Cēsu un apkaimes novadu pansionātos klientu pietiek. Visnoslogotākais ir Cēsu pilsētas, kā arī Gatartas pansionāts. Raunas pansijā un Līgatnes “Senioru mājā”, kuras pagājušajā gadā skārušas pārmaiņas, pagaidām vietu vēl pietiek. Cenas par klientu uzturēšanu visur līdzīgas.
Cēsu pilsētas pansionāta vadītāja Inga Gunta Paegle saka, ka pašlaik visas 127 vietas pansionātā ir aizņemtas un interesentiem jāgaida rindā: “Mūs izvēlas ne tikai cēsnieki, bet arī citu novadu un pilsētu iedzīvotāji. Veidojas rinda, bet, līdz ko rodas kāda brīva vieta, tā mēs tūliņ zvanām potenciālajiem klientiem un informējam par to.”
Mēneša maksa par uzturēšanos pansionātā ir 470 eiro. Gandrīz visiem iemītniekiem nepieciešama īpaša medicīniskā aprūpe. “Mums ceturtajā un piektajā stāvā ir gulošie, bet arī trešajā stāvā situācija ir līdzīga,” stāsta I.G.Paegle. Pansionātā stājas cilvēki ar lielām veselības problēmām, jo, kamēr cilvēks vēl mājās varot kustēties, uz pansionātu nebrauc, toties, kad spēki pavisam pametuši un veselība pasliktinājusies, sāk meklēt palīdzību un risinājumu situācijai.
Pašlaik Cēsu pansionātā ir izsludināta karantīna, tāpēc liela radu ciemošanās nenotiek. “Mēs sargājam savus iemītniekus, un karantīna ir ieplānota līdz Lieldienām, tātad līdz 21. martam. Šajā periodā apmeklētāji nav vēlami, bet, ja grib nodot paciņu, tad jāzvana pie durvīm. Kāds no personāla paciņu saņems un aiznesīs klientam. Pansionātā bija gripa, tad caurejas vīruss, tāpēc, konsultējoties ar dakteriem, pieņēmām šādu lēmumu, “ saka vadītāja.
Arī Gatartas pansionāts ir kārtīgi noslogots, un vadītājs Aivars Damroze saka, ka no 72 vietām tikai divas vēl palikušas brīvas. “Šad un tad veidojas rindas. Pašlaik mēneša maksa pansionātā ir 455 eiro, to var uzzināt arī mūsu mājaslapā,” stāsta A.Damroze. Pansionāta vadītājs, atbildot uz jautājumu, vai Gatartas pansionātā ir daudz iemītnieku, kuriem nepieciešama īpaša medicīniskā aprūpe, atbild, ka “daudz” ir relatīvs jēdziens, jo valstī krīze ir beigusies un cenas it visam sadārdzinās. “Cilvēki tiek ievietoti ilgstošai aprūpei tad, kad viņiem ir nopietnas problēmas. Tādus vienkārši vecuma māktus onkulīšus un tantiņas neviens vairs pansionātos neievieto.” Situācija ar radiem esot kā dzīves patiesība. “Cik cilvēks pats kā tēvs vai māte ir bijis devīgs, tik viņš arī saņem vecumā pretī,” piezīmēja A. Damroze.
Savukārt rehabilitācijas centra „Līgatne” “Senioru mājas” vadītāja Gunita Alksne pauž, ka viņu iestādē no 37 vietām aizņemtas 23. “Vēl brīvas vietiņas mums ir, tāpēc rindas neveidojas, bet interese ir liela. Zvana ļoti daudzi, un pašlaik kādi pieci klienti kārto iestāšanās dokumentus, bet aptuveni trīs ir aizrunājuši vietu pa tālruni. Mēneša maksu nepateikšu, bet varu atklāt dienas maksu. Tātad vienvietīgais numuriņš, kur ar kaimiņu kopīgs sanitārais mezgls, maksā 17, 70 eiro dienā, bet, ja numuriņā dzīvo divi klienti, tad jāmaksā 16,23 eiro dienā. Šobrīd “Senioru mājās” gulošo ir maz, tikai četri. Par radu apmeklējumu nesūdzamies, ir arī tādi klienti, pie kuriem radi brauc divas un trīs reizes nedēļā, tomēr gadās seniori, pie kuriem pa trim mēnešiem neviens ne reizi nav bijis ciemos.”
Par situāciju Raunas pansijā stāsta vadītāja Iveta Līviņa. Viņa atklāj, ka no 36 pansionāta gultas vietām aizņemtas 27 un pašlaik visi, kas piesakās, uzreiz tiek uzņemti. Mēneša maksa Raunas pansijā ir 484,84 eiro. “Pārsvarā visiem pansijas iemītniekiem ir nepieciešama īpaša medicīniskā aprūpe, lai gan mēs esam orientēti uz sociālo aprūpi. Lielākoties pie mums nonāk klienti, kas nestaigā, bieži smagā stāvoklī.” I. Līviņa saka, ka par radinieku apmeklējumu nesūdzas, vien būtu lielāks lūgums stingri ievērot senioru diētu. “Bieži radi atved produktus, kuri klientu veselībai nenāk par labu. Mums ir klienti, kas slimo ar cukura diabētu, bet radi saved gardumus, pēc tam šis cilvēks mokās ar veselības traucējumiem.”
Komentāri