Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Kurš tagad populārāks

Mairita Kaņepe
00:00
05.03.2016
28
Vtv1 1

Starp elektroniskajiem masu medijiem televīzija – kādreiz teju pats ietekmīgākais informācijas izplatītājs – dažā ziņā sākusi zaudēt interneta priekšā. Arī pašvaldības, lai informētu iedzīvotājus, mājaslapas internetā un sociālos tīklus sākušas izmantot daudz aktīvāk nekā televīziju.

Reģionālās televīzijas, kas strādā Vidzemes mērogā, ik dienu sagatavo ziņas no pilsētām un pagastiem. Taču ar tempiem, kā strādā televīzija, apmierinātību nejūt vairākās novadu pašvaldībās, kuras iepriekšējos gados aktīvi bija slēgušas līgumus, cerot, ka novada aktualitātes bieži parādīsies ekrānos.

“Atsevišķās reizēs televīzija atbrauca uz Amatas novadu, ja sižets televīzijas darbiniekiem likās interesants,” stāsta Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte. “Mums ir svarīgi, lai vietējie iedzīvotāji regulāri uzzinātu par iestāžu jaunajiem darbiniekiem, jaunām izglītības formām, jauniem pakalpojumiem, piemēram, to, ka Ieriķos atkal ir atvērta bibliotēka. Tāpat esam sapratuši, ka televīzija palikusi par uzziņas līdzekli tikai kādai iedzīvotāju daļai.” Pastāvīgas sadarbības līgumu Amatas novada dome ar televīziju neesot vairs slēgusi. Ja kādu faktu noteikti vajagot parādīt, dome uzaicinot televīziju, rēķinoties, ka par pasūtījuma darbu varēs samaksāt no budžeta līdzekļiem, kas paredzēti publicitātei un sabiedriskām aktivitātēm.

Amatas novada izpilddirektors Māris Timermanis, atskatoties uz pēdējiem diviem gadiem, atzīst, ka sen nav slēdzis līgumu, lai sagaidītu televīziju Amatas novadā. Viņš piebilst, ka citi masu mediji pašvaldības par sižetu pirkšanu kritizē, jo uzskata, ka šāda veida sadarbība ar televīziju patiesībā ir reklāmlaika nopirkšana. “Viena no radio stacijām arī kādu laiku centās mūs pierunāt, lai pērkam viņu raidlaiku, un tajā nemitīgi stāstīs, kas pie mums notiek, taču es teicu nē,” stāsta M.Timermanis. “Kāpēc gan būtu jāpērk dārgs raidlaiks vienā no daudzām radiostacijām Latvijā? Lai stāstītu par Eiropas fondu finansētu projektu realizāciju?” Izpilddirektors uzsver, ka viņam pašam tādu informāciju par Latvijas pašvaldībām klausīties un skatīties ir apnicis. “Tagad visās pašvaldībās uzlabos lauku ceļus, visās pašvaldībās darbojas pašdarbības kolektīvi. Savējiem vietējās ziņas un valsts mēroga ziņas – tās jā, tās cilvēkus interesē, bet pašvaldībai tikt televīzijā ar sava novada lokālu ziņu, kas citiem neinteresēs, tāda mode ir pagājusi.” M.Timermanis uzskata, ka televīzijas un radio nozīme kļūst mazāka. “Kā cilvēks no rīta atver acis, tā viņu interesē, kas atkal sarakstīts internetā. Tur gan pašvaldības investē, arī mēs. Amatas domes mājaslapas apmeklējumu skaits tikai pieaug. Domāju, ka pienācis laiks par novadu uzņemt videoklipu, lai to ievietotu arī vietnē YouTube. Lai skatās ārzemnieki arī angļu un vācu valodā,” saka M.Timermanis.

Raunas pagasta pašvaldība šogad turpinās komerciālu sadarbību ar televīziju Vidzemes reģionā. Līguma apjoms gan krietni samazināts. “No gada gadā strādājām pie līguma noslēgšanas, lai mūsu novada jaunumus rādītu televīzijā. Ja nemaksājām par sižetiem, tad uz mazo novadu, kāds esam mēs, televīzija nemaz nebrauca,” stāsta Raunas novada pašvaldības vadītāja Evija Zurģe. Viņa kā izņēmumu min raidījuma “Bez tabu” veidotos sižetus. Taču par vēlmi gaidīt no pašvaldības samaksu piemērs tālu nav jāmeklē. “”Balttour” izstādes laikā, kurā Raunas novads piedalījās otro gadu, man zvanīja un laipni piedāvāja televīzijas raidlaiku. Sākām runāt, kāds varētu būt sižeta koncepts, bet beigās mums paziņoja, kas tas viss būs jāapmaksā. Atteicāmies. Pašvaldībai nav vajadzīga slēptā reklāma televīzijā.”

Izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko stāsta, ka Raunas novads noslēgs līgumu ar reģionālo televīziju, lai tā popularizētu nevis pašvaldību, bet novada vēsturi un kultūru un stāstītu par gaidāmo festivālu “Rodam Raunas novadā”. Sižets pēc tam būšot pašas pašvaldības īpašumā, un plānots, ka to ikviens varēs noskatīties sev vēlamā laikā pašvaldības vietnē internetā. Trīs minūšu sižeta pirkšana pašvaldībai izmaksās ap simts eiro, tā prognozēja izpilddirektore un piebilda: “Sociālos tīklus, kuros ir arī pašvaldības informācija, cilvēki labprāt apmeklē, tur liekam informāciju, cik vien varam.” Raunas novada pašvaldība šogad no televīzijas sagaida četrus izveidotus sižetus un savās mājās televīzijas komandu vēlas ieraudzīt filmējam tad, kad novadam to vajag, nevis tad, kad televīzijai ir laiks un vēlēšanās filmēt. Ja to neizpildīs, televīzijas pakalpojumi pašvaldībai turpmāk nebūšot vajadzīgi.

“Ja televīzija grib atbraukt pie mums un kaut ko nofilmēt par novadu, nav iebildumu,” saka Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. “Paldies, ja kaut ko labu novadā atrod. Man nav pretī izstāstīt medijiem, ko par dažādiem jautājumiem domāju, bet lai tāpēc pašvaldība par to maksātu?! Neuzskatu, ka tā ir lietderīga naudas tērēšana – reklamēšanās televīzijā.” Priekšsēdētājs piebilst, ka Pārgaujas novada pašvaldība ar televīziju ir vienojusies nevis par ziņu sižetu, bet filmiņas par novada veidošanu.” Par šo darbu pašvaldība samaksās, un ar materiālu pati arī varēs rīkoties.

“Tagad esam sadarbībā ar citu televīziju, jo tā piedāvāja lētāku cenu,” stāsta Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa par reģionālo televīziju no Latgales “TV 24”. Viņa piebilst, ka pašvaldība vēlējusies redzēt sižetu par muzeja darbību “Kalāčos”, par spēlēm, kas sarīkotas olimpiskajā centrā. “Ja mums bija labas lietas, kas jāparāda cilvēkiem, tad iepriekšējiem televīzijas partneriem, ar ko sadarbojāmies, bieži tas nešķita interesanti, un tā nemaz neatbrauca filmēt. Ceram, ka tagad būs citādi.”

Priekuļu novada projektu vadītāja Vineta Lapsele skaidro, ka “TV 24” apņēmusies braukt un novadā ik mēnesi sagatavot divus sižetus. Tie nonāks arī pašvaldības rīcībā, lai ieliktu mājaslapā, kā arī sociālajos tīklos, kur darbojas pašvaldība. Projektu vadītāja ir gandarīta, ka izdevies noslēgt sadarbības līgumu ar televīziju par summu, kas nesasniedz tādu lielumu, lai būtu jārīko iepirkuma procedūra.

Cēsu novada dome, gatavojoties pilsētas 810 gadei, kura tiks svinēta jūlijā, noslēgusi ar reģionālo televīziju “Re:TV” līgumu desmit tūkstošu eiro apmērā. Vienošanās paredz, ka televīzija no aprīļa sagatavos sižetu virkni. Tos sestdienas vakaros varēs skatīt ekrānos. Titros skatītāji uzzinās, ka televīzijas komanda katru no tiem veidojusi sadarbībā ar Cēsu novada domi. Pašvaldība par vērtību uzskata to, ka sižeti būs arī tās rīcībā un pašvaldība video stāstus par Cēsīm varēs izplatīt pati, ierakstot dažādos informācijas nesējos, tos dāvinot kā suvenīrus. Cēsu novada domes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots sadarbībā ar televīziju izceļ to, ka pilsētas 810 gadē būs iespaidīgs koncerts un to tiešraidē no Cēsīm varēs redzēt ikviens.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi