Limbažos īslaicīgi pārtraukti darbi Jūras un Ozolaines ielu krustojumā, kur ieplānota krustojuma rekonstrukcija, kā arī apakšzemes komunikāciju izbūve ūdenssaimniecības projektā, aģentūra LETA noskaidroja Limbažu novada pašvaldībā.
Lai īstenotu projektu par Jūras un Ozolaines ielu krustojuma rekonstrukciju, paralēli nepieciešams veikt plānotos darbus apakšzemes komunikāciju izbūvē, kas atrodas tieši zem izbūvējamā krustojuma, saskaņā ar SIA “Limbažu komunālserviss” īstenojamo projektu ” Ūdenssaimniecības attīstība Limbažos, III kārta”.
“Lai nerastos absurda situācija, ka vēlreiz jālauž uzlietais asfalts, jāpagaida, kamēr tiks īstenots ūdenssaimniecības projekts,” stāsta projekta vadītāja asistente Dace Romberga.
Kā informē SIA “Limbažu komunālserviss” valdes loceklis Normunds Zaķis, ūdenssaimniecības projektā pašlaik turpinās darbs, lai pabeigtu iepirkuma procedūru par projektā paredzēto komunikāciju izbūvi krustojumā. Savukārt būvniecības darbu izpildītājs SIA “Limbažu ceļi” uzsver, ka, lai pabeigtu būvniecības darbus krustojumā, nepieciešams trīs mēnešu laika periods pēc ūdenssaimniecības komunikāciju izbūves.
Pašvaldība cer, ka līdz ar ziemas sākšanos Jūras un Ozolaines ielu krustojums tiks pabeigts.
LETA jau ziņoja, ka projekta laikā krustojumu paredzēts pārveidot par rotācijas apli. Šāds risinājums izvēlēts saistībā ar ceļa Limbaži-Dūči rekonstrukcijas pēdējā posma noslēgumu, kā rezultātā palielināsies Jūras ielas nozīme un pieaugs satiksmes intensitāte. Rotācijas aplis uzlabos satiksmes drošību un palielinās krustojuma caurlaides spēju.
Projekta sākotnējās kopējās izmaksas tika plānotas 399 439 lati, no kurām 84% finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda starpniecību, 3% – Latvijas valsts, 13% ir Limbažu novada pašvaldības līdzfinansējums. Iepirkuma procedūras rezultātā pašvaldības daļa palielinājās par 102 309 latiem un veido 184 677 latus.
Savukārt ūdenssaimniecības sakārtošanas projekta trešās kārtas kopējās izmaksas ir plānotas aptuveni 2,7 miljonu latu apmērā, no kuriem 85% ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 10% ir novada pašvaldības, bet 5% – pašvaldības uzņēmuma līdzfinansējums.
LETA
Komentāri