Pēdējās pāris nedēļas laikapstākļi kreņķus sagādājuši visiem – gan ziemas cienītājiem, gan tiem, kam sniegs nepatīk. “Līst kā pa Jāņiem, tad snieg un piesalst, pēc tam vēl sniega putra uz ceļa, līdz viss nokūst,” tā dažos vārdos braukšanas apstākļus uz ceļiem un laikapstākļus raksturo VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Valmieras ceļu rajona Cēsu nodaļas ziemas dienesta informatīvā dežurante Līga Saare. Valsts autoceļu uzturētāji seko līdzi laika maiņām un pēc nepieciešamības kaisa, greiderē vai brauktuves apstrādā ar sāls šķīdumu.
Otrdien pusdienlaikā pēc lietus asfaltētie ceļi jau bija melni, taču uz grants ceļiem sniega putra, vietām piebrauktais sniegs pārvērties ledū. “Grants ceļi vietām tika rievoti, diemžēl šādos laika apstākļos braucēji sūdzas arī par bedrītēm, bet greiderēt brauktuves nav jēgas. Uz asfaltētajiem ceļiem bīstamās bedrītes tiek remontētas,” stāsta Līga Saare un uzsver, ka operatīvie dežuranti seko līdzi ceļu stāvoklim un ceļinieki strādā, lai braukšanas apstākļi būtu apmierinoši.
Protams, katru cilvēku vispirms interesē ceļš, kas ir pie viņa mājas, un viņam ir vienalga, kāda tam piešķirta uzturēšanas klase, kad ceļinieki pēc grafika to paredz tīrīt vai greiderēt. “Žēl to, kam jābrauc katru dienu,” saka drustēnietis Ojārs Rode un uzsver, ka patlaban par ceļiem var teikt tikai vienu – drausmīgi. Kā sliktāko tuvākajā apkaimē viņš min ceļu Melnbārži – Dzērbene caur Gaujaskrogu. “Ļoti bedrains, bet daudzi brauc, jo tas ir izdevīgs ceļš uz Cēsīm. Vakarrīt pēc tam, kad uzsniga, bija slidens pat līdzenās vietās, nemaz nerunājot par pakalniem vai līkumiem. Protams, viss nokusīs, bet jābrauc ir šodien,” domās dalās drustēnietis un piebilst, ka brīvdienās ceļi bijuši labi. Arī Drusti – Jaunpiebalga. “Tiem, kuri brauc regulāri, nevar prasīt, kādi ir ceļi, jo pierasts. Tam, kurš pirmoreiz brauc no Raunas uz Drustiem vai Melnbāržiem, būs pavisam cits vērtējums. Pieradums neļauj objektīvi vērtēt. Pēc lielā vēja braucu uz Jaunpiebalgu, vietām bija ledus, nogāzušies koki. Sapratu, ka vēl nav pagūts visu novākt. Kad braucu atpakaļ, viss bija kārtībā,” saka Ojārs Rode. Tiesa, drustēnieši ir vieni no tiem, kuriem ceļi sagādā ļoti daudz galvassāpju, īpaši jau ceļš uz novada centru – Raunu.
Drustu kultūras nama vadītāja Inga Pērkone pastāsta, ka līdz šim kultūras namā nav bijis neviena viesa, kurš nepateiktu kādu teikumu par ceļu, pa kuru braucis. “Vai vēl kur citur tā ir? Esam jau kļuvuši slaveni. Diemžēl nevaram arī ieteikt kādus labus apvedceļus, kā atbraukt. Uz apkārtējiem ceļiem vietējie jau bedrainās vai mālainās vietas zina no galvas. Tās tur ir gadiem. Vai nevar kaut ko iebērt?” pārdomās dalās Inga Pērkone. Viņa pastāsta, ne tikai viņa nesaprot, kāpēc Drustu centrs ziemā netiek kaisīts ar granti, kā to dara Dzērbenē. “Diemžēl cilvēki, ja vien var, izvairās braukt uz Drustiem. Arī uz pasākumiem kultūras namā ne viens vien nav atbraucis tieši ceļa dēļ,” stāsta kultūras nama vadītāja. Arī ceļi uz Launkalni, Jaunpiebalgu, Melnbāržiem, Dzērbeni nav nekādi labie. Inga tikai atgādina, ka visur dzīvo cilvēki un viņiem kaut kur ir jābrauc. Par to, cik daudzi uz ceļa Rauna – Drusti sabojājuši mašīnas, statistikas nav. Varbūt vērts krāt notikumus un sekas, cik izmaksājis šāds brauciens? “Mums nav variantu, atliek vien domāt kādus inovatīvus risinājumus, izmantojot vietējos resursus. Būs jāsāk rīkot kaut ko ekstrēmāku, jo jau pati ierašanās uz pasākumiem ir ekstrēma,” ar nelielu ironiju, bet gana nopietni saka Inga Pērkone.
Tas, ka Latvijā daudzi jo daudzi ceļi gaida remontu gadu desmitiem, nav nekāds jaunums. Tāpat kā tas, ka katru cilvēku interesē konkrēts ceļš. Kāds drustēnietis, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, dalījās pārdomās, atzīstot, ka valsts politiku nekad nav izpratis un neizpratīs. “Cik bijušajā Cēsu rajonā ir pagastu, no kuriem uz novada centru ved tādas kvalitātes ceļš kā uz Drustiem? Nokļūt uz novada centru, tā taču ir svēta lieta. Tikai ne mums. Vai iespējams ko labot? Papētot, kā viss Latvijā notiek, jāsecina – jāmeklē augsti draugi, sakari partijās. Pērn atjaunoja ceļu no Vaives līdz Rāmuļiem. Protams, jāpriecājas par katru ceļu, kuru saremontē, ka kāds nelauzīs mašīnas. Bet Drusti ir pagasta centrs,” viedokli pauda drustēnietis un piebilda, ka būtu ļoti priecīgs, ja tie, kuri runā par uzņēmējdarbības attīstību, tukšajiem laukiem, nefilozofētu, bet atbrauktu uz Drustiem.
“Ja citur pēc ziemas atnāks pavasaris un ceļi kļūs normāli braucami, tad Drustos tā nebūs. Bedres, akmeņi, kas pārsit karterus, izsit stiklus, putekļi, par kuriem vispār nerunājam, tāds būs mūsu pavasaris, vasara, rudens, tad atkal ziema, kad brauksim pa ledu,” tā Inga Pērkone.
Komentāri