Uzņēmuma nosaukums pasaka priekšā, kur atrodas SIA “Raiskuma labumu darītava”. Čudorānu ģimenes atvases Gints un Iluta veiksmīgi saimnieko alus brūzī un bez jau zināmā alus “Raiskumietis”, kas ieguvis plašu pozitīvu rezonansi patērētāju vidū, nu piedāvā arī pašceptu maizi un gardus kūpinājumus.
Čudorānu ģimenē alu prot novērtēt kā dāmas, tā kungi, un viņi pazīst Latvijas miestiņa labās garšas īpašības. SIA “Raiskuma labumu darītava” sākotnēji mērķējusi tikai uz alus brūvēšanu: “Mūsu ģimenē alu brūvē jau trešajā paaudzē, bet nekad ne tik lielos apjomos un tādā veidā, kā tagad top “Raiskumietis”. Apgūstot brūža ēku, sapratām, ka alu gatavosim maksimāli tuvu senajām metodēm, tālab alus vārāmais katls mums būs kurināms ar malku. Tajā pašā laikā iedomājāmies, ka būtu jauki, ja mums būtu arī sava, malkas krāsnī cepta, smaržīga maizīte, bet uz maizes pašu kūpināta garda gaļa,” stāsta Gints, piebilstot, ka šie trīs produkti lieliski viens otru papildina, ļaujot gūt patiesu garšas piepildījumu.
Ginta ziņā ir alus darīšana, viņš to organizēja. “Druva” jau jūnijā rakstīja par “Raiskumieša” tapšanas gaitu. Nu tajā iesaistījies jaunais aldaris Aivis Zariņš, kuram saimnieks ar mierīgu sirdi uztic alus brūvēšanu.
Par kūpinājumu gatavošanu un maizes cepšanu šefību uzņēmusies Ginta māsa Iluta Čudorāne. Saimniece stāsta, ka uzņēmums iepērk Latvijā audzētu cūkgaļu, taču joprojām ir īstā piegādātāja meklējumos: “Kautķermeņus mēs neuzglabājam, svaigu gaļu no Latvijas zemniekiem mums piegādā jau sadalītu. Mēs to iemarinējam un kūpinām ar malku kurināmā žāvētavā. Tās ietilpība ir 70 kilogrami. Mūsu galvenā prasība attiecībā uz gaļu, lai tā vienmēr būtu vienādas kvalitātes. Ja katru reizi piegādā citādu gaļu, mēs nespējam pircējam piedāvāt to pašu, ko viņš pircis pagājušajā reizē, iznāk neliela vilšanās.” Iluta saka, ka pārtikas drošuma prasības tiek izpildītas, taču viņas pieredze rāda, ka tautieši pērk un pirks tumšo kūpinājumu, pie kuriem pieraduši: “Esam mēģinājuši žāvēt tā, lai kūpinājums iznāk gaišs, bet cilvēki nepērk, smādē, grib to tumšo garoziņu un dūmu aromātu. Kūpināšana ir daļa no gaļas sagatavošanas tradīcijām un ēšanas kultūras. Un vienalga, ko birokrāti saka, latvieši kūpināja un kūpinās gaļu, ja aizliegs ar likumu, viņi to darīs tāpat.”
Arī maizes cepšanas process notiek Ilutas uzraudzībā pēc sentēvu tradīcijām – koka kubulā, mīcot mīklu ar rokām un cepot īpašā malkas krāsnī. Darbu veic maiznieks Jānis Zārdiņš. Viņš pašlaik meklē tādu garšu, kas šo maizīti izceltu pārējo vidū: “No vienas šādas procijas iznāks astoņi vai deviņi kukuļi,” darbojoties paskaidro maiznieks, “pašlaik mēs neizmantojam visu maizes krāsns resursu, jo eksperimentējam ar recepti un procesiem, meklējot garšas nianses, taču drīzā nākotnē vienā reizē varēsim cept 20 maizes kukulīšus. Receptē izmantojam arī dedzināto un parasto miežu iesalu, jo dedzinātais iesals dod piesātinātu aromātu, bet miežu iesals palīdz rūgšanas procesā sadalīt cukurus.” Katram kukulim tiek iespiesti trīs punktiņi, citi maizes cepēji velk latviskos simbolus, vēl kāds krustiņu, tam, izrādās, ir prakstika nozīme, mazāk simboliska. “To dara, lai maize cepoties elpo un neieplaisā,” stāsta maiznieks.
Kā atzīst ražotnes saimnieki, maizes krāsns tapusi no nulles un lielākais izaicinājums bijis atrast prasmīgu meistaru, kas vēl prot tādu uzmūrēt, jo šis arods vairs reti tiek nodots tālākajām paaudzēm.
“Raiskuma labumu darītavas” produkti ir pieprasīti, to parāda labās atsauksmes, jo visus ražojumus atzinīgi ir novērtējuši tādi Latvijā pazīstami cilvēki, garšu meistari, kā Mārtiņš Sirmais, citu brūžu aldari, pavārs Māris Jansons un virkne ārzemnieku.
Čudorānu ģimene domā arī, kā ražotni iekļaut lauku tūrismā. “Esam sapratuši, ka cilvēkiem ir interese par alus tapšanas procesu, tā baudīšanu un salīdzināšanu. Patlban, daudz neieguldot mārketingā, mēs veiksmīgi izplatām interesantu informāciju gan ar sociālo tīklu palīdzību, gan izmantojot citus tiešsaistes rīkus, tā sanāk ieguldīt lielāku darbu, bet ietaupīt līdzekļus. Esam ar aldariem runājuši, ka Latvijā vajadzētu sakārtot alus tūrismu, lai cilvēki var izbraukāt Vidzemē piecas alus darītavas, pēc tam aizbraukt uz Kurzemi un katrā alus darītavā ieraudzīt kaut ko jaunu, izgaršot kaut ko citu. Tas būtu labs brīvdienu pavadīšanas veids. Eiropā tas jau notiek, pie mums vēl jāpiestrādā. Jātiek pāri domai par konkurenci un jāsāk sadarboties, tad alus tūrisms attīstīsies arī pie mums.”
Komentāri