Cēsu domē saņemtās protesta vēstules no amatiermākslas kolektīvu atbalstītājiem izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātus vakar rosināja debatēt par februārī ārkārtas domes sēdē pieņemto lēmumu. Tas saistīts ar štata vienību reorganizāciju Cēsu kultūras centrā.
Ekonomiskās krīzes dēļ no domes budžeta 2009. gadā amatierkolektīvu vadītāju un asistentu finansēšanai mēnesī paredzēti vien 1440 lati. Cēsu kultūras centrā darbojas 14 kolektīvi, to vadītājiem un asistentiem, sadalot šo summu proporcionāli, pēc nodokļu nomaksas darba algā sanāk tikai daži desmiti latu. Iepriekšējā gadā, kad algu fonds bija lielāks, darbojās arī kvalitātes kritēriji, pēc kuriem vadītāji varēja saņemt diferencētu darba samaksu. Taču, samazinoties algu fondam, kritēriji vairs nedarbojas kā stimulators, tie tikpat kā zaudējuši jēgu.
Krīzes iespaidā 3. februāra pilsētas domes sēdē vairākums – seši
deputāti – nobalsoja par četru vadošo amata vienību likvidāciju kultūras centra amatierkolektīvu štatos un asistentu štata vietu krasu samazināšanu. Lēmums skar divu koru, folkloras kopas un mūsdienu deju grupas vadītāju, kā arī kormeistarus, kuri zaudēja kaut nelielo, bet juridisko un finansiālo atbalstu.
Vēstuļu autori, kuru skaitā ir Cēsu un rajona koru diriģenti un prezidenti, rajona koru virsdiriģents un valsts kultūras eksperte, kā arī Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras pārstāvji, uzskata, ka Cēsu dome radījusi Latvijā ļoti bīstamu precedentu – parādījusi, ka krīzes iespaidā var pieņemt politisku lēmumu par atsacīšanos uz laiku finansēt amatiermākslas kolektīvus, kurus aizsargā likums par Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību. Tas ir precedents, ka ar juridiskiem līdzekļiem var sašaurināt atbalstu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
Komitejas sēdē sanākušos klausītājus – Cēsu kultūras centra koru „Beverīna” un „Wenden” pārstāvjus un valsts kultūras eksperti Ilzi Kalniņu – nepārliecināja argumenti, ka pašvaldība koru kolektīviem neatņem kultūras centra sniegtos bezmaksas pakalpojumus, neatņem mēģinājumu un uzstāšanās iespējas un cer, ka koru „Vidzeme” un „Beverīna” diriģenti turpinās saņemt valsts piešķirtās mērķdotācijas. To, ka situācija amatiermākslā šogad vēl var pasliktināties un pašvaldības finansējums samazināties, apstiprināja komitejas priekšsēdētāja Jāņa Beikmaņa un domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera pesimistiskās prognozes. Deputāti apliecināja, ka jau martā pilsētas budžets vēlreiz tiks pārskatīts, lai to samazinātu.
Sanāksmes gaitā daļa komitejas deputātu kļuva pielaidīgi un apsvēra iespēju divu diriģentu štata vietas nesamazināt, ja vien kultūras centra vadībai izdotos panākt, ka amatiermākslas kolektīvu vadītāju finansēšanai atvēlētā summa tiktu draudzīgi pārdalīta, lai tiktu visiem pieciem koriem, ne tikai trim, kā patlaban iecerēts, un pārējiem kolektīviem. Tas kultūras centra vadībai ar kolektīvu pārstāvjiem jāizspriež līdz nākamajai domes sēdei.
Kultūras centra direktore Ija Groza pēc vairākas nedēļas ilgušās reorganizācijas uzdevumu saskaņošanas kā kultūras centrā, tā pilsētas domē prognozēja, ka šim procesam vēl nav paredzams gals. „Ja nu krīzes iespaidā pēc pāris mēnešiem pilsētas dome tik ļoti samazinās budžetu, ka amatiermākslas finansēšana uz laiku vispār tiks pārtraukta?” bija norūpējusies I.Groza. „Tad amatiermākslā paliks vien iespējas izmantot pašvaldības telpas, bet pārējie izdevumi būs jāsedz pašiem koru un deju kolektīvu dalībniekiem.”
„Mēs jau tagad esam situācijā, kad jāizšķiras – no pilsētas budžeta finansēt cilvēku vaļasprieku vai tomēr palīdzēt ģimenēm, kurām pašvaldības pabalsts ir izdzīvošanas jautājums,” atzīst pilsētas mērs G.Šķenders.
Komentāri