Graudaudzētājs un kaltes īpašnieks Jurijs Daģis vērtē, ka situācija lauksaimniecībā ir bīstama un smaga.
Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” īpašnieks Jurijs Daģis ir ne tikai graudaudzētājs, viņš arī apsaimnieko lielu graudu kalti Priekuļos. J.Daģis atzīst, ka problēmas ir abās nozarēs, tomēr darbība vairākās jomās palīdz grūtos laikus izturēt.
Vaicāts par graudaugu un rapša noietu šajā gadā, J. Daģis neslēpj, ka vispārējās ekonomiskās tendences un situācija lauksaimniecībā ietekmējusi rapša tirdzniecību nelabvēlīgi: “Kritās naftas cenas, arī pieprasījums pēc rapša, kas galvenokārt ir tehniska kultūra biodegvielas ražošanai. Jāņem vērā, ka patēriņš atkarīgs no degvielas un naftas cenām. Šī problēma ir vienlīdz aktuāla ne tikai pie mums, bet arī citās valstīs.”
J. Daģa saimniecībā rapša platības nav lielas, tikai ap 40 hektāru, taču atzīst, ka tirgus tendences vienādi jutuši gan lielie, gan mazie rapša audzētāji. Par spīti problēmām, J. Daģim izaudzēto rapsi izdevies pārdot. Tāpat atrasti arī graudaugu uzpircēji. Tomēr visām kultūrām šogad ievērojami samazinājušās iepirkuma cenas. Tās vērtējot, J. Daģis atzīst, ka rapsim cena bijusi stabilāka nekā graudiem. Rudenī gan rapša cenas vērā ņemami sarukušas, tomēr šis kultūraugs joprojām izdevīgs.
J. Daģis neslēpj – graudaudzētājiem
rudens bija īpaši grūts, jo laika apstākļi kavēja ražas vākšanu, ietekmēja kvalitāti un radīja zaudējumus: “Pārdota visa raža. Sezonas sākumā vēl varēja pārdot visus graudus par labām cenām, bet daudzi gribēja gūt lielāku peļņu un nepārdeva, tagad ir zaudējumi. Citi vēl cer uz pavasari, taču ir grūti prognozējams, kādas tad būs cenas. Man par visu nodoto produkciju ir samaksāts. Audzētājiem, kuri ražu pārdeva zināmām un drošām firmām, viss ir kārtībā. Tomēr ekonomiskās grūtības un situācija tirgū ietekmējusi arī to, ka līdztekus stabilām firmām ir arī tādas, kuras no lauksaimniekiem ražu iepirkušas, bet par produkciju nav samaksājušas. Tā ir pirmā krīzes pazīme. Atgriežas 90. gadu sākums, kad, veicot darījumus, bija jābūt ļoti uzmanīgiem.” Viņš uzskata, ka nesamaksāšana par nodoto produkciju ir būtiska problēma, jo vistiešākajā veidā ietekmē lauksaimniekus. Ja laikus nav samaksāts par izaudzēto, saražoto produkciju, tiek apgrūtinātas zemnieku iespējas nokārtot kredītmaksājumus, kur nu vēl ieguldīt attīstībā. J. Daģis nebaidās secināt – situācija ir bīstama un smaga: „Kad bija neveiksmīgi gadi kaltei, iztikām ar ienākumiem no graudkopības. Tagad ir pretēji. Taču tiem, kuriem ienākumi ir tikai no lauksaimniecības, ir švaki.” Tomēr par spīti bažām J. Daģis nākamajam gadam sagatavojies.
Kā graudaugu un rapša audzētājs J. Daģis atzīst, ka nepatīkama ir arī tendence samazināties subsīdijām. Lauksaimniekus būtiski ietekmēja energoresursu, kā arī citu izmaksu palielināšanās, turklāt laikā, kad visvairāk darba ražas novākšanā un apstrādāšanā. J. Daģis skaidro, ka oktobrī, īpaši gāzes un energoresursu cenu palielinājuma dēļ, ievērojami palielinājušās arī kaltēšanas izmaksas: “Kaltes pakalpojumus lauksaimnieki turpina izmantot, jo citu iespēju vienkārši nav. Produkts ir jārada, ar graudu izaudzēšanu un novākšanu vien nepietiek.
Prognozētajā kaltēšanas cenā iekļāvāmies, tomēr tik lielu izmaksu pieaugumu neparedzējām. Taču pakalpojuma cenas sezonas vidū pacelt nebija iespējams, jo zemnieki tās zināja un rēķinājās jau vasarā. Tādēļ kalte šogad strādājusi bez ienākumiem, drīzāk – ar zaudējumiem.”
Kaltē arī šogad ieguldīti līdzekļi – uzlabota siltuma padeve un kaltes iekārtas, ielikti jauni degļi. J. Daģis vērtē, ka modernizācija jāturpina, jo investīcijas atmaksājas. Tomēr nākamos gadus lauksaimnieks neparedz vieglus.
Komentāri