Par daudzdzīvokļu māju kvartālu iekšpagalmiem bieži dzirdētas sūdzības, galvenokārt par brauktuvju slikto stāvokli un nepietiekamo apgaismojumu. Mājām nav nepieciešamo līdzekļu, savukārt pašvaldība nevarēja savu naudu tērēt cita īpašuma sakārtošanai.
Šī gada jūlijā risinājums atrasts, un pašvaldība apstiprināja saistošos noteikumus “Par Cēsu pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām piesaistīto zemes gabalu labiekārtošanai”. Pamatojoties uz tiem, tika izsludināts konkurss “Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iekškvartālu labiekārtošana”. Tajā bija noteikts, ka vienam projektam pašvaldība var piešķirt līdzfinansējumu līdz 50 procentiem, bet ne vairāk kā 6000 latus.
Kopumā pašvaldība saņēma septiņus projekta pieteikumus, no kuriem atbalstīti seši. Kā norādīja pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Sanita Breikša, viens projekts nav atbildis noteiktajiem administratīvajiem kritērijiem.
Visi iesniegtie projekti bija no mājām, kas ir SIA “CDzP” apsaimniekošanā, projektu tapšanā daudz darba ieguldīja uzņēmuma māju pārvaldnieks Ingus Kalniņš un lietvede Linda Abramova.
“CDzP” valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka projektu realizācija ir viens no lielākajiem šī gada sasniegumiem: “Tas ir labs pašvaldības žests, vairs nav pamata žēloties, ka tā neko nepalīdz. Jā, mazam kooperatīvam varēja rasties problēmas ar projekta uzrakstīšanu, jo prasības bija grūti izpildāmas. Mēs iesaistījām uzņēmuma darbiniekus, lai palīdzētu iedzīvotājiem tikt cauri birokrātiskajiem džungļiem.”
I. Kalniņš pastāstīja, ka sākotnēji plānots realizēt apmēram 10 projektus, tomēr iesniegti septiņi, kuros iesaistījās 15 daudzdzīvokļu mājas. Iedzīvotāji galvenokārt vēlējušies sakārtot māju pievadceļus, stāvlaukumus, gājēju celiņus. Visplašāk konkursā pārstāvēta Viestura iela, kur kopēja projekta realizācijai spēja apvienoties visas sešas mājas. Te atzinību pelnījušas māju pilnvarotās personas: J. Kašs, D. Alksnīte, Ž. Zviedrāne, J. Ķiberis, J. Orlovskis un A. Lamberts. Uzzinot par šo ieceri, ar savu finansējumu pievienojās arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs “Tālava”.
“Jāuzteic arī iedzīvotāju aktivitāte, jo sešas mājas vienā kopsapulcē spēja vienoties par veicamo darbu apjomu. Mums kā apsaimniekotājiem liels prieks par iedzīvotājiem, kas paši izrāda iniciatīvu un novērtē pašvaldības sniegto iespēju saņemt līdzfinansējumu. Šo projektu sagatavošana ļāva uzkrāt pieredzi veiksmīgai dalībai konkursā, un labprāt palīdzēsim arī turpmāk,” saka I. Kalniņš.
Šajā kvartālā atjaunots pievadceļu segums, aizlāpītas bedres iekšpagalmu brauktuvēs. “CDzP” uzteic darbu veicēju “Remonts-KP”, kas piedāvājis ļoti pieņemamu cenu. Tas ļāvis paveikt lielāku apjomu.
Pievadceļu segums atjaunots arī citviet pilsētā: pie Akmens ielas 1., 5. un 5.a mājas, arī Vāveres ielas 12. un 14. mājas. Te jauns segums ticis arī stāvlaukumam. Gaujas ielas 58. mājas pievadceļi un gājēju celiņi arī var lepoties ar jaunu segumu, bet pie Maija ielas 2 uzklāts jauns bruģis gājēju celiņiem un nomainīts ieejas kāpņu segums. Visus cerētos darbus plānots paveikt līdz novembra beigām.
I. Kalniņš norāda, ka turpmāk jāseko līdzi brauktuvju stāvoklim, katru gadu pielāpot radušās bedrītes: “Nevar vairs pieļaut situāciju, ka desmit, divdesmit gadus nekas netiek darīts. Tagad redzam, kāds rezultāts šādai bezdarbībai”.
Domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs, iepazinies ar Viestura ielas kvartālā paveikto, atzina, ka šis ir labs piemērs citiem, kā vienoties kopīgai iecerei: "Vēlme sakārtot brauktuves iekšpagalmos bija arī citviet, bet neizdevās panākt vienošanos. Acīmredzot jāmeklē cits ceļš, jo precedents ir.
Galvenā prioritāte bija brauktuves, bet nākamā, manuprāt, būs iekšpagalmu apgaismojums. Tas svarīgi arī no drošības viedokļa.”
Pašvaldība projektu līdzfinansējumam atvēlēja 30 tūkstošus latu, no kuriem šogad iztērēti aptuveni 13 tūkstoši. Atlikušais finansējums paliek uz nākamo gadu. Māju iedzīvotāji, kuri šogad nepaspēja piedalīties konkursā, varēs darīt to nākamgad.
“Gaidīju projektu iesniegšanu ar bažām, jo nezinājām, cik liela būs atsaucība, kā veiksies izvērtēšanas procesā. Tagad esam izgājuši tam cauri un redzam, ko nepieciešams koriģēt, ko varam projektu sastādīšanas procesā vienkāršot.
Cilvēki tagad būs pārliecinājušies, ka tas ir īstenojams. Iespējams, nākamgad pieteicēju būs vairāk nekā finansējuma, un tad nāksies izvērtēt, kam piešķirt, kam ne.
Žēl, ka šobrīd budžeta situācija ir saspringta. Ja šāda iespēja būtu bijusi agrāk, paveikts tiktu krietni vairāk, bet šobrīd ir daudz nezināmo. Vai varēsim, atļauties kaut ko papildus, redzēsim pēc budžeta sastādīšanas,” norādīja J. Rozenbergs.
Komentāri