Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Par Valmieras tiltu – Dzelzīti

Mairita Kaņepe
12:56
02.03.2016
207
Img 1950 1

Dzelzs tilts pār Gauju Valmierā ir vairāk nekā gadsimtu. To pilsētnieki uztver ikdienišķi, bet pirms simts gadiem šī industriālā būve bija sevišķi nozīmīga pilsētai ar tikai četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Tiltu uzcēla, būvējot šaursliežu dzelzceļa līniju Smiltene – Valmiera – Ainaži.

Dzelzceļa līnija sen nojaukta. Tilts kopš 70. gadiem kalpo vien gājējiem un riteņbraucējiem. “Tilts šodienas pilsētā ir pārāk maz izcelts. To vajadzētu labot, piešķirot industriālās kultūras pieminekļa statusu un piesaistot tūristu uzmanību,” tāds ir Vidzemes Augstskolas pasniedzēja Andra Klepera uzskats. Viņš bija tas, kura vadībā valmierieši šoziem devās izzinošā ekskursijā pa pilsētu no Jāņaparka līdz Gaujai. Pilsētnieki noskaidroja, cik ilgi caur Valmieru kursēja bānītis pa šaursliežu dzelzceļu. Industriālais mantojums, bet tam apkārt stāsti par kādreizējo dzīvi. Arī par to, ka dzelzs tilts Valmierā divas reizes cietis karos un atkal atjaunots.

Visā Latvijā reiz bija pamatīgs dzelzceļu tīkls. Šodienas tīkls esot vien piektā daļa. Bānīša, kurš kursēja caur Valmieru, ātrums bija tāds, ka karstasinīgākie pasažieri varēja izlēkt laukā, lai noskrietu pa uzbērumu, salasīt puķes un paspētu ielēkt atpakaļ. Dzelzceļa līnija veda uz ostu, taču tik un tā Ainažu osta nekļuva tik svarīga kravu pieņemšanai, kaut tika uzbūvēts mols, lai vilciena sastāvs uz tā uzbrauktu un būtu pašā jūrā.

* EKSKURSIJAS SĀKUMĀ. Vietā, kur Valmierā gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Smiltene – Ainaži, palikusi  Jāņaparka stacijas ēka. Pie šī  nama, kurš  ir pašvaldības īpašums un kalpo kā īres dzīvokļu nams, Andris Klepers sāka ekskursiju, rādot, kur bija sliedes un bānītis uz ostu veda  vagonus ar papīrmalku, bet no ostas uz iekšzemi galvenokārt minerālmēslus.

* EKSKURSIJAS SĀKUMĀ. Vietā, kur Valmierā gāja šaursliežu dzelzceļa līnija Smiltene – Ainaži, palikusi Jāņaparka stacijas ēka. Pie šī nama, kurš ir pašvaldības īpašums un kalpo kā īres dzīvokļu nams, Andris Klepers sāka ekskursiju, rādot, kur bija sliedes un bānītis uz ostu veda vagonus ar papīrmalku, bet no ostas uz iekšzemi galvenokārt minerālmēslus.

 

* VALMIERĀ. Barons Līvens, nonācis pie Gaujas šajā vietā, esot meties peldus, lai pats izzināu, cik upe dziļa. Veidojot otru posmu šaursliežu dzelzceļam, Valmierā bija jāceļ tilts. Gaujā veidoja pīlārus, un tiem bija jānotur tilta konstrukcija.

* VALMIERĀ. Barons Līvens, nonācis pie Gaujas šajā vietā, esot meties peldus, lai pats izzināu, cik upe dziļa. Veidojot otru posmu šaursliežu dzelzceļam, Valmierā bija jāceļ tilts. Gaujā veidoja pīlārus, un tiem bija jānotur tilta konstrukcija.

 

*VAR NOJAUST.  Daļa no dzelzceļa uzbēruma, kas saglabājusies Valmieras ainavā. Rietumeiropā bijušās dzelzceļa stigas  izmanto braukšanai ar velosipēdiem, saucot par zaļiem ceļiem. Uz šīs stigas Valmierā arī varētu sākties vienas dienas izbraucieni, dodoties uz Dikļu pili caur Zilo kalnu. Valmieras un Kocēnu domes pie šīs idejas attīstības jau strādājot.

* VAR NOJAUST. Daļa no dzelzceļa uzbēruma, kas saglabājusies Valmieras ainavā. Rietumeiropā bijušās dzelzceļa stigas izmanto braukšanai ar velosipēdiem, saucot par zaļiem ceļiem. Uz šīs stigas Valmierā arī varētu sākties vienas dienas izbraucieni, dodoties uz Dikļu pili caur Zilo kalnu. Valmieras un Kocēnu domes pie šīs idejas attīstības jau strādājot.

 

* SENĀ SLIEŽU VIETA. Dzelzceļa līnijas Smiltene – Valmiera atklāšana notika 1911. gadā šajā posmā. Otrā dzelzceļa posma, kas veda līdz Ainažiem, atklāšana notika 1912. gadā.  Būvēšanas iniciators bija Smiltenes barons Pauls Līvens. Viņam idejas īstenošanai vajadzēja astoņus  gadus, kaut pati līnijas būvēšana ilga mazliet vairāk par diviem gadiem. Šī dzelzceļa līnija darbojās līdz 1971. gadam.

* SENĀ SLIEŽU VIETA. Dzelzceļa līnijas Smiltene – Valmiera atklāšana notika 1911. gadā šajā posmā. Otrā dzelzceļa posma, kas veda līdz Ainažiem, atklāšana notika 1912. gadā. Būvēšanas iniciators bija Smiltenes barons Pauls Līvens. Viņam idejas īstenošanai vajadzēja astoņus gadus, kaut pati līnijas būvēšana ilga mazliet vairāk par diviem gadiem. Šī dzelzceļa līnija darbojās līdz 1971. gadam.

 

* UZDEVUMS PIE GAUJAS. Valmieriešiem sarīkoto ekskursiju pa kādreizējā šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu  interesantu darīja ne tikai stāsti par bijušo un  tuvojošā bānīša saceltā trokšņa atskaņošana ik pa laikam, bet arī aicinājums iesaistīties uzdevumā un komandām dot atbildi, ar kādiem  fizikas likumiem un spēkiem dzelzs tiltu kopā salika virs Gaujas.

* UZDEVUMS PIE GAUJAS. Valmieriešiem sarīkoto ekskursiju pa kādreizējā šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu interesantu darīja ne tikai stāsti par bijušo un tuvojošā bānīša saceltā trokšņa atskaņošana ik pa laikam, bet arī aicinājums iesaistīties uzdevumā un komandām dot atbildi, ar kādiem fizikas likumiem un spēkiem dzelzs tiltu kopā salika virs Gaujas.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
47

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi