Priekšā Lieldienas, un Amatas pagastā Lieldienu laikā liels notikums jau daudzu gadu garumā ir mazo izpildītāju konkurss “Cālis”. Tāpat pagasta ļaudis gatavojas svētkiem un stāsta par savām svētku svinēšanas tradīcijām.
Dace Endzeliņa ir divu bērnu mamma, kura zina, ka bērni Lieldienās gaida gan Lieldienu zaķi, gan kopīgu olu krāsošanu. Pērn Dace kādā pasākumā pati iejutās Lieldienu zaķa lomā un izklaidēja cilvēkus svētkos. “Ja nepieciešams, varu būt zaķis un sarūpēt svētkus gan bērniem, gan pieaugušajiem,” saka Dace un norāda, ka ir svarīgi vispār svinēt svētkus. Viņas ģimenē Lieldienas nav saistītas ar kristīgo pasauli. Tā ir pavasara svinēšana, olu krāsošana un iespēja bērniem nopirkt arī kārumus, piemēram, šokolādes olas.
“Domāju, latviešu tradīcijas ir jaukas, lai gan uzreiz nevaru pateikt, kad un no kurienes ienācis Lieldienu zaķis. Skaidrs gan, ka zaķis ir lecīgs un atraktīvs, tādēļ sakrāsotās olas gatavs noslēpt un ar bērniem kopā tās meklēt. Ievērojam tradīciju, ka Lieldienās noteikti jāšūpojas, lai odi nekostu,” smejot saka Dace un teic, ka gaida vasaru. Pēc viņas prāta, vispār varētu būt Latvijā divi gadalaiki – karsta vasara un sniegoti balta ziema.
“Man tie pārejas gadalaiki ne visai patīk. Lai gan jau tagad manās mājās pavasaris jaušams. Jau trešo porciju lociņu, salātu uz palodzes esmu izaudzējusi. Tieši tā arī iegūstam pirmās pavasara garšas,” saka Dace un bilst, ka Ģikšos dzīvo dzīvoklī, taču ģimenei ir gan lauku mājas ar dārzu, gan Ģikšos esot dārziņš, bet vēl trakāk – arī uz balkona esot iekopusi dārzu, kur aug paprika, gurķi, tomāti, zaļumi, zemenes un kas tik vēl ne. Viņai, tāpat kā augiem, vajagot siltu un skaistu vasaru.
“Mani puķes laikam tik ļoti nesaista. Man ļoti patīk audzēt dažādus zaļumus, dārzeņus. Tāpat uzskatu, ka pašu audzētā produkcija ir visgardākā. Līdz šim man īsti nav izdevies izaudzēt meloni, bet šogad centīšos atkal. Gan jau reiz izdosies,” norāda Dace.
Pucēs gan dāmas, gan kungus
* LABPRĀT PUCĒ CILVĒKUS. Rīdziniece Lita Reinika pārnākusi dzīvot uz laukiem un turpinās strādāt par frizieri. Viņa bilst, ka viņai patīk gan sakopt vīriešus, gan sapucēt sievietes.
Bieži nākas sastapties ar rīdziniekiem, kuri izvēlas dzīvi saistīt ar laukiem. To pašu var teikt arī par Litu Reiniku, kura gatava iedzīvoties Amatas novadā un pat atvērt savu frizētaviņu Ieriķos un Ģikšos.
Lita saka, ka jūtas gandarīta par iespēju mainīt dzīvesvietu un ļoti labprāt iejūtas dzīvei laukos.
“Nenoliedzami, man kā frizierei klienti palika arī Rīgā, taču esmu gatava izmēģināt darboties arī Ģikšos un Ieriķos. Vēl daudz neko nevaru pateikt, jo pamazām tikai sāku apjaust, kur un kā strādāšu, taču saprotu, ka arī ārpus Rīgas cilvēki vēlas būt skaisti un sakopti,” saka Lita, kura visvairāk novērtē dabu, klusumu un jaukus cilvēkus.
“Nereti ir tā, ka lauku ļaudis aiziet dzīvot uz Rīgu, tad viņi priecājas par cilvēku masām, dzīvīgumu un ko tik vēl ne. Kad rīdzinieks atnāk dzīvot uz laukiem, viņš novērtē pavisam pretējas lietas, un pagaidām varu sacīt, ka man patīk viss. Man ir daudz plānu un ieceru arī ar savu māju. Tādēļ ļoti gaidu pavasari. Gribēšu skaistus apstādījumus, ierīkošu puķu dobes un sakņu dārziņu. Lūgšu palīdzību kaimiņiem, ja pati ko nezināšu,” smaidot saka Lita un bilst, ka viņas ģimenē Lieldienas tiek svinētas kristīgā garā.
“Mēs ģimenē zinām, kas ir Lieldienas. Ejam uz baznīcu, zaķis mūsu mājās nenāk. Arī olu krāsošanu īsti neuztveram kā tradīciju, taču, ja bērni vēlas, mēs olas krāsojam,” teic Lita. Viņa bilst, ka Lieldienu brīvdienās vēlas arī vairāk iepazīt apkārtni. Ir dzirdējusi par Amatas novada dabas takām, kuras vēlas apmeklēt kopā ar bērniem.
“Mani bērni mācās Ieriķos un ar klasesbiedriem jau daudz kur bijuši. Viņi sacīja, ka arī mani aizvedīšot uz daudzajām skaistajām vietām,” bilst Lita un norāda, ka arī bērni labprāt vēlējās pārcelties dzīvot uz laukiem un viņus sajūsmina daba un miers.
Vaicāta, vai viņu nebaidīja bezdarbs, kas tomēr laukos ir krietni augstāks nekā galvaspilsētā, Lita atbildēja: “Jau no sestās klases griežu citiem matus. Bērnībā mamma mani reiz aizveda uz frizētavu. Mācījos 5. klasē. Biju sasapņojusies, domāju, ka man glīti nogriezīs matus, būšu skaista, bet pēc friziera apmeklējuma tik ļoti raudāju, ka nolēmu to vairs nekad neapmeklēt. Tā sāku matus sev griezt pati. 6.klasē sāku frizēt draugus un draudzenes, bet 7.klasē jau cītīgi sāku strādāt. Tā esmu visu mūžu strādājusi par frizieri, un man ļoti patīk mans darbs. Tādēļ nekad neesmu baidījusies, ka palikšu bez darba. Ticu, ka arī Amatas novadā būšu noderīga un varēšu strādāt.”
Pošas uz konkursu “Cālis”
* SVĒTKI NĀKS AR DZIESMU. Līga Tinusa kopā ar meitiņu Grietu gatavas kārtējam mazo dziedātāju konkursam “Cālis”.
Līga Tinusa jau trešo gadu jutīs līdzi meitai Grietai, kura piedalīsies tradicionālajā Amatas pagasta mazo vokālistu konkursā “Cālis”. Līga teic, ka pērn konkursā Grieta nedaudz sabijusies, taču arī šogad meitiņa tiek gatavota kāpšanai uz skatuves.
“Tas ir satraukums gan mammai, gan meitai. Tā arī, nenoliedzami, ir iespēja iziet no mājas, stāties publikas priekšā un parādīt savas prasmes. Man kā mammai vienmēr ir aizkustinoši redzēt meitu, un nobirst arī pa kādai prieka asarai. Lai gan mani aizkustina visu bērnu uzstāšanās. Viņi ir tik mīļi un patiesi!” saka Līga un bilst, ka, gatavojoties “Cālim”, tiek domāts par skaistu kleitu un matu ieveidošanu. Līga smejoties saka, ka pati nekad nav uzstājusies līdzīgā konkursā, viņai neesot dots dziedātājas talants.
Gaidot svētkus, Līga norāda, ka mājās tiks krāsotas raibas oliņas. Parasti ģimene to dara Lieldienu rītā. Grūti gan esot atrast zaļumus, lapiņas, jo Ģikšos vēl Lieldienu laikā esot gana daudz sniega.
“Ir mums olu slēpšanas un meklēšanas spēle. Tāpat piedalāmies Lieldienu pasākumos, ja tādi tiek organizēti, un svinam svētkus priecīgi,” saka Līga un teic, ka viņa gaida pavasari. Viņai pavasara sajūta atnāk ar sniega nokušanu.
“Dzīvojam savā mājā, bet man nav daudz dobju. Arī zaļumus mājās uz palodzes neaudzēju. Tā laikam man trauma no bērnības, kad mamma bija aizkrāmējusi visas palodzes un logus nevarēja atvērt,” smejas Līga un sevi sauc par lauku pilsētnieci. “Man patīk pie mājas skaisti nopļauts zālājs. Mēģināju iekopt puķudobi, bet man dārzniecības joma tā īsti nepadodas,” sevi vērtē divu bērnu mamma un norāda, ka pagaidām ikdiena paiet, rūpējoties par Grietu un viņas gadu veco māsiņu.
“Pagaidām esmu bērna kopšanas atvaļinājumā. Veltu laiku savām meitiņām un priecājos, ka Amatas pagastā ir bērnudārzs. Uz skolu, kas ir Ieriķos, aizvedīs pašvaldības autobuss. Domāju, pagaidām dzīve te nav slikta. Protams, žēl, ka tika aizvērta vietējā degvielas uzpildes stacija. Tagad pēc degvielas zāles pļaušanai jādodas uz Cēsīm vai Ieriķiem, bet ko darīt. Nav darbavietu, jāpriecājas katram, kurš darbiņu var atrast pagastā vai kaut kur tuvumā. Izbraukāt Cēsis ir neiespējami. Pati savulaik mēģināju to darīt,” saka Līga un norāda, ka viņa visvairāk novērtē mieru un klusumu, kuru var baudīt, dzīvojot laukos.
Komentāri