Cēsīs valsts svētku sarīkojums „Paliec balta un pasargāta” nu ir kļuvis vēsturisks.
Pirmo reizi atjaunotās neatkarīgās valsts vēsturē Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinības 18. novembrī pulcēja tik daudz cēsnieku. Jau 20 minūtes pirms svētku koncerta Cēsu sporta kompleksa lielajā hallē visas sēdvietas bija aizņemtas. Bija pulcējušies ap 1500 cēsnieku – pilsētnieku dzimtas, arī ģimenes ar maziem bērniem, kuri izjūt kopību ar vecākiem, bet neapzinās, ka tiek audzināti par Latvijas pilsoņiem.
Vakara vadītāja, reizē koncerta režisore un svinību ieceres autore Inese Lāce, ikdienā būdama Cēsu Valsts ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā, svētkos īstenoja savu skolotājas misiju. „Paliec balta un pasargāta” bija veidots kā kultūrvēsturisks uzvedums visām paaudzēm. Tas vēstīja par cēsnieku latviskajām saknēm, mūzikā un deju kustībās apliecināja piederību Latvijas laikam un citiem laikiem Latvijā.
Inese Lāce šajā vakarā, kurš gan izvērtās diezgan garš, stāstīja stāstus no cēsnieku vēl neuzrakstītās Baltās grāmatas. Ik pa laikam vakara vadītāja no skatītāju vietām zāles priekšā aicināja balto stāstu varoņu pēctečus, šodienas cēsniekus. Viņi nesa lukturīšus, lai šo Cēsu senvēstures simbolu iedegtu virs zilās ilgu puķes. Gaismiņas Latvijai un Vidzemei iedegās, izrādot cieņu senčiem un dzimtajai valodai, suminot jauno paaudzi un dzīvot prieku, arī lepnumā par tēviju un skaistajām Cēsīm.
Koncerta programmu atskaņoja Vidzemes kamerorķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā un solisti – Cēsu jaunieši. Dziedāja desmit pilsētas kori, uzstājās seši pilsētas deju kolektīvi un koklētāju ansamblis. Skanēja latviešu tautas dziesmas, J. Mediņa, J.Lūsēna, U. Marhilēviča, R.Paula, I. Kalniņa un V.Atāla sacerētās dziesmas, kā arī patētiskā, šajā reizē tik iederīgā Jurjānu Andreja kantāte „Tēvijai”.
Neatrodoties televīzijas prožektoru gaismās, kā tas bija tiešraidē no Cēsīm 8. novembrī, bet dziedot un dejojot tikai savējiem – vecākiem, vecvecākiem, bērniem, draugiem, pilsētniekiem – mūziķi, koristi un dejotāji apliecināja radošo varēšanu un degsmi. Skatītāju simti nebija skubināmi dziedāt līdzi tautā iemīļotās dziesmas. Uzveduma otrajā pusē pēc amfiteātra principa veidotajās skatītāju vietās sāka valdīt festivāla noskaņa. Cilvēki jutās brīvi, kā starp savējiem, dažs sāka nogurt. Mazuļi kļuva kustīgi, prasījās iziet laukā. Labvēlības pilnus aplausus saņēma solisti un balto stāstu dalībnieki.
Kad Cēsu pilsētas mērs Gints Šķenders, sveicot pilsētniekus svētkos, koncerta kulminācijā aicināja kopā nodziedāt Latvijas himnu, tā skanēja brīvi un nepiespiesti.
18. novembra svētki Cēsīs noslēdzās ar salūtu naksnīgajās pilsētas debesīs. To skatīties bija nākuši vēl vairāki simti cēsnieku, bet vēl vairāk vērās pa savu māju logiem.
Komentāri