Paaudzēm mainoties, mūžīgi starp tām būs sāpīgi, grūti risināmi jautājumi, varbūt pat nerisināmi. Reizēm ir sajūta, ka ģimenē un dzimtā, savā namā vistuvākie cilvēki nīkst pie frontes līnijas, arvien dziļāk rokot dvēselēs ierakumus.
Režisore Māra Ķimele savā jaunākajā darbā, Rūdolfa Blaumaņa „Indrānos” Valmieras Drāmas teātrī paaudžu veidoto frontes līniju pat vizualizējusi, „Indrānu” paaudzēm tēva mājās liekot sastapties kā taisnības karotājiem. Šī latviešu klasikas darba dramatismu nemazina tas, ka skatītāji zina, kurai no karojošām pusēm nāksies pacelt balto karogu. Tas ir Indrānu tēva traģiskais liktenis – no apsviedīga saimnieka, par sevi pārliecināta ģimenes tēva līdz savējo nesaprastam vecītim. Kura sirdsmiers tiks sazāģēts skaidās nākamreiz, vai tas nebūs paša dēls?
Izrādē aiziet stiprs latvietis. Ja nu ar Indrānu un viņa ošiem aizejam mēs, latvieši? Jā, mēs, vidējā latviešu paaudze, vēl šķietami turamies. Šodienai pietiek, vectēva mežu esam zāģējuši un zemi vairāk vai mazāk izdevīgi pārdevuši. Jā, it kā esam domājuši arī, ko atstāsim bērniem. Cēluši jaunas mājas, daudzi jau apzinās – bērniem tās nevajadzēs, jo viņu sapņi nesaistās ne ar vectēva, ne tēva darba turpināšanu . Jauno Indrānu pēcnācējs Edžiņš par tēva un mātes tiekšanos pēc mantojuma jau mazotnē pasaka – es te nepalikšu.
Māra Ķimele, viena no urdīgākajām Latvijas sievietēm, kuras režijā pavadīts vakars ilgi atstāj pēcgaršu, šoreiz ar ošu ciršanas troksni jautā – vai pietiekami mīlam un saudzējam savu zemi? Vai protam šķirt to, kas priecē sirdi, no tā, kas pilda maku? Uz to jāatbild arī godprātīgajam saimniekam, kādu jaunā Indrāna lomā atveido Krišjānis Salmiņš.
Valmierieši radījuši izrādi, kura satriec un apskaidro. Ošu skaidas lec, un tas nav nekāds 20. gadsimta sākuma stāsts, tā ir šodiena. Oši ir izaudzēti par lietas kokiem. Tie jāzāģē. Jautājums – kad, cik daudz un vai neaprunāties. Indrāni ir tik mīloši – Dace Eversa un Agris Māsēns saimnieku lomās, Krišjānis Salmiņš un Elīna Vāne – jaunie saimnieki. Tādi ir arī viņiem uzticīgie – Noliņš jaunā aktiera Kārļa Krūmiņa, ar aizturētu mīlestību pilnā Guste Ievas Puķes tēlojumā. Bet viņi visi izlaiž laimi no rokām, paši savām.
Taču laime ir tepat blakus. Kāda tā izskatās, Māra Ķimele uzzīmē izrādes izskaņā. Ir vērts pavadīt šo smeldzīgo vakaru, lai savām acīm ieraudzītu skaisto brīdi.
Komentāri