Ejot pa Cēsu vecpilsētu, var pamanīt, ka tā pamazām sāk atdzimt, tiek atjaunotas ēkas, attīstās uzņēmējdarbība. Diemžēl vērojams arī pretējais, ja daļa īpašumu tiek sakārtoti, citi arvien vairāk pārvēršas graustos. Lai noskaidrotu, kā veicas motivēt šādu īpašumu saimniekus, lai ēkas renovētu, “Druva” tikās ar Cēsu novada pašvaldības Vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju apzināšanas komisijas priekšsēdētāju Jāni Gobu. Viņa vadībā šī komisija pēdējos gados darbojusies aktīvi, vairāki sevišķi bīstami objekti nojaukti, komisija regulāri sanāk uz sēdēm, veic īpašumu apsekošanu.
Trīs problemātiskākie īpašumi
Pats komisijas vadītājs norāda, ka darbs notiek, diemžēl joprojām vecpilsētā ceļ mazāk, nekā jauc nost: “Jāatzīst, ka vairāk cīnāmies ar sekām, nevis cēloņiem. Lai to mainītu, cenšamies laikus komunicēt ar īpašniekiem, norādot veicamos darbus, lai ēkas varētu saglābt un nebūtu jāpieņem kardinālais lēmums – nojaukt. Ja paskatāmies senās fotogrāfijas, kāda apbūve bija vecpilsētā pirmās Latvijas laikā, redzam, ka daudzas ēkas vairs nav saglabājušās. Protams, kāda daļa gāja bojā 2.pasaules karā, bet daudzus namus pazudinājusi cilvēku nevērīgā attieksme pret savu īpašumu.”
J. Goba stāsta, ka patlaban komisijas uzmanības centrā ir trīs objekti vecpilsētā. Viena no tiem ir divstāvu māja pie Rožu laukuma, kas jau daudzus gadus atbalstīta ar stutēm. Pērn veikts būves tehniskais novērtējums, redzams, ka ēkas stāvoklis arvien pasliktinās.
“Izstrādāts projekts būves nojaukšanai, jo tā vairs nav glābjama. Ja renovācija būtu sākta pirms dažiem gadiem, ēku vēl varētu saglābt vēsturiskajā izskatā, tagad tas nokavēts. Arī koka stutes savu laiku nokalpojušas un vairs negarantē būves noturību, tāpēc pērn izveidots nožogojums, lai, ja tā brūk, nenotiek negadījums. Ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņots nojaukšanas plāns. Nesen tikāmies ar īpašniekiem, kuriem konkrētā termiņā nams jānojauc. Ja tas netiks izdarīts, pašvaldība to nojauks par budžeta līdzekļiem un piesūtīs rēķinu īpašniekiem. Ēkas saimnieki to sapratuši un ir apņēmības pilni nepieciešamo izdarīt paši. Sekosim līdzi, redzot, ka tas darbs kavējas, pārņemsim to un veiksim pašvaldības spēkiem,” stāsta J. Goba.
Vēl viena būve, kas bojā Cēsu centra izskatu, ir tukšais kiosks pie Vienības laukuma Vaļņu ielas galā. Ar katru gadu šī objekta stāvoklis kļūst arvien sliktāks, celtne degradējas ne tikai vizuāli, bet arī tehniski. J. Goba informē, ka arī šo kiosku ieplānots tuvākajā laikā nojaukt, tikai jāatrod vieta “SEB bankas” bankomātam.
Trešais problemātiskais objekts, kas tāds ir jau daudzus gadus, ir bijusī pienotavas ēka un teritorija. Jau rakstīts, ka teritorijas īpašniece nedzīvo Latvijā. J. Goba informē, ka viņai aizsūtīta vēstule ar aicinājumu ierasties būvvaldē, lai pārrunātu ēkas avārijas stāvokli, taču tas nav noticis. Tagad uz viņas adresi nosūtīta ierakstīta vēstule, norādot darbus, kas jāveic konkrētos termiņos.
“Ja tas netiks veikts, tiks pieņemts lēmums par piespiedu ēkas un teritorijas sakārtošanu un soda naudas uzlikšanu,” norāda J. Goba. “Jau šobrīd īpašumam piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Ēkas stāvoklis katru gadu pasliktinās, tā kļūst arvien bīstamāka, tāpēc jādomā, kā rīkoties. Ja tuvāko gadu laikā tur neko nedarīs, ēka var sabrukt.”
Pērn rakstījām, ka Vaļņu ielā tika nojaukta ēka, ko rotāja uzraksts “Dāmu salons”, bet mazliet uz centra pusi arī aina nav tīkama. Kā tauta smejot saka, ka tur var uzņemt filmas par karu. J. Goba stāsta, ka teritorijas īpašnieks izsaukts uz pārrunām pašvaldībā: “Konstatējām, ka ziemā vienai ēkai sagāzusies siena, uzgāžoties kaimiņu īpašuma žogam un to sabojājot. Būvvaldē sagatavots lēmums, kas īpašniekam jāizdara konkrētos termiņos. Žogs sakārtots, tagad gaidām, kad tiks veikti nākamie noteiktie darbi.”
Vecpilsēta atdzimst
Tie, kuri iegriežas vecpilsētā, būs pamanījuši, ka vairākos īpašumos notiek atjaunošanas darbi. Tiek renovēts Rīgas ielas 18. nams, sākušies darbi Rīgas 15., bijušās Vanadziņa mājas, teritorijā, arī Lielās Katrīnas ielā viens īpašums ir iežogots un sāk atdzimt. Jaunus īpašniekus ieguvusi ēka Torņa ielā 1, saimnieki grib to sakārtot. Jau rakstījām, ka prezentēts Sv. Jāņa baznīcas fasādes restaurācijas projekts, tā realizācijai tiks piesaistīts valsts finansējums. Tuvākajos divos gados tiks rekonstruēta Rīgas iela, kas arī iedos papildu attīstību šai teritorijai. Šajā vasarā ieplānots rekonstruēt Lielo Kalēju ielu. Tā pamazām atjauno arī vecpilsētas ielas. Jo vairāk vecpilsēta sakārtosies, jo tā kļūs pievilcīgāka uzņēmējiem, investoriem, arī iedzīvotājiem, kad šai vietā tiks piedāvāti īres dzīvokļi. Tiesa, daudzas ēkas joprojām stāv tukšas, bet gribas cerēt, ka attīstība pamudinās arī to īpašniekus sākt aktīvāk darboties. Tukšs joprojām stāv tā sauktais “Harmonijas nams.” J. Goba stāsta, ka komisija pērn apsekojusi šo īpašumu arī no iekšpuses, jo bijušas bažas par ēkas noturību: “Konstatējām, ka nesošās sijas, balsti sakārtoti, ēka nevienu neapdraud.
Jā, tā stāv neizmantota, bet īpašniece, kam pieder arī pienotavas teritorija, šobrīd nav izteikusi vēlmi kaut ko darīt ar šo objektu. Visi nodokļi un soda naudas tiek maksātas, bet nekādas kustības nav.”
Lai kaut kāda darbība īpašumu saglābšanā, sakārtošanā notiktu, ar īpašniekiem aktīvi jāstrādā. J. Goba atzīst, ka ir saimnieki, kuri gatavi sadarboties, bet ne vienmēr to ļauj viņu finansiālā rocība: “Cenšamies to ņemt vērā, sadalot darbus steidzamajos un tajos, ko var veikt nedaudz vēlāk. Gribam, lai pakāpeniski īpašums tiek sakārtots. Ja redzam, ka īpašnieks nav ieinteresēts kaut ko darīt, seko sankcijas – paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.”
Ne tikai vecpilsētā
Taču grausti, ēkas, kas lēnām tādos pārvēršas, un citi objekti, kas degradē vidi, ir ne tikai vecpilsētā. J. Goba stāsta, ka komisijas uzmanības centrā ir visa pilsēta. Tiek strādāts ar uzņēmējiem, īpašniekiem, lai, iebraucot pilsētā pa maģistrālajām ielām, skats būtu acīm tīkams.
“Pirmais skatiens var būt ļoti nozīmīgs, tāpēc paldies uzņēmējiem, kuri savas teritorijas jau sakopuši. Vēl jau ir dažas ne pārāk pievilcīgas vietas, bet cerams, ka līdz vasarai uzņēmēji tās sakārtos,” saka J. Goba.
Kā dadzis pilsētas acī ir grausts Akmens un Festivāla ielas stūrī. Brīnums, ka šajos gados tur nav noticis kāds nelaimes gadījums. J. Goba informē, ka zeme pieder valstij, bet ēka īpašniekam, kurš parādā bankai un pašvaldībai, jo nav maksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Lieta nodota tiesu izpildītājam. Ir svarīgi šo ēku noslēgt, lai tajā netiek nepiederošas personas, bet pareizākais būtu demontēt.
Pirms kāda laika regulāri tika saņemtas iedzīvotāju sūdzības par pamesto ēku Šķūņu ielā, kur savulaik bija bērnudārzs. J. Goba informē, ka īpašnieks sākotnēji gribējis to nojaukt, taču šaurās ielas dēļ nav iespējams tur iebraukt ar lielo tehniku: “Īpašniekam ieteicām, ka var izmantot mazāku tehniku, bet viņš pieņēma lēmumu ēku iekonservēt. Apsekojām to, logi un durvis ir slēgtas, nepiederošie iekšā netiek. Var teikt, ka ēka ir iekonservēta nojaukšanai. Ir jau pilsētā daudz īpašumu, kas no ārpuses vēl ir pieņemamā izskatā, bet patiesībā būtu svarīgi tos iespējami ātrāk renovēt, lai nenonāktu līdz nojaukšanai. Komunicējam ar ēku saimniekiem un ceram, ka kaut ko izdosies arī saglābt.”
Komentāri