Līgatnē sestdien notika Meteņu maskošanās. Tā raisīja lielu interesi ne tikai līgatniešos, uzzināt sev ko jaunu un piedalīties bija atbraukušas dāmas un jaunkundzes no citiem novadiem, arī Rīgas. “Februārī notiek pasaulē populārie karnevāli. Tās ir ballītes, kurās vajag maskas. Interesējoties par dažādām maskām, sāku izdibināt arī par latviskajām, uzzinātais pārsteidza. Viss nav tik vienkārši, maskošanās būtība ir daudz dziļāka,” stāsta Meteņu maskošanās idejas autore, Līgatnes kultūras nama vadītāja Aija Bley. Viņa uzsver – pavasarī jūtamies noguruši, kur gūt spēku? Latviešu sievietēm ir rituāls – izgatavot maskas un doties gājienā. “Sapratu, ka nekad viena pati savu masku neuztaisīšu. Kopā sabraukušas, sievietes no dažādām Latvijas malām dod spēku, kas nav pieejams vienai!” uzsver Aija.
Vairākas stundas Meteņu maskošanās dalībnieces klausījās Guntas Siliņas – Jasjukevičas un Iritas Vimbas lekcijas par sieviešu Lejaskurzemes ķekatu masku tradīciju. “Dzīvojam laikā, kad ir plašas iespējas uzzināt par pasauli, izzināt unikālo. Katrā novadā maskošanās tradīcijas ir atšķirīgas. Pierasts, ka maskošanos sauc par ķekatām, Kurzemē un Zemgalē tās bija ķekatas, bet nosaukumu ir daudz,” “Druvai” pastāstīja Gunta Siliņa -Jasjukeviča un paskaidroja, ka ķeka ir nūja, kruķis, lietuviešu valodā arī zara apzīmējums. Iespējams, tāpēc ķekatu galvenais atribūts ir sarkanām lentītēm, ēveļskaidām, zvaniņiem rotāta egles vai kadiķa nūja. Kurzemē un Zemgalē ķekatas nozīmē “spēlēties, jokoties, kaitināt”. Par ķekatām saucam koka kājas, ar kurām staigā. Ķekatas ir arī saķērušos cilvēku rinda.
“Etnogrāfiskajās norādēs rodamas ziņas, ka ķekatas ir māju labie gari, kuri palīdz sievietēm labklājības nodrošināšanā. Meteņos, kas ievada pavasara ciklu, sievietēm ir ļoti svarīgi savu sievišķīgo spēku aktivizēt un akumulēt, lai veiktu tos pienākumus, kas viņām šajā dzīvē darāmi,” stāsta Gunta, atgādinot, ka vārda sakne “kek” nozīmē “līks, greizs” un viss līkais, greizais, neierastais pieder pie Viņsaules lauka un var tikt saistīts ar ķekatām.
Lejaskurzemē ķekatu gājieni bijuši īpaši veltīti sieviešu spēka vairošanai. “Auglības veicināšana uztverama daudz plašākā nozīmē, nekā tikai spēja laist pasaulē bērnu. Ar radošo darbošanos sieviete veicina auglību rūpēs par māju, laukiem, bērniem. Otrs šā rituāla nolūks – atmodināt prieku. Prieks nes līdzi dzīvības spēku: priecīgs cilvēks ir patīkamāks gan sev, gan citiem,” vēl pastāsta tradīciju zinātāja Gunta.
Maskošanās dalībnieces ar azartu ķērās klāt masku gatavošanai. Cita citu pamācīja, netrūka arī smieklu. “Jebkuru tradicionālo masku, pat daudz nepiepūloties, var izgatavot no tā, kas ir mājās. Ķekatu maskām raksturīgs otrādi apvilkts kažoks, virsū velk uz otru pusi izvilktu baltu kreklu, galvu masko ar ēveļskaidām vai savītām salmu bizēm, veidojot ērkuli. Seju nosmērē ar ogli, bieti vai aizklāj ar audumu. Rokās noteikti ir kadiķa vai egles nūja jeb ķeka. Ar ķeku gājiena laikā tiek vadīts un aktivizēts sievietei svarīgais – auglība, svētība, labklājība,” skaidro Gunta Siliņa – Jasjukeviča.
Maskas pārsteidza ne tikai ķekatu gājiena skatītājus, arī pašas to gatavotājas. “Tas bija interesanti un ne sarežģīti. Kaut ko biju paņēmusi līdzi, bet lielākā daļa materiālu bija sagādāti. Savulaik pabiju masku festivālā Siguldā, gribas izzināt latviešu tradīcijas dziļāk,” “Druvai” sacīja rīdziniece Agnese Mūrniece.
Par to, ka aizvien ir liela interese par senajām tautas tradīcijām, Meteņu maskošanās rīkotājas nebrīnās. “Dzīvojot informācijas pasaulē, ir iespējams un gribas apmierināt ziņkāri, kā dzīvo cilvēki kaimiņos. Kad meklējumos un ziņkārē loks pa pasauli apmests, atgriežamies mājās, saprotot, cik pats savā zemē esi bagāts, cik te daudz brīnumaina,” saka Gunta Siliņa – Jasjukeviča.
Šosestdien Augšlīgatnē karnevāls. Kā saka Aija Bley – ballīte. Tāda, kādu saprotam karnevālu. Arī tā ir iespēja iedzīvoties cita ādā, kaut brīdi padzīvot citu dzīvi. Sieviešu maskošanās ir tomēr kas cits, to atzina gan dalībnieces, gan ķekatu gājiena skatītāji. Bet, lai saprastu, ir jāpiedalās un jāizdzīvo.
Komentāri