Cēsu Maija parka melno gulbju pāra izperētais mazulis bija visas Latvijas uzmanības centrā. Diemžēl prieki bija īsi, jo putnēns neizdzīvoja. Lielie gulbji šo zaudējumu nepārdzīvoja, tādi acīmredzot ir dabas instinkti, bet gulbju kopēji un pašvaldības pārstāvji ar to negribēja samierināties. Viņi gribēja noskaidrot, kāpēc perējums nebija veiksmīgs.
“Lai saprastu, kāpēc tā notika, saistījāmies ar Rīgas zooloģiskā dārza speciālistiem. Tika veikta jaunā gulbīša sekcija, speciālisti analizēja informāciju. Tikāmies. Sarunā ar zooloģiskā dārza darbiniekiem piedalījās arī gulbju kopēji, izdarījām vairākus secinājumus, kā situāciju mainīt uz labo pusi,” stāstīja domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks.
Speciālisti norādījuši – labā zīme ir tā, ka melnie gulbji vispār sākuši perēt. Publiskajā parkā tas ir unikāls gadījums. Tas, ka pirmais perējums nav izdevies, neliecina, ka gulbju pārim nevarētu būt mazuļi, pēc notikušā jāsecina, kā rīkoties, lai nākamais perējums būtu veiksmīgs. Un šie norādījumi īpaši jāievēro parka apmeklētājiem. Par ierastu nodarbi daudzām cēsnieku ģimenēm kļuvušas pastaigas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir gulbju barošana vienā vai otrā parkā. Un, izrādās, tieši tur – labi domātajos maizes gabaliņos – meklējama vaina.
“Jāatceras, ka gulbji ir savvaļas putni, tiem jāsaņem pilnvērtīgs uzturs, nepieciešamie mikroelementi un citas organismam svarīgas vielas. Tikai tā var nodrošināt pilnvērtīgu perējumu.
Savvaļā gulbji ēd to, kas tur atrodams – graudus, zāli, aļģes, ūdenī esošos mikroorganismus.
Varbūt cēsniekiem tas būs pārsteigums, bet svarīgi ielāgot – ja gribam, lai nākamajā perējumā izšķiltos veselīgi mazuļi, jāpārstāj gulbjus barot ar maizi! Runājot alegorijās, gulbjiem maize ir tas pats, kas bērniem konfektes. Putni pierod, var ēst netveramos daudzumos, patiesībā nodarot sev tikai sliktu.
It kā labu gribēdami, esam pieradinājuši gulbjus pie nepilnvērtīgas barības. Tie vairs neēd graudus, kuros ir daudz svarīgu vielu. Zooloģiskajā dārzā teica, lai cenšamies pieradināt tos atkal pie graudiem. Un vairs nekādu maizi! Kopējiem ziemā nāksies radināt putnus pie derīgas barības, šo diētu nāksies ievērot arī turpmāk,” norāda J. Sirlaks.
Ja gribam redzēt melno un arī balto gulbju mazuļus pilsētas parkos, iedzīvotājiem jāmaina domāšana. Cēsniekiem jāsaprot, ka nedrīkst gulbjiem dot maizi. Tas gan nenozīmē, ka tos vairs nedrīkst barot. Drīkst, tikai dodot noderīgu barību, galvenokārt zaļumus, kas ir šo putnu pamatbarība. Nesīsim putniem salātu , kāpostu, pieneņu lapas, kas gulbjiem ļoti garšo. Zaļumu putnu barībā nevar būt par daudz. Pārējās nepieciešamās barības sastāvdaļas tiem dos kopēji.
Katrs pats var padomāt, kas notiktu ar cilvēku, ja viņš diendienā ēstu tikai baltmaizi. Ainiņa nav patīkamākā, un ikviens ārsts pateiks, ka tāda pārtika nav ieteicama. Tad kāpēc mēs slikto gribam barot putniem?
Speciālisti arī norādījuši, ka savu ietekmi bija atstājusi iepriekšējā siltā ziema, daudziem putniem bijušas problēmas ar perēšanu, ligzdās palicis daudz vanckaru. Lai to kompensētu, gulbjiem jādod īpašas barības piedevas.
“Saņēmām atzinumu, ka gulbjiem Cēsīs nodrošināti labi dzīves apstākļi gan vasarā, gan ziemā. Pārņemsim dažas noderīgas kopšanas nianses. Ja visu ievērosim, ceru, ka nākamgad sagaidīsim veselīgus putnēnus. Aicinu arī iedzīvotājus iesaistīties gulbju „veselīga uztura programmā”. Ja gribam redzēt parku dīķos gulbju mazuļus, pasargāsim putnus no baltmaizes,” aicina J. Sirlaks.
Gulbji šoruden parkos atradīsies līdz brīdim, kamēr ūdenskrātuves būs aizsalušas. Aukstums tos nebiedē. Melnie pacieš -20 grādus, baltie pat –30, galvenais, lai būtu kaut neliela ūdens lāma.
Komentāri