Vakar Saeima trešajā, galīgajā lasījumā balsoja par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tas noteiks, ka pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs 109 novadi. Ap Saeimas ēku pulcējās teju divi tūkstoši piketētāju no visas Latvijas. Viņu vidū arī mūsu pagastu pārstāvji – viskuplākais skaits bija no Vecpiebalgas, Amatas, bija aizbraukuši arī priekulieši un vairāku pašvaldību vadītāji. Viņi atbalstīja Valmieras rajona padomes priekšsēdētāja Vitauta Staņas aicinājumu – “neiegrimt principā – esmu ticis pie mazākā ļaunuma un man vienalga, kas notiek citur”, bet gan paust savu attieksmi pret to, ka Saeima nav ņēmusi vērā 286 pašvaldību vadītāju sapulces rezolūcijās pausto nostāju, un ieteica pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos reformu iesaldēt.
“Gaisotne pie Saeimas bija labestīga. Visi bija sabraukuši, lai paustu attieksmi pret to, kā reforma tiek īstenota,” “Druvai” pastāstīja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš un piebilda, ka tā reizē bijusi arī iespēja parunāties ar citu Latvijas pagastu vadītājiem. “Vai šis ir īstais brīdis, kad notikt reformai, varbūt valsts vispirms lai tiek galā ar svarīgākām problēmām,” domās dalījās Alfs Lapsiņš.
Piketētājiem pirms Saeimas plenārsēdes un tās starpbrīdī bija iespēja satikt un parunāties ar deputātiem.
“Parunājos ar Dzintaru Jaundžeikaru. Mēģināju viņam pastāstīt, ka Vecpiebalgas novadam pievienotās pašvaldības radīs problēmas. Viņa atbilde pārsteidza: “Dzērbene tā gribēja, varat sūdzēt tiesā,” “Druvai” pastāstīja Vecpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Glāzers. Deputāts Vents Krauklis, kurš bijis pašvaldības vadītājs, izrādījis sapratni, par daudz ko gan brīnījies, jo ministrs, partijas biedrs, neesot informējis.
Piketētāji plakātos trāpīgi pauda savu attieksmi. “Negribam piespiedu laulības”, “Iebāziet savu reformu sunim zem astes”, “Lāsts demokrātijas grāvējiem”, “Lauku ļaudis pabērnu lomā”. Piketētāji bija atnesuši līdzi arī oranžu krustu ar uzrakstu “21%… un vāks pāri visam”.
“Cik dzirdēts, tad piketos bieži vien valda neiecietīga gaisotne. Šoreiz bijām atnākuši izteikt savas problēmas par mākslīgajām precībām – pagastu kopā salikšanu. Pēdējais posms reformā tieši tāds izskatījās – pa nakti zem deķa pabāž kādu jaunkundzi un no rīta paziņo, ka tā ir tava sieva,” domās dalījās Aldis Glāzers. Saeimas deputāti pie savas ēkas dzirdēja gan kopīgi dziedātas jautras dziesmas, gan pūtēju orķestra izpildītu sēru maršu.
“Līdz pusdivpadsmitiem pastāvējām piketā, plenārsēdē pārtraukums beidzās un braucām mājās. Bija skaidrs, ka par novadiem lems vēlu pēcpusdienā,” pastāstīja Aldis Glāzers un piebilda: “Vismaz kādu deputātu vaigā redzējām un kādu vārdu pārmijām.”
Valsts prezidents Valdis Zatlers, šonedēļ tiekoties ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, solījis “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu” ar tam pievienoto novadu karti izsludināt “divu vai trīs stundu laikā”, jo pašvaldību reformas pabeigšanu uzskata par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Valdības sagatavotajā ekonomikas stabilizācijas plānā administratīvi teritoriālās reformas minēta, kā viens no uzdevumiem. Līdz ar novadu kartes apstiprināšanu spēku zaudēs 1998.gadā pieņemtais un 2005.gadā grozītais “Administratīvi teritoriālās reformas likums”, kā arī 2007.gada 4.septembrī apstiprinātā novadu karte. Tās pieņemšanu Satversmes tiesā apstrīdējušas vairāk nekā 30 pašvaldības. Ja šie tiesiski normatīvie akti zaudē spēku, Satversmes tiesa var lemt, vai izbeigt tiesvedību.
Līdz redakcijas darba dienas beigām Saeima vēl nebija izlēmusi, kāda būs
novadu karte.
Komentāri