Pēdējos mēnešos redakcija saņēma daudzu neapmierinātu iedzīvotāju izteikumus saistībā ar medicīnisko pakalpojumu pieejamību, tāpēc marta beigās “Druvā” viesojās un uz interesentu zvaniem atbildēja Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa. Jautājumu netrūka, sākot no personīgiem veselības sarežģījumiem līdz aktuālām problēmām valstiskā līmenī.
– Mani moka artrīts, sakiet, lūdzu, vai Cēsu klīnikā ārstē šo slimību?
I.Liepa: – Jā, Cēsu klīnikā šī slimība tiek ārstēta, tomēr pirmām kārtām to ārstē ģimenes ārsts, ja nepieciešams, ārstēšanas procesā tiek iesaistīts arī traumatologs. Atsevišķos gadījumos, ja ģimenes ārsts un traumatologs nevar izārstēt artrītu vai arī šai slimībai ir specifiska forma, pacients tiek nosūtīts pie reimatologa. Šo speciālistu valstī ir maz, tāpēc viņa sniegto pakalpojumu var saņemt Valmierā vai Rīgā.
– Vai, dodoties vizītē pie šiem speciālistiem, vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums?
I.Liepa: – Protams, jo, ja nav ģimenes ārsta nosūtījuma, tad jārēķinās ar maksas pakalpojumu, kas mūsdienās nav lēts.
– Kāpēc Cēsu klīnikā ir garas rindas, lai saņemtu valsts apmaksātu rentgena izmeklējumu?
I.Liepa: – Rinda uz rentgenu nav gara, izmeklējumu var veikt nākamajā darbdienā. Rinda veidojas, jo valsts finansējums ir ierobežotā apjomā. Ja ārsts uzskata, ka izmeklējums veicams neatliekami, pacients to saņem steidzamības kārtā, pakalpojums šādos gadījumos saņemams visu diennakti.
– Kāpēc Cēsu klīnikas reģistratūru, zvanot visu dienu, nav iespējams sazvanīt?
I.Liepa: – Tā nav, ka Cēsu klīnikai nevar piezvanīt. Problēma slēpjas tajā, ka iedzīvotāji uz klīniku zvana vienā laikā – pirmdienas un citos darbadienu rītos, savukārt pēcpusdienās zvani pienāk samērā reti. Reģistrators, kurš pieņem pieteikumus pa tālruni, ar klientiem klātienē nestrādā. Tāpēc aicinu ikvienu iedzīvotāju zvanīt pēcpusdienā, kad atbildīgajam par tālruņa zvanu pieņemšanu ir mazāk darba. Tāpat uz izmeklējumiem var pierakstīties, izmantojot elektronisko pierakstu, kuru iespējams atrast klīnikas mājaslapā. Vēl viena problēma ir tā, ka senākajās tālruņu grāmatās joprojām ir atrodams Cēsu klīnikas tālruņa numurs, kurš kopš pagājušā gada vairs neeksistē. Lai sazvanītu reģistratūru, jāzvana uz tālruņa numuru – 64125634. Pieteikšanās pa tālruni notiek no pulksten 8 līdz 16.
– Man vajadzēja izraut zobu. Zobārstniecības privātpraksē par šādu pakalpojumu man prasīja 100 eiro! Kāpēc tik augsta cena par zoba izraušanu?
I.Liepa: – Domāju, visi zobārsti par zoba izraušanu neprasa simts eiro. Ja runājam par privātpraksēs praktizējošiem ārstiem, tad, visdrīzāk, maksu par medicīnisko pakalpojumu nosaka tirgus situācija. Tā privātajā biznesā veidojas cenas.
– Pašlaik rindā uz ehokardiogrāfisko izmeklējumu rindā gaidu divus mēnešus. Šajā laikā cilvēks savu kārtu var pat nesagaidīt. Tāpat rindā pie neiropataloga jāgaida pieci mēneši. Sakiet, vai tas nav vājprāts?
I.Liepa: – Neapmierinātība par garajām rindām pie speciālistiem ir jāadresē politiķiem un valdībai, jo tas, cik naudas piešķirt veselības aprūpes pakalpojumiem, ir viņu pārziņā. Slimnīca saņem līgumu, kurā uzrādīts, cik daudz izmeklējumu un par cik lielu finansējumu attiecīgajā ārstniecības vai diagnostikas jomā no valsts apmaksātajiem līdzekļiem varam veikt. Šo procesu mēs nevaram ietekmēt. Diemžēl nevienai medicīnas iestādei vairs nav arī tiesību pārvirzīt naudas līdzekļus no pakalpojuma, kur nav gaidīšanas rinda, uz pakalpojumu ar garu gaidīšanas laiku līdz pakalpojuma saņemšanai. Arī nevienu medicīnas iestādi, tai skaitā Cēsu klīniku, šī kārtība neapmierina. Esam vairākkārt rakstījuši vēstules Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam ar lūgumu šo kārtību mainīt. Arī mūsu interesēs ir nodrošināt savlaicīgu pakalpojumu sniegšanu pacientam izdevīgā laikā un termiņā.
– Esmu pensionēta ārste. Cēsu klīnikā par ginekoloģi nostrādāju trīsdesmit gadus. Vēlējos teikt, ka plānotā iecere jaunos ārstus nosūtīt strādāt ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas ir atbalstāma. Mazpilsētās un laukos jaunie ārsti ir ļoti nepieciešami.
I.Liepa: – Šajā jautājumā arī mans viedoklis ir līdzīgs. Tomēr, ja skatāmies no cilvēktiesību viedokļa un pašreizējiem nosacījumiem darba tirgū visā Eiropas Savienībā, šis projekts ir ārkārtēji riskants, jo daudzi jaunie ārsti brauc uz ārzemēm. Ja viņi Latvijā nevarēs iegūt valsts apmaksātu rezidentūru un izvēlēties savu nākamo darbavietu, tad jauno ārstu skaits, kuri izbrauc ārpus valsts, būs liels. Savukārt Eiropas Savienībā ir sapratuši, ka Latvijā sagatavo ļoti labus ārstus. Vēl viens pluss ārzemēs it tāds, ka daudzas valstis garantē apmaksātu rezidentūru. Tur mūsu kolēģi, jaunie ārsti, var mācīties par valsts naudu, un tad viņi tur arī iekārtojas uz dzīvi. Tie visbiežāk Latvijai ir zaudēti jaunie speciālisti. Latvijā, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, ārstiem arī alga ir līdz desmit reizēm mazāka. Līdzīga situācija veidojas arī ar medicīnas māsām. Tāpēc vienīgais, ko šobrīd varam darīt, ir, iesaistot pašvaldības, atbalstīt jaunos speciālistus finansiāli mācību laikā un ar noteiktām sociālām garantijām jaunajā dzīves un darbavietā.
– Esmu pirmās grupas invalīde. Apmeklējot Cēsu klīniku, nebija iespējas ar automašīnu piestāt tuvu klīnikas ieejai. Kāpēc tā?
I.Liepa: – Teritorija, kurā ir dzeltenā līnija, kas aizliedz apstāties, nav Cēsu klīnikas, bet pašvaldības teritorija. Par šo jautājumu informēšu Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītāju Jāni Gobas kungu. Cēsu klīnikas teritorija sākas aiz sarkanās, kādreiz saucamās, sarga būdiņas. Tur esošā barjera lielākoties tiek turēta ciet, lai ierobežotu transporta plūsmu klīnikas teritorijā un netraucētu piekļuvi Neatliekamās medicīniskās palīdzības un Uzņemšanas nodaļai, tāpēc pie barjeras ir izsaukuma poga. Ja esat pirmās grupas invalīde un, visticamāk, braucat kopā ar pavadoni, pastāv iespēja piezvanīt, un barjera tiks pacelta. Aiz barjeras, ar automašīnu nogriežoties pa kreisi, ir vieta, kura domāta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tomēr, ja automašīnas logā nav ievietota invalīda zīme, tad šajā vietā pacientu ar īpašajām vajadzībām var izlaist, bet ne atstāt automašīnu.
Komentāri