Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Katram auskaram savs stāsts

Druva
23:00
24.10.2008
110
200810242048415134

Rubrikā “Es un manas rotas” ielūkosimies rajona iedzīvotāju rotu lādītēs, kā arī uzzināsim dažādus skatījumus par rotaslietām, to nozīmi un ietekmi.

Pirmā, ar kuru vēlējos parunāt par rotām, ir cēsniece Īra Kļaviņa, kuras izteiksmīgos un skaistos auskarus nevar nepamanīt. Tie ir lieli, gari un oriģināli. Turklāt īpaši, jo neviens nav pirkts veikalā. Visi ir dāvināti, un visus darinājis mākslinieks, juvelieris Svens Rass.

„Rotas ir ļoti personiskas un intīmas lietas. Novērtēju un priecājos par skaistām rotām veikalā, bet man tās ir tikai skaistas lietas. Bezpersoniskas. Tām trūkst siltuma. Par tām varu priecāties kā par mākslas priekšmetiem, bet nēsāt negribu. Man ļoti svarīgi, ka rota ir tieši mana, tikai man veidota. Var uztaisīt līdzīgu, bet tā nebūs mana. Taču nevienu auskaru neesmu pasūtījusi, iepriekš izdomājusi. Visi bijuši pārsteigums, brīnums.

Svarīga ir otra cilvēka klātbūtne. Ja rota ir taisīta tieši tev, tad tās veidotājs tajā ir ielicis daļiņu sevis, savu domu un enerģijas,” atklāj Īra.

Ar katru auskaru Īrai saistās atmiņas, asociācijas un īpašas izjūtas. Ar humoru viņa atzīst, ka varētu sarakstīt grāmatu ar nosaukumu „Auskaru stāsti”. Piebilstot, ka tas varētu būt romantisks vēstījums.

Un patiešām, rādot auskaru kolekciju, Īra atklāj asociācijas ar katru no tiem. Paši pirmie auskari saistās ar Valentīna dienu. Kolekcijā ir lietus, svaru, vasaras, islama, Kleopatras un jaunības auskari. Rādot auskarus, kurus var asociēt ar budismu, Īra skaidro, ka tādas izjūtas radušās auskara apaļās formas dēļ, kas sasaistījusies ar ideju par dzīves ratu. Ar Ēģipti saistās auskari, kuriem akmentiņi iegādāti šajā valstī. Līdzīgi arī ar auskariem, kuriem stikliņi pirkti Zviedrijā. Kādi citi, kuros saskatāms ķēdes elements, asociējas ar Dostojevska grāmatu „Piezīmes no mirušo nama”. Tas tādēļ, ka uz grāmatas vāka bijušas attēlotas līdzīgas važas. Indiāņu auskaros ir nelieli totēmu stabi.

Pēdējā laikā Īra bieži izvēlas auskarus, kas asociējas ar Ziemassvētku zvaigzni. “Domāju, kādēļ. Sapratu, ka lieku tos, jo laiks līdz Ziemassvētkiem ir grūts un tumšs, un es savā dziļākajā būtībā acīmredzot gaidu ziemas saulgriežus. Pēc tam diena kļūst garāka un saulīte atnāk cilvēku pusē. Gaidu pavasari, kad varēs braukt uz laukiem, skatīties, kā aug zāle, klausīties, kā dzied putni.”

Lielā daļā auskaru iestrādāti dabīgie akmeņi, kas enerģētiski iedarbojas uz cilvēku. Īra neslēpj, ka uzskata – auskari ietekmē izturēšanos un sajūtas. Kolekcijā auskaru ir tik daudz, ka katru dienu varētu izvēlēties citus pat vairāk nekā mēnesi, bet izvēli nosaka izjūtas. “Rotas jāizvēlas pēc sajūtas, noskaņojuma un garastāvokļa. Protams, domāju arī par to, ko velku mugurā. Sievietes vēlas labus apavus, arī daudz labu rotu, kuras iespējams izvēlēties, bet būtiski, lai rotas atbilst apģērbam,” atzīst Īra, skaidrodama, ka pārāk daudz aksesuāru nav ieteicams izvēlēties. Tomēr būtiskākais – sekot savām izjūtām.

Lai gan tagad Īras ikdiena nav iedomājama bez auskariem, līdz 35 gadiem viņa tos nav nēsājusi. “Agrāk uzskatīju, ka auskaru nēsāšana neatbilst latviešu mentalitātei un manai būtībai,” atzīst Īra. Pēdējos gados auskarus viņa piemirsusi ielikt tikai vienu reizi. Pusceļā uz darbu sajutusi – kaut kas nav kārtībā, sapratusi, ka trūkst auskaru, devusies atpakaļ uz mājām.

Visi kolekcijas auskari ir sudraba. Neviļus radās jautājums, vai nevilina zelts? Īra izskaidro: „Ļoti patīk sudrabs. Man šķiet, ka vēl nav tas vecums, lai staigātu zeltā. Kad tas pienāks, nēsāšu zeltu.”

Arī Īra pati pamēģinājusi izgatavot auskaru, bet izdevies paveikt vien nedaudz. “Sapratu, cik juveliera darbs grūts. Tas ir nenovērtējami, cik daudz darba cilvēks iegulda, lai taptu šāda rota,” atzīst oriģinālo un īpašo auskaru īpašniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
22

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
428
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi