Lai noskaidrotu Vidzemes reģiona darba tirgus tendences un pieprasītākās profesijas, kompetences un kvalifikācijas, Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību izstrādājusi pētniecības projektu par reģionā piedāvātās izglītības atbilstību darba tirgus pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm.
Viena no pētnieku grupas “Vidzemes Augstskolas reģiona pētījumi” dalībniecēm Ieva Kreituze informēja, ka pētījuma rezultāti balstīti uz Vidzemes reģiona dažādu nozaru uzņēmumu, organizāciju un valsts un pašvaldību institūciju pētījuma ietvaros sniegto viedokli un vērtējumu.
Lai esošā izglītības sistēma varētu efektīvi funkcionēt, nākamo 5-7 gadu laikā profesionālās un augstākās izglītības jomā ir nepieciešama izglītības programmu pielāgošana darba tirgus prasībām. Tas ir iespējams tikai tad, ja darba devēji būs ieinteresēti iesaistīties – piedaloties mācību programmu veidošanā, prakšu iespēju nodrošināšanā, kā arī savstarpēji uzticoties, paužot savus novērojumus un izsakot priekšlikumus par veicamajām izmaiņām.
Kā norāda pētnieki, Vidzemē ir nepieciešams veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un virzību tirgū. Lai to sekmētu, izglītības programmām pārsvarā jābūt orientētām uz reģiona specializācijas jomām. Šobrīd reģionā 46% audzēkņu apgūst šādas profesionālās kvalifikācijas profesionālās izglītības iestādēs: viesmīlības pakalpojumu speciālists, automehāniķis, lauku īpašumu apsaimniekotājs, ēdināšanas pakalpojumu speciālists, celtniecības un ceļu būves tehniķis un pavārs. 19 kvalifikācijās, kuras varētu uzskatīt par pieprasītām darba tirgū, nav nokomplektētas studentu grupas, piemēram, mēbeļu dizaina speciālists, restauratora asistents, lietvedis, foto dizaina speciālists un kokapstrādes iekārtu speciālists. Reģionā radošajās industrijās būtisku ieguldījumu dod A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, nodrošinot iespēju apgūt daudzveidīgas profesionālas mūzikas kvalifikācijas, un Valmieras mākslas vidusskola.
Atbilstoši darba devēju pieprasījumam, nākotnē reģionā trūks izglītības programmu, kurās sagatavo inženierus.
I.Kreituze, iepazīstinot ar pētījumā gūtajiem datiem, norāda, ka 77% pētījuma respondentu ir izjutuši kvalitatīva darbaspēka trūkumu uzņēmumā. Vispozitīvāk vērtētās izglītības iestādes ir Vidzemes Augstskola, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kā arī Priekuļu tehnikums, Valmieras tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola.
Pētījumā, papildus uzņēmēju anketēšanai, tika intervēti 37 eksperti 2 kārtās. Apkopojot rezultātus, tika iegūta vīzija par nākotnes profesijām un to izmaiņām.
Nākotnē būtiski pārveidosies esošo profesiju saturs un nepieciešamās darbinieku prasmes. To ietekmēs arvien pieaugošā moderno tehnoloģiju integrēšana gan ražošanā, gan ikdienas dzīvē, kā arī sociālekonomiskie procesi. Darba tirgū notiks pārmaiņas, kas saistītas ar vērtību maiņu sabiedrībā – pieaugs mikro, mazo uzņēmumu un pašnodarbināto īpatsvars, kas saistīts ar lielāku vēlmi pēc vertikālās, nevis horizontālās karjeras un elastīgākām darba formām.
Par prioritāro nozari reģionā kļūs informācijas un komunikācijas pakalpojumi, ko veicina straujā tehnoloģiju attīstība. Pēc CSP datiem Vidzemē šajā nozarē 2014. gadā bija nodarbināti vidēji 187 darbinieki, kas bija mazākais skaits no Latvijas reģioniem.
Nākamā perspektīvā nozare ir apstrādes rūpniecība, kurā 2014. gadā bija nodarbināti vidēji 11 600 darbinieku. Cilvēku darbs bieži tiek aizstāts ar iekārtām un pietrūkst speciālistu, kas iekārtas programmē un apkopj. Īpaši nozīmīga kvalifikācija ir augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu ražošana.
Svarīgākās reģiona profesijas būs saistītas ar veselības un sociālo aprūpi, būvniecību, izglītību un citām jomām. Katrā nozarē ir sagaidāmas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunām prasmēm, kompetencēm un vērtībām. Visaugstāk novērtētākās darbinieku kompetences nākotnē būs spēja mācīties, spēja pielāgoties un pieņemt lēmumus, kā arī angļu valodas prasme. Pieprasītākās reģiona profesijas būs inženieri, būvnieki, tehnoloģisko procesu speciālisti un mediķi. Būs liels pieprasījums arī pēc kokapstrādes speciālistiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas un tirdzniecības jomas vadītājiem. Informācijas tehnoloģiju kompetence būs nepieciešama visās profesijās, nevis tikai IT profesiju grupā. Tam par pamatu ir nemitīgā un ļoti straujā tehnoloģiju attīstība.
Pētnieku grupa, kurā darbojās Sarmīte Rozentāle, Agita Līviņa, Sandra Brigsa, Aigars Andersons, Ieva Kreituze, sirsnīgi pateicas visiem respondentiem un ekspertiem par atsaucību un veltīto laiku, līdzdarbojoties pētījumā.
Ar pētījuma rezultātiem būs iespējams iepazīties 1. februārī Vidzemes Augstskolā. Vēl jānorāda, ka aprakstītais pētījums ir Valmieras pilsētas pašvaldības granta pētījuma projekts „Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstība uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm”.
Komentāri