Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Nākotnes plāniem noder citu pieredze

Sarmīte Feldmane
23:00
17.06.2023
162
Palkavnieks 1

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpināsies programma “Leader”, kurā finansējumu apsaimniekos biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”.

Pēc diskusijām tapusi    stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta uzņēmējdarbībai -    mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstība un dažādošana, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu.

Cēsu rajona lauku partnerība rīkoja iedvesmas forumu    “Nā­kot­nes SĒ – JUMS”    un aicināja ikvienu uzzināt par jaunajām iespējām. “Eiropas zaļais kurss, bioreģions – akcenti, kuriem jāpievērš uzmanība, domājot par lauku teritorijas attīstību, zaļāku un labāku    saimniekošanu, ražošanu, dzīvošanu. Šodien neiztikt bez jaunām    tehnoloģijām    ražošanas procesu efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanai. Uz­ņēmējiem būs iespēja piesaistīt finansējumu savām iecerēm,” stāsta biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene un pastāsta, ka forumā varēja ne tikai uzzināt, ko “Leader” programmā iecerēts piedāvāt, bet arī dzirdēt atklātus pieredzes stāstus.

Ne katru ideju vērts īstenot

Miķelis Isajevs viens no pirmajiem Latvijas patērētājus sāka iepazīstināt ar kombuču.

“Jāsāk ar biznesu, nevis iekārtu iegādi. Bizness ir tas, ko vari pats saražot, ja to nevari izdarīt ar to, kas pieejams virtuvē un apkārt, tad arī vēlāk neizdosies, jo domāsi, ka vajag lielus ieguldījumus. Jāsāk ar vienu, pieciem eiro, tad    izej katru soli ar nodokļiem, darbiniekiem un audz. Sākām ar    produktu, nevis kapitāla piesaisti.    Ar rokām dzērienu pildījām pudelēs,    rakstījām un līmējām etiķetes. Redzējām,ka tam, ko darām, ir nākotne, bija vērts,” stāsta uzņēmējs.

M.Isajevs sagatavojis un iesniedzis projektu pieteikumus “Leader” programmas finansējumam.    Kā pats saka – daži apstiprināti,    kādi noraidīti un    vēl citi nerealizēti. “Pienāk brīdis, kad jāizlemj – vai nu darīt, vai nedarīt. Bez finansiāla atbalsta turpināt attīstīties ir diezgan nereāli. “Leader” ir laba iespēja, bet jāizdomā, kam ņemt naudu, jo jāsa­sniedz mērķi – jākāpina apgrozījums, jānodarbina darbinieki. Produktam, ko realizē, jābūt finanšu plūsmai. Ja ir ražošana, ir naudas plūsma un iespējams sasniegt mērķus,” pieredzē dalās M.Isajevs un atklāj, ka savulaik piesaistījis arī “Altum” līdzekļus, pat nācies ņemt ātros kredītus.

Uzņēmējs pastāsta, ka apsaimnieko arī kempingu Siguldā.    “Tas nav bizness. Trīs namiņi, 50 eiro pa nakti, var sarēķināt, cik nopelnu pa vasaru. Nezināju, ka viesmīlības bizness sākas no otra gala, vispirms vajadzīgas lielas investīcijas. Ja nodrošini augstu komfortu, vari prasīt lielāku maksu. Sākumā nebija      ūdens, elektrības, tagad jau ir normāli. Ja nekā nav, ej pa soļiem. Ar “Leader” atbalstu    nopirkām teltis, pļaujmašīnu, lai var sakopt apkārtni,” stāsta M.Isajevs.

Daloties pieredzē, uzņēmējs stāsta, ka noteikti vajag censties līdzekļus piesaistīt, gatavot un iesniegt projekta pieteikumu, kaut nekad jau nezini, vai finansējumu piešķirs, bet, ja    piešķirs, kas zina, vai situācija nebūs mainījusies un nav pareizāk no ieceres atteikties.    M.Isajeva uzņēmums bija iecerējis jūras konteineros audzēt kukaiņus pārtikai. “Sākās pandēmija, un konteineru cena tik augsta, atvešana no Ķīnas tik dārga, ka tos nebija vērts iegādāties. Projektam nebija jēgas, atteicāmies. Kaut ideja laba,” saka uzņēmējs.

Ar lepnumu viņš pastāsta, ka Ieriķos pie ražotnes būs kiosks, kur varēs iegādāties kombuču. “Leader” projektā ielaisties būvniecībā ir riskanti.    Drošāk iegādāties iekārtas. Kāda vairs uzņēmējdarbība, ja tik daudz laika jāvelta papīru kārtošanai! Līdz 60 kvadrātmetriem ēkai nevajag būvprojeku, ja tā ir komerciāli ražota, bet nedrīkstam pielikt kāpnes, jo izmērs par lielu. Teritorijas plānojums    neļauj to novietot ilgāk par pieciem gadiem,” skaidro M.Isajevs.

Bet kupolmājas spoguļojas ezerā

Ēriks Palkavnieks Drustos pie Draudzesskolas ezera    izveidojis atpūtas vietu “DiDille”.    No idejas līdz pirmā namiņa atvēršanai pagāja divi gadi.

“Strādāju Rīgā, bet nepameta doma, ka vajag kaut ko mainīt, tik daudz nestrādāt, bet lai bankas kontā ienāk nauda. Šķita, izmitināšanas bizness varētu nodrošināt šo manu sapni. Pašam būs vairāk laika, bet tā nav, lielākā daļa paiet pie ezera,” stāsta Ē.Palkavnieks.

Aizaugušā pļavā pie ezera uz pontoniem tika uzbūvēta pirmā kupolmāja. “Gribējās ko atšķirīgu,    piesaistīja forma.    Tādas būves ir Somijā, Šveicē. Tad vēl Latvijā līdzīgu nebija, nu jau tās būvē no dažādiem materiāliem.    Kupols ir tikai karkass, būtiski, kas ir iekšā,” atklāj uzņēmējs un uzsver, ka katrs gadalaiks ezermalā iedod pievienoto vērtību, katrā ir cita ainava un sajūtas.

“Iekrājumi bija iztērēti. Kad naudas nav daudz, bet gribas ideju īstenot, meklē iespējas un esi taupīgs. Ļoti jāizvērtē strādnieki, kuriem kaut ko uztici. Arī citu ieteiktie, par kuriem saka, ka visu prot. Kaut kas viņiem izdodas un kaut kas neizdodas,” pieredzē dalās uzņēmējs. Meistari ierakuši    biokanalizācijas tvertni, bet aizmirsa ieliet ūdeni, tvertne saplaka. Pēc pusgada nācās rakt ārā. Ē.Palkavnieks    sazinājās ar ražotāju, par diviem tūkstošiem eiro saremontēja. “Jātaupa, bet jāizvērtē, uz ko. Nevajag uz specifiskām iekārtām, labāk samaksāt vairāk, lai ražotājs pats uzstāda,” pārliecinājies uzņēmējs.

Viņš atzīst, ka iepriekš nekad līdzfinansējumu nebija piesaistījis, kad apskatījis “Leader” iespējas, sapratis, ka tas, ko grib darīt, atbilst nosacījumiem. “Necerēju, bet naudu piešķīra. Ja būtu zinājis, cik sarežģīti kārtot dokumentāciju, projekta līdzekļus būvniecībai nebūtu prasījis. Taču nebija daudz iespēju, bankas atzina, ka ideja lieliska, bet aizdevumu nedeva, labi, ka ir “Altum”. Tagad zinu, kā kaut ko uzbūvēt, sadarboties ar institūcijām, lai nedabūtu tik daudz sirmu matu,” teic uzņēmējs.

Ceļu līdz ieceres īstenošanai viņš attēlo šādi: pieņemsi, ka bērns grib pie mājas ierīkot puķu dobi; to var izdarīt saziņā ar tēti, kas varētu būt būvvalde, un mammu – Lauku atbalsta dienestu (LAD). Tētis apskata dobes ieceri, tajā piecas tulpes, divas neļķes un trīs hortenzijas. Tētis saka – labi. Par savu naudu bērns izveido dobi, topogrāfists samēra, viss labi. Taču, ierīkojot stādījumus, bijusi centimetra nobīde, un ir četras, ne piecas tulpes un trīs, ne divas neļķes, taču nauda iztērēta, kā projektā paredzēts.    Bērns rāda      mammai, viņai iebildumi – bet projektā bija citādi, ir atšķirības. “Tad nākas pierādīt, ka, mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās. To nav viegli pierādīt. Pierādīšana notiek pusgadu. Tad    sekoja administratīvā reforma un bija jau cita būvvalde, tai daudz darba, tad atvaļinājums. LAD jāiesniedz dokumenti, bet būvvaldes apstiprinājuma nav,” atceras Ē Palkavnieks un uzsver, ka ir jāpaskaidro    ļoti daudzas lietas, kas neko nemaina, bet ir jāpaskaidro tāpēc, ka jāpaskaidro. Beigās  ar gada nobīdi viss tika apstiprināts. Ezermalā tagad ir četras kupolmājas.

“Pārskatot saraksti un pārskatus, ir brīdis, kad gribas visu mest pie malas, bet palasi ziņas, ka citiem iet vēl grūtāk, turpini iesākto,” atzīst uzņēmējs. Sarežģījumus radījis nelielais balkoniņš apkārt kupolmājai.      “Būvvalde saka,    ja ir balkons, vairs nav 60 kvadrātmetru māja un vajag projektu. Izlasu likumu un saprotu, ja to nesauc par balkonu, bet evakuācijas kāpnēm, viss kārtībā.    Likumos viss ir uzrakstīts,  jāmeklē risinājumi.    Evakuācijas kāpnes, protams, paredzētas ārkārtas gadījumam, kad obligāti jāevakuējas, bet katram taču  var būt  individuāls  brīdis, kad ir tāda nepieciešamība,” ar smaidu pastāsta E. Palkavnieks.

Uzņēmējs atgādina, ka, attīstot ideju viesmīlībā, jāsaprot vai tas, ko piedāvā, būs visu gadu vai tikai vasarā. Ja    visu gadu, ieguldījumi būs divreiz lielāki,    bet cilvēki    novērtē komfortu, ka arī ziemā var justies ērti un silti. “Drustu daba ir mierīga, idilliska, glempings nevienam netraucē un netraucēs, neviens arī    nav sūdzējies. Mani viesi ir dabā, apkārt staigā stirnas, ezerā peld gulbji, bet viņiem ir nodrošinātas visas vajadzīgās ērtības,” stāsta uzņēmējs Drustos un piebilst, ka par interesentu trūkumu sūdzēties nevar.

Palkavnieks atklāj, ka ir iecere uzbūvēt pirtiņu, ēka, protams, būs kupolveida.    “Pirms gadiem par elektrības pieslēgumu samaksāju vairākus tūkstošus eiro. Tagad būs nepieciešama lielāka jauda. Atkal tiks izstrādāts projekts, par kuru jāmaksā,” pastāsta Ē.Pal­kavnieks un ir pārliecināts: “Ja kaut ko dari, ieguldi, jāparedz, kā atgūsi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
46

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi