Aizvien biežāk gan pilsētā, gan uz lauku ceļiem var redzēt nūjotājus. Arī es katru rītu, braucot uz darbu, redzu kādu vīrieti, kurš pirms pulksten deviņiem Cēsu Pils parkā raitā solī nododas tieši šādai aktivitātei.
“Druva” šoreiz nolēma ko vairāk uzzināt par nūjošanu, tādēļ talkā tika aicināta trenere Inga Bogdanova, kura labprāt dalījās zināšanās un praksē iemācīja pamatlietas, lai varētu apjaust, kas ir nūjošana.
Mans priekšstats par nūjošanu izrādījās visai maldīgs, ir skaidrs, ka pareizi nūjot ir jāiemācās. Tiesa gan, tas nav nekas grūts un neapgūstams. Vienkārši ir lietas, kas jāzina, lai to darītu pareizi un nenodarītu savai veselībai kaitējumu.
Trenere uz tikšanos ar “Druvu” bija līdzi paņēmusi divus nūju komplektus, devāmies uz Niniera ezeru. I.Bogdanova skaidroja, ka speciālās nūjas nopērkamas katrā sporta veikalā un tas ir vienrei-zējs finansiāls ieguldījums, lai sāktu nūjot.
“Ja ir nūjas, vajadzīgi ērti apavi, apģērbs un labs garastāvoklis. Nūjas kalpos ilgi, un tas nozīmē, ka nūjošana neizmaksā daudz. Turklāt nūjot var visa ģimene, arī mazi bērni un gados vecāki cilvēki,” sacīja trenere un sāka darbu ar pareizu nūju garuma noregulēšanu.
“Kājas saliekam kopā. Nūjas turam katru savā rokā, novietojam pie pēdu ārpuses un saliekam kopā pie vēdera. Pareizs nūjas garums ir tad, ja roku īkšķi ir pretim nabai,” pamācīja trenere un stāstīja, ka tālāk atliek vien iemācīties pareizi soļot un kustināt rokas.
“Nūjošanu būtu vēlams sākt ar pareizas tehnikas apguvi speciālista vadībā, tālāk jau cilvēks pats izvēlēsies nūjošanas distances ilgumu un biežumu,” teica trenere un rādīja, ka rokai jākustas pretēji spertajam solim. Tas ir līdzīgi slēpošanai, kad vienas kājas spērienam uz priekšu kustas pretējā roka.
“Tāpat jāievēro daži nūjošanas pamatlikumi. Proti, roka nekustas uz augšu, bet nūjas vienmēr tur slīpi, un rokai kustības laikā jābūt taisnai, nevis saliektai. Roku vēzē galvenokārt pleca locītavā, tomēr kustību turpina gan elkoņa locītava, gan viss krūškurvis. Vēl būtiski apjaust, ka rokas atspēriena spēku virza nūjas siksniņā, nevis pašā nūjas rokturī,” pareizu tehniku ierādīja trenere un piebilda, ka, pareizi nūjojot, pirmais zemi skar papēdis, bet pēdējais no zemes atraujas pēdas purngals.
Tā, pamazām cenšoties saprast, ko īsti nozīmē pareiza nūjošana, abas devāmies gar ezera krastu. Trenere jau pēc neilga laika norādīja, ka būtu jājūt, kā darbojas roku muskuļi. Turklāt tie, kuri slēpjas tautā sauktajos “peļu vēderiņos”.
“Nūjotāja nolūks ir ar roku un visa ķermeņa spēku palīdzēt kājām ātrāk tikt uz priekšu. Nūjotāja rokās nūjas kļūst par otru kāju pāri, ļauj rokām uzņemties daļu kāju slodzes un palīdz atsperties, lai kustētos ātrāk,” skaidroja I. Bogdanova un norādīja, ka nebūt ne svarīgākais ir soļošanas ātrums. Pat lēna ritma pastaiga darīs savu – ķermenis kustēsies.
Trenere I. Bogdanova stāstīja, ka ir klientes, kuras nūjošanu uztver kā patiešām fizisku nodarbību un nūjot dodas pat trīs četras reizes nedēļā. Turklāt soļošanas temps nebūt nav salīdzināms ar lēnu pastaigu.
“Nūjošana var būt regulārs treniņš. Turklāt nūjot var arī tie, kuriem ir kādas muguras problēmas un kuri izvairās no skriešanas vai aktīvām sporta nodarbībām. Tāpat nūjot var doties draugu kompānijā. Tā atliks laiks sarunām, turklāt tas tiks pavadīts veselīgi,” norādīja trenere un teica, ka nūjot var dažādos laika apstākļos
“Kā zināms, galvenais ir piemērots apģērbs, tad netraucēs ne vasaras karstums, ne ziema ar sniegu vai kāda lietaina diena. Tā ir tikai pašmotivācija- vēlēties sēdēt istabā vai doties laukā un kustēties svaigā gaisā,” atzina I. Bogdanova.
Mana pirmā nodarbība ilga stundu. Otrajā pusstundā soļošanas temps kļuva ātrāks. Tāpat var sacīt, ka tā bija lieliska stunda, lai būtu dabā un nodotos fiziskai aktivitātei. Secināju arī, ka maldīgi ir domāt, ka ar nūjošanu aizraujas tikai seniori. Turot tempu, pareizi soļojot, katrs sev var radīt piemērotu fizisko slodzi.
Komentāri