevarēs pastāvēt divas mazas skolas, starp kurām nieka padsmit kilometru attālums, taču nenoliedz, ka tie ir sāpīgi lēmumi. Tāpat kaivēnieši saprot, ka šādi lēmumi laukos tikai veicina bezdarba pieaugumu un, pavisam iespējams, arī veicinās cilvēku aizplūšanu uz pilsētām.
“Pagaidām gan cenšamies daudz neuztraukties. Mums darbs ir, bērniņi ir. Pēc bērnudārzniekiem redzam, ka arī 1. klasīte būs. Strādājam un domājam labas domas,” tā Iveta.
Komentāri