“Darbinieki nestreiko pret mani, bet pret nekārtībām medicīnas aprūpes sistēmā,” tā Cēsu rajona slimnīcas direktors Valdis Apinis vērtē 30. un 31. oktobrī notiekošo darbinieku streiku. Šajās dienās medicīnas iestāde strādā brīvdienu režīmā. Pacientus nepieņem slimnīcas ambulatorās nodaļas. Strādā neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Voldemārs Vaivods, ķirurģiskās nodaļas vadītājs, stāsta: “Mūsu nodaļa piedalās streikā, plānveida palīdzība sniegta netiek. Strādājam brīvdienu režīmā. Man gribētos, lai streika rezultātā algas paaugstinātu jaunākam un vidējam medicīniskam personālam, par ārstiem ilūzijas neloloju.”
Ķirurģiskās nodaļas pacientei Inesei Grantei trešdien veikta operācija. Viņi nav bažījusies, ka pēc tās nevarēs saņemt palīdzību, ar ārstu viss izrunāts laikus. “Manuprāt, streiks varētu būt vēl plašāks, jo tas, ko maksā mediķiem – tā ir ņirgāšanās. Galu galā šie cilvēki uzņēmušies atbildību par mūsu dzīvību. Manuprāt, valstsvīri ļaunprātīgi izmanto, ka mediķi ir tik atbildīgi,” saka paciente.
V.Apinis atzīst, ka, vērtējot mediķu protestus, var teikt – valstī ir finansiāla un laikam jau arī politiska krīze, daudzi jautājumi sasāpējuši, taču „ja darbinieks atteiktos strādāt, savienojot amatus, es nevarētu nodrošināt pacientiem nepieciešamo palīdzību. Tāpēc mediķos ir jāieklausās, skatīsimies, kurš piekāpsies – valdība vai mūsu arodbiedrība.”
Streikā piedalās slimnīcas ārsti – speciālisti. Ausu, kakla un deguna ārsts Andrejs Gediņš piekrīt, ka streiks vajadzīgs, lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmām medicīnā. Bet varbūt streikot vajadzētu tiem, kam kas sāp, jo prasības patiesībā ir viņu interesēs – lai jaunajiem mediķiem būtu motivācija 12 gadus mācīties, zinot, ka varēs nodrošināt sevi ar vienas slodzes darbu. “Piedodiet, bet reizēm pret mediķiem ir attieksme kā pret naktspodu – kad ir vajadzīgs, to izvelk, lieto un pēc tam aizmirst,” izsakās ārsts.
Divas dienas netiek sniegti fizikālās medicīnas, ārstnieciskās vingrošanas pakalpojumi. Fiziotrapeite Laila Grīnberga saka: “Varu streikot pa īstam, jo nepierakstīju pacientus uz nodarbībām. Tomēr, ja kāds, neko nezinot par streiku, atbrauks no laukiem, prom nedzīšu, jo medicīnā svarīgākās ir cilvēciskās attiecības.”
Funkcionālās diagnostikas kabineta ārste Dzidra Užāne stāsta, ka nestreiko – nevar atļauties atraidīt nevienu, jo var gadīties, ka pēc sirds pārbaudes pacients uzreiz jāievieto slimnīcā.
Veselības aprūpes darbinieku rajona arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Stanne stāsta, ka no 87 Latvijas veselības un sociālās aprūpes organizācijām streikā piedalās 23. “Šķiet, valdība cenšas panākt, lai mediķi sašķeltos, lai sanaidotos ģimenes ārsti ar stacionāra darbiniekiem, tie, kas pelna vairāk, ar tiem, kas mazāk. Bet mediķis nevar izdzīvot ar vienas slodzes darbu, spiests strādāt papildus darbus. No tā cieš aprūpes kvalitāte. Steidzami jārīkojas, jo citādi nebūs, kas strādā nozarē, cilvēki aizbrauks strādāt tur, kur var nopelnīt. Ceru, ka valdība un pacienti mūs saklausīs, sapratīs un rīkosies, jo tā taču ir kopēja sāpe. Esam iesnieguši Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasību, process varbūt būs ilgs, bet tas ir vēl viens solis, ko varam darīt mūsu un pacientu labā.”
Cēsu veselības aprūpes centrs streikā nepiedalās. Direktore Iveta Grapa-Grāfa: “Nepiedalīšanās streikā galvenokārt saistīta ar samaksu par darbu – nopelnām tik, cik pieņemam pacientus. Un divas dienas…tas ir daudz. Streika komiteja nav izstrādājusi mehānismu, kā aizsargāt cilvēkus. Principā streiku atbalstu, bet tā īstenošana ir slidens jautājums – varam kļūdīties, izšķiroties, vai tas ir akūts gadījums, vai palīdzību var atlikt. Un tādas kļūdas mums nepiedos. Dīvaini, bet valdība mums pagriezusi muguru, tas ir neizprotami. Pirmā vietā nav liekamas algas, kuras, salīdzinot ar nabadziņiem laukos, nav nemaz tik mazas, pozitīvs streika rezultāts ietekmēs visu tautu – medicīnas pakalpojumu pieejamību visiem”.
Komentāri