Daudzviet valstī uz grants ceļiem ir izveidojusies kritiska situācija, tie ir grūti izbraucami, un iestājies šķīdonis, taču ceļu stāvoklis un nestspēja uzlabosies tikai tad, kad ceļi nožūs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
Strauji nokūstot sniegam, gaisa temperatūrai svārstoties ap nulli un regulāri līstot, segas konstrukcija vietām ir pārmitrināta, vietām vēl sasalusi, skaidro LVC. Atkusušajā seguma kārtā strauji veidojoties bedres un iesēdumi, kurus pārmitrinātās segas konstrukcijas dēļ nav iespējams kvalitatīvi novērst ar autoceļu greiderēšanu un jauna materiāla iestrādi izveidojušās bedrēs un iesēdumos. LVC un “Latvijas autoceļu uzturētāja” darbinieki sekojot līdzi ceļu stāvoklim un veic apžuvušo ceļu posmu operatīvu greiderēšanu.
Sakarā ar ilgstošu atkusni uz grants ceļiem praktiski visā valsts teritorijā ir sācies arī šķīdonis, tāpēc uz šiem ceļiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām. Pašreizējie ierobežojumi ir atrodami LVC mājaslapā.
Situāciju vēl vairāk sarežģījot fakts, ka no 11 230 kilometriem valsts autoceļu ar grants-šķembu segumu sliktā stāvoklī ir 4692 kilometri, jo līdzekļu trūkuma dēļ tiem nav atjaunota grants sega un sakārtota ūdens novade. Šajos autoceļos uzlabot braukšanas apstākļus būs iespējams, tikai pilnībā atkūstot un nožūstot segas konstrukcijai. Lai pastāvīgi nodrošinātu labus braukšanas apstākļus uz grants ceļiem, nepieciešams veikt ūdens novades sakārtošanu, izrokot grāvjus un paceļot ceļa klātni virs reljefa, un seguma atjaunošanas darbus, bet posmos ar augstāku satiksmes intensitāti nepieciešams izbūvēt asfalta segumu vai veikt virsmas apstrādi.
Latvijā ir 20 131 kilometrs valsts ceļu, no tiem lielākā daļa ir vietējas nozīmes ceļi ar grants segumu. 8 901 kilometrs ir asfaltēti ceļi, no kuriem vairāk nekā 4250 kilometru atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, atgādina LVC. Pēdējo 20 gadu laikā valsts autoceļi no valsts budžeta saņem nepietiekošu finansējumu un ir iekrājies neieguldīto līdzekļu deficīts vairāk kā četru miljardu eiro apmērā. Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam, situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem sāk ievērojami uzlaboties, diemžēl valsts vietējās nozīmes autoceļu remontdarbiem esot liegts izmantot ES fondu līdzekļus. Tāpēc vienīgais finansēšanas avots vietējās nozīmes autoceļu uzturēšanai un attīstībai ir valsts budžets, secina uzņēmumā.
Komentāri