Koncertzālē “Cēsis” 30.janvārī notiks Imantam Kalniņam veltīts koncerts, kurā Liepājas Simfoniskā orķestra, solista Pētera Endzeļa un diriģenta Māra Sirmā izpildījumā skanēs trīs sengaidīti komponista jaundarbi – Septītā simfonija, Koncerts obojai un miniatūra “Santakrusa”, aģentūru LETA informēja koncertzāles “Cēsis” mārketinga un komunikācijas vadītāja Egija Saļņikova.
Koncerta pirmās daļas muzikālais centrs būs Koncerts obojai. Ar žanra apzīmējumu “koncerts” Kalniņa darbu sarakstā līdz šim rodam vien divus opusus – studiju laikā 1963.gadā sacerēto Čellkoncertu un 1966.gadā radīto viendaļīgo Koncertu orķestrim.
Vaicāts, kādēļ tapis koncerts ar obojas solo, Kalniņš atzīst, ka obojas tembrs ir īpašs: “Tam ir noslēpumains, orientāls valdzinājums, un tas nav salīdzināms ne ar vienu citu pūšaminstrumentu.”
Skaņdarbā būs iespēja dzirdēt Latvijas Nacionālās operas orķestra oboju grupas koncertmeistara un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pirmās obojas Pētera Endzeļa solo.
Īpaši šai reizei tapusi arī simfoniskā miniatūra stīgu instrumentu orķestrim “Santakrusa”, kuras galvenā tēma skanēja 1971.gadā Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajā Maksa Friša lugā “Santakrusa” ar Veltu Līni, Gunāru Cilinski un Intu Burānu galvenajās lomās.
Koncerta otrajā daļā skanēs Kalniņa Septītā simfonija, kuru no Sestās šķir 15 gadu. Tās ieceri autors neatklāj, sakot, ka pārstāstīt ar vārdiem to, ko vēsta mūzika, ir apmēram tas pats, kas mēģināt aprakstīt, kā smaržo puķe. Klausītāju gaida pārsteigums, kas Kalniņam šajā žanrā būs sakāms tiem, kas labi atceras dinamiskas enerģijas pārpilno, roķīgo Ceturto simfoniju (1973), zīmīgi citēto tautasdziesmu “Caur sidraba birzi gāju” Piektās simfonijas finālā (1979), kā arī “Balli pilī” Rabindranata Tagores dzejas iedvesmotajā Sestajā simfonijā ar kora līdzdalību (2001).
Par koncerta skanējumu rūpēsies Liepājas Simfoniskais orķestris, kas vienmēr bijis Kalniņa mūzikas interprets, un maestro Sirmais.
Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības tīklā un koncertzāles “Cēsis” kasē.
Komentāri