Vērtējot šī gada darbu, Cēsu rajona tiesas tiesneses Daina Ročāne un Anita Bērziņa saka – izskatāmo lietu skaits strauji pieaudzis. Pērn rajona tiesā visā gadā bija ienākušas 853 lietas, šogad jau 1650.
“Izskatāmo lietu pieaugumu šogad jo īpaši palielina parādpiedziņas. Acīmredzot kredīti ir izsniegti neapdomīgi, tagad tiesas ceļā dažādas firmas naudu cenšas atgūt. Domāju, kas tas savā ziņā liecina arī par lielo firmu krīzi, jo līdz šim tās par mazām parādu summām nelikās ne zinis. Raksturīgi ir arī tas, ka, ceļot vecās lietas, astoņus, deviņus gadus vecus parādus, atklājas fakts, ka cilvēks nemaz šādu līgumu nav slēdzis. Atminas, ka tajā laikā bijusi pazaudēta pase vai vēl kas cits noticis. Bija man arī gadījums, kad līgumā minētā adrese Latvijā vispār neeksistē. Tā ir, ka atklājas dažādi brīnumi,” saka tiesnese D. Ročāne un stāsta, ka šobrīd ir noteiktas vismaz piecas tiesu ekspertīzes, kurās pārbaudīs, vai paraksts tiešām bijis viltots un no cilvēka naudas līdzekļus prasa nepamatoti.
Arī A. Bērziņa, runājot par parādu piedziņām, uzsver, ka nereti šajās lietās saskaras ar cilvēku vieglprātību.
“Cilvēki vienkārši dažkārt neseko līdzi savām parādsaistībām. Nomaina dzīvesvietu, par kredītu aizmirst, tad tiesā skaidro, ka nav saņēmis nevienu brīdinājumu. Ir gadījumi, kad kredīti ņemti, jo to palūdzis meitas draugs vai kāds paziņa, kurš sen jau no redzesloka pazudis. Situācijas tiešām ir dažādas,” saka A. Bērziņa.
D. Ročāne saka – ļoti aktīvi šogad tiesā ienākot arī paternitātes lietas.
“Piedzimis bērniņš, kuram tēvs nav noteicis paternitāti, un bērna mammas tiesā sniedz prasības, taisa ekspertīzes, lai pierādītu, ka konkrētais vīrietis ir bērna tēvs. Tālāk viņas no šiem vīriešiem var piedzīt ikmēneša uzturlīdzekļus,” saka D. Ročāne, norādot, ka arī uzturlīdzekļu piedziņas lietas nav gājušas mazumā.
“Vēl joprojām ir tēvi, kuri uzturlīdzekļus nemaksā, un ir mātes, kuras ikmēneša iztikšanai šos līdzekļus tiesas ceļā piedzen,” piebilst A. Bērziņa.
Ik gadu Cēsu rajonā tiešā šķir ļoti daudz laulību. To skaits mērāms apmēram divos simtos.
“Laulību šķiršanas lietu skaits sāka palielināties no 2006. gada, kad arvien vairāk cilvēki sāka migrēt uz Īriju, Angliju un citām zemēm. Atšķirtība ir viens no galvenajiem iemesliem ģimenes izjukšanai. Pēc būtības laulības šķiršanas lietas nav sarežģītas, ja abas puses jau savu lēmumu pieņēmušas galīgi. Grūtāk ir tad, ja vecāki strīdas, pie kura paliks bērns, un tiesai tas jāizvērtē,” saka D. Ročāne un dod vārdu kolēģei: “Gadās, ka tiesas sēdes laikā starp cilvēkiem pašķiļas emocijas. Tad viņi cenšas viens otru vēl nomelnot. Tad ir nepatīkami. Domāju, ja cilvēki nav psiholoģiski saderīgi un nevar kopā dzīvot, tas nav jādara. Viņiem vienkārši jāsakārto savas attiecības un nepieciešamās formalitātes.”
Sarunas laikā aizskaram arī dzērājšoferīšu tēmu un tiesneses atzīst, ka šādu lietu skaits ļoti palielinājies.
“Drīz Cēsu rajonā nebūs neviena šofera – vīrieša,” ironizējot saka D. Ročāne, bet A. Bērziņa piebilst: “Man gan šķiet, ka drīz Latvijā jau nebūs arī neviena vīrieša, kurš nebūs krimināli sodīts. Diemžēl.”
Tiesnese A. Bērziņa mierinot saka: “Tiklīdz beigsies kartupeļu talkas, tā arī dzērājšoferu būs mazāk. Ļoti bieži šoruden nācās no šoferīšiem dzirdēt attaisnojumu, ka dzērumā steidzies palīgā kaimiņam uz kartupeļu talku. Un var jau būt, ka tā ir taisnība un laukos tā notiek, bet tas neatbrīvo nevienu no atbildības.”
“Tās ir latviešu tradīcijas, ka nedzerot īsti nemākam neko nosvinēt vai padarīt. Noteikti tā ir arī naiva cerība, ka mani jau nenoķers. Bet noķer gan,” piebilst D. Ročāne.
Komentāri