Dzērbenieši Artūrs Amanis un Gita Zirne dzīvi iekārtojuši pagastā. Viņi atzīst, ka dzīvei Dzērbenē nav ne vainas, ja vien būtu vairāk aktivitāšu iespēju.
– Ar ko ikdienā nodarbojaties? Artūrs: – Strādāju Rīgā par šoferi, īrēju tur dzīvokli, bet reisi sanāk pa visu Latviju. Jāsaka gan, ka lielākoties dzīvoju uz vietas Dzērbenē un darbu ar dzīvi šeit cenšos apvienot. Gita: – Es strādāju veikalā par pārdevēju un ar darbu esmu apmierināta.
– Ar ko jaunieši pagastā nodarbojas? Artūrs: – Puišiem ir futbola komanda, ar kuru regulāri piedalāmies Piebalgas futbola kausa izcīņā. Pavisam iespējams, ka būs vēl viena dzērbeniešu komanda. Taču izklaidēties pagastā uz vietas nav kur. Ja gribas padejot, jābrauc uz kaimiņpagastiem, kur šādi pasākumi tiek organizēti daudz biežāk – ne tikai Jāņos un Jaunajā gadā. Gita: – Uz Augstā kalna sezonas atklāšanu un noslēgumu vienmēr atnāk daudz cilvēku, bet pa vidu jau dejotgribētāju ir maz. Taču, ja puišiem ir futbola komanda un sportiskās aktivitātes, tad meitenēm nav nekā. Savu brīvo laiku cenšos pavadīt ar meitiņu. Artūrs: – Bet šādus pasākumus daudz vairāk un intensīvāk ir jāreklamē. Nepietiek ar to, ka vienu afišu izlipina pagasta centrā.
– Vai arī mūsdienās jaunieši atbrauc uz lauku ballīti, lai izkautos? Artūrs: – Mūsdienās tā vairs nenotiek. Ļoti retu reizi. Negribu teikt, ka mūsdienu jaunatne kļuvusi kulturālāka, drīzāk – slinkāka. Bet patiesībā kopā iedzeram, nevis kaujamies.
– Vai pagastā ir daudz jauniešu? Artūrs: – Daudz, taču netrūkst arī to, kuri aiziet prom citur.
Mums varbūt par labu ir tas, ka dzīvojam pagastā, uz kuru ved daudzmaz sakārtoti ceļi un ir diezgan dzīva sabiedriskā transporta satiksme. Daudzi jaunieši strādā ārpus pagasta, bet dzīvo šeit. Līvānu māju ciems vien ir jaunu ģimeņu pārpildīts.
– Un tomēr, kā mēdzat izklaidēties? Artūrs: – Paši draugu pirtiņās rīkojas atpūtas vakarus. Pagājušajā nedēļas nogalē draugu lokā rīkojām multfilmu varoņu vakaru. Bija jāpārģērbjas par dažādu multeņu varoņiem un jānāk uz tusiņu. Vasarā rīkojām akciju „Par tīru gaisu”. Spēlējām šosejas malā kārtis un tas, kurš zaudēja, autovadītājiem rādīja plakātu, uz kura bija rakstīts, lai nepiesārņo dabu. Autovadītāji pat apstājās un jautāja, kas tā par akciju, ko mēs ar to vēlamies pateikt. Gita: – Ja ir savs draugu pulks, tad vienmēr var izdomāt interesantus pasākumus. Galvenais, lai ir kāds ideju ģenerators un kāds aktīvais, kurš uzņemas kaut ko noorganizēt. Tad jau pārējie draugi vienmēr jautrību garantēs.
– Kā ir ar alkoholu? Vai protat izklaidēties bez tā? Artūrs: – Ne vienmēr mērķis ir dzert vai piedzerties. Un pat ja sanāk lietot grādīgos dzērienus, vienmēr ir kāds, kurš nedzer un pieskata pārējos. Taču nav tā, ka mēs nemācētu atpūsties bez alkohola. Mākam.
– Ko varētu vēlēties, lai jauniešu dzīve pagastā kļūtu aktīvāka? Gita: – Noteikti gribētos vairāk sporta aktivitāšu. Vienu laiku mums neļāva uzturēties skolas sporta laukumā, jo tur bija tikko iesēta zālīte. Artūrs: – Vasarā gribētos, lai pie mums notiktu sporta spēles, kas sapulcētu ne tikai mūsu, bet arī kaimiņpagastu jaunatni. Gribētos, lai peldētavā atkal laipas uztaisītu un sakoptu vidi. Gita: – Vienu brīdi runāja, ka pagastā būs jauniešu centrs, bet nekas netiek darīts. Domāju, ka šādam centram būtu liela piekrišana gan no skolēnu, gan jauniešu un pat iespējams – no jauno vecāku puses. Tur datorus, grāmatas, galda spēles, mūzikas instrumentus varētu izlikt. Kāpēc gan lai draugu lokā tur siltumā nepavadītu laiku? Citādi rudeņos un ziemās jaunieši tikai pa ielām klīst un pieturā sēž.
– Kas ietilpst jūsu nākotnes plānos? Gita: – Esmu nolēmusi iet studēt. Gribu būt sporta skolotāja un Cēsīs šāda iespēja ir. Visu laiku negribu būt tikai pārdevēja. Turklāt līdz šim dzīvoju ar mazo meitiņu un domāju, lai tikai viņai būtu labi. Bet sapratu, ka viņa izaugs un gribēs, lai mamma arī kaut kas būtu. Artūrs: – Šogad beigšu studijas ceturtajā kursā viesnīcu vadībā. Priekšā vēl bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Varbūt nākotnē kļūšu par sava viesu nama īpašnieku.
– Kas jūs uztrauc, domājot par ikdienu? Gita: – Tas, vai būšu pārtikusi. Vai ģimeni spēšu nodrošināt.
– Kam dienas laikā jānotiek, lai jūs teiktu, ka diena bija izdevusies? Gita: – Ar kādu mīļi jāparunājas. Artūrs: – Kaut kam labam jānotiek. – Cik mēnesī vajadzētu pelnīt, lai jūs teiktu, ka var izdzīvot? Artūrs: – Ar 500 latiem vienam pietiktu. Gita: – Vienai ar 450 pietiktu. – Ko prasītu zelta zivtiņai? Gita: – Lai mana ģimene vienmēr būtu pārtikusi. Artūrs: – Skaistu māju tūlīt un tagad.
Komentāri