Rubrikā “Es un manas rotas” ielūkosimies rajona iedzīvotāju rotu lādītēs, kā arī uzzināsim dažādus skatījumus par rotaslietām, to nozīmi un ietekmi.
Pirmā, ar kuru vēlējos parunāt par rotām, ir cēsniece Īra Kļaviņa, kuras izteiksmīgos un skaistos auskarus nevar nepamanīt. Tie ir lieli, gari un oriģināli. Turklāt īpaši, jo neviens nav pirkts veikalā. Visi ir dāvināti, un visus darinājis mākslinieks, juvelieris Svens Rass.
„Rotas ir ļoti personiskas un intīmas lietas. Novērtēju un priecājos par skaistām rotām veikalā, bet man tās ir tikai skaistas lietas. Bezpersoniskas. Tām trūkst siltuma. Par tām varu priecāties kā par mākslas priekšmetiem, bet nēsāt negribu. Man ļoti svarīgi, ka rota ir tieši mana, tikai man veidota. Var uztaisīt līdzīgu, bet tā nebūs mana. Taču nevienu auskaru neesmu pasūtījusi, iepriekš izdomājusi. Visi bijuši pārsteigums, brīnums.
Svarīga ir otra cilvēka klātbūtne. Ja rota ir taisīta tieši tev, tad tās veidotājs tajā ir ielicis daļiņu sevis, savu domu un enerģijas,” atklāj Īra.
Ar katru auskaru Īrai saistās atmiņas, asociācijas un īpašas izjūtas. Ar humoru viņa atzīst, ka varētu sarakstīt grāmatu ar nosaukumu „Auskaru stāsti”. Piebilstot, ka tas varētu būt romantisks vēstījums.
Un patiešām, rādot auskaru kolekciju, Īra atklāj asociācijas ar katru no tiem. Paši pirmie auskari saistās ar Valentīna dienu. Kolekcijā ir lietus, svaru, vasaras, islama, Kleopatras un jaunības auskari. Rādot auskarus, kurus var asociēt ar budismu, Īra skaidro, ka tādas izjūtas radušās auskara apaļās formas dēļ, kas sasaistījusies ar ideju par dzīves ratu. Ar Ēģipti saistās auskari, kuriem akmentiņi iegādāti šajā valstī. Līdzīgi arī ar auskariem, kuriem stikliņi pirkti Zviedrijā. Kādi citi, kuros saskatāms ķēdes elements, asociējas ar Dostojevska grāmatu „Piezīmes no mirušo nama”. Tas tādēļ, ka uz grāmatas vāka bijušas attēlotas līdzīgas važas. Indiāņu auskaros ir nelieli totēmu stabi.
Pēdējā laikā Īra bieži izvēlas auskarus, kas asociējas ar Ziemassvētku zvaigzni. “Domāju, kādēļ. Sapratu, ka lieku tos, jo laiks līdz Ziemassvētkiem ir grūts un tumšs, un es savā dziļākajā būtībā acīmredzot gaidu ziemas saulgriežus. Pēc tam diena kļūst garāka un saulīte atnāk cilvēku pusē. Gaidu pavasari, kad varēs braukt uz laukiem, skatīties, kā aug zāle, klausīties, kā dzied putni.”
Lielā daļā auskaru iestrādāti dabīgie akmeņi, kas enerģētiski iedarbojas uz cilvēku. Īra neslēpj, ka uzskata – auskari ietekmē izturēšanos un sajūtas. Kolekcijā auskaru ir tik daudz, ka katru dienu varētu izvēlēties citus pat vairāk nekā mēnesi, bet izvēli nosaka izjūtas. “Rotas jāizvēlas pēc sajūtas, noskaņojuma un garastāvokļa. Protams, domāju arī par to, ko velku mugurā. Sievietes vēlas labus apavus, arī daudz labu rotu, kuras iespējams izvēlēties, bet būtiski, lai rotas atbilst apģērbam,” atzīst Īra, skaidrodama, ka pārāk daudz aksesuāru nav ieteicams izvēlēties. Tomēr būtiskākais – sekot savām izjūtām.
Lai gan tagad Īras ikdiena nav iedomājama bez auskariem, līdz 35 gadiem viņa tos nav nēsājusi. “Agrāk uzskatīju, ka auskaru nēsāšana neatbilst latviešu mentalitātei un manai būtībai,” atzīst Īra. Pēdējos gados auskarus viņa piemirsusi ielikt tikai vienu reizi. Pusceļā uz darbu sajutusi – kaut kas nav kārtībā, sapratusi, ka trūkst auskaru, devusies atpakaļ uz mājām.
Visi kolekcijas auskari ir sudraba. Neviļus radās jautājums, vai nevilina zelts? Īra izskaidro: „Ļoti patīk sudrabs. Man šķiet, ka vēl nav tas vecums, lai staigātu zeltā. Kad tas pienāks, nēsāšu zeltu.”
Arī Īra pati pamēģinājusi izgatavot auskaru, bet izdevies paveikt vien nedaudz. “Sapratu, cik juveliera darbs grūts. Tas ir nenovērtējami, cik daudz darba cilvēks iegulda, lai taptu šāda rota,” atzīst oriģinālo un īpašo auskaru īpašniece.
Komentāri