Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Nūjošana – iespēja būt dabā un kustēties

Liene Lote Grizāne
00:00
31.10.2015
3
Nujoshana 1.jpg 1

Aizvien biežāk gan pilsētā, gan uz lauku ceļiem var redzēt nūjotājus. Arī es katru rītu, braucot uz darbu, redzu kādu vīrieti, kurš pirms pulksten deviņiem Cēsu Pils parkā raitā solī nododas tieši šādai aktivitātei.

“Druva” šoreiz nolēma ko vairāk uzzināt par nūjošanu, tādēļ talkā tika aicināta trenere Inga Bogdanova, kura labprāt dalījās zināšanās un praksē iemācīja pamatlietas, lai varētu apjaust, kas ir nūjošana.

Mans priekšstats par nūjošanu izrādījās visai maldīgs, ir skaidrs, ka pareizi nūjot ir jāiemācās. Tiesa gan, tas nav nekas grūts un neapgūstams. Vienkārši ir lietas, kas jāzina, lai to darītu pareizi un nenodarītu savai veselībai kaitējumu.

Trenere uz tikšanos ar “Druvu” bija līdzi paņēmusi divus nūju komplektus, devāmies uz Niniera ezeru. I.Bogdanova skaidroja, ka speciālās nūjas nopērkamas katrā sporta veikalā un tas ir vienrei-zējs finansiāls ieguldījums, lai sāktu nūjot.

“Ja ir nūjas, vajadzīgi ērti apavi, apģērbs un labs garastāvoklis. Nūjas kalpos ilgi, un tas nozīmē, ka nūjošana neizmaksā daudz. Turklāt nūjot var visa ģimene, arī mazi bērni un gados vecāki cilvēki,” sacīja trenere un sāka darbu ar pareizu nūju garuma noregulēšanu.

“Kājas saliekam kopā. Nūjas turam katru savā rokā, novietojam pie pēdu ārpuses un saliekam kopā pie vēdera. Pareizs nūjas garums ir tad, ja roku īkšķi ir pretim nabai,” pamācīja trenere un stāstīja, ka tālāk atliek vien iemācīties pareizi soļot un kustināt rokas.

“Nūjošanu būtu vēlams sākt ar pareizas tehnikas apguvi speciālista vadībā, tālāk jau cilvēks pats izvēlēsies nūjošanas distances ilgumu un biežumu,” teica trenere un rādīja, ka rokai jākustas pretēji spertajam solim. Tas ir līdzīgi slēpošanai, kad vienas kājas spērienam uz priekšu kustas pretējā roka.

“Tāpat jāievēro daži nūjošanas pamatlikumi. Proti, roka nekustas uz augšu, bet nūjas vienmēr tur slīpi, un rokai kustības laikā jābūt taisnai, nevis saliektai. Roku vēzē galvenokārt pleca locītavā, tomēr kustību turpina gan elkoņa locītava, gan viss krūškurvis. Vēl būtiski apjaust, ka rokas atspēriena spēku virza nūjas siksniņā, nevis pašā nūjas rokturī,” pareizu tehniku ierādīja trenere un piebilda, ka, pareizi nūjojot, pirmais zemi skar papēdis, bet pēdējais no zemes atraujas pēdas purngals.

Tā, pamazām cenšoties saprast, ko īsti nozīmē pareiza nūjošana, abas devāmies gar ezera krastu. Trenere jau pēc neilga laika norādīja, ka būtu jājūt, kā darbojas roku muskuļi. Turklāt tie, kuri slēpjas tautā sauktajos “peļu vēderiņos”.

“Nūjotāja nolūks ir ar roku un visa ķermeņa spēku palīdzēt kājām ātrāk tikt uz priekšu. Nūjotāja rokās nūjas kļūst par otru kāju pāri, ļauj rokām uzņemties daļu kāju slodzes un palīdz atsperties, lai kustētos ātrāk,” skaidroja I. Bogdanova un norādīja, ka nebūt ne svarīgākais ir soļošanas ātrums. Pat lēna ritma pastaiga darīs savu – ķermenis kustēsies.

Trenere I. Bogdanova stāstīja, ka ir klientes, kuras nūjošanu uztver kā patiešām fizisku nodarbību un nūjot dodas pat trīs četras reizes nedēļā. Turklāt soļošanas temps nebūt nav salīdzināms ar lēnu pastaigu.

“Nūjošana var būt regulārs treniņš. Turklāt nūjot var arī tie, kuriem ir kādas muguras problēmas un kuri izvairās no skriešanas vai aktīvām sporta nodarbībām. Tāpat nūjot var doties draugu kompānijā. Tā atliks laiks sarunām, turklāt tas tiks pavadīts veselīgi,” norādīja trenere un teica, ka nūjot var dažādos laika apstākļos
“Kā zināms, galvenais ir piemērots apģērbs, tad netraucēs ne vasaras karstums, ne ziema ar sniegu vai kāda lietaina diena. Tā ir tikai pašmotivācija- vēlēties sēdēt istabā vai doties laukā un kustēties svaigā gaisā,” atzina I. Bogdanova.

Mana pirmā nodarbība ilga stundu. Otrajā pusstundā soļošanas temps kļuva ātrāks. Tāpat var sacīt, ka tā bija lieliska stunda, lai būtu dabā un nodotos fiziskai aktivitātei. Secināju arī, ka maldīgi ir domāt, ka ar nūjošanu aizraujas tikai seniori. Turot tempu, pareizi soļojot, katrs sev var radīt piemērotu fizisko slodzi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi