Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Gūstot spēku no pagātnes

Druva
00:00
05.11.2008
9
200811042038027056

Turpinām aicināt cilvēkus paust savas sajūtas tuvo valsts svētku noskaņās. Zināms, ka valsts pašlaik piedzīvo ekonomisko krīzi vai tikai tās priekšvēstnešus (viedokļi dalās). Noskaņojums nav saulains – nebrīnos, ka daudzu vārdos ir rūgtums. Viņi gatavi visās avīzes lapās kritizēt notiekošo, bet kaut ko labu pateikt nespēj.

21 gadu vecā Anda Blumberga, kura strādā bankā, portālā draugiem.lv sevi raksturo kā “patriote”. Tas tā vien mudina pavaicāt viņas domas par tēmu “Es Latvijai. Latvija – man.”

“Labs teikums nav nemaz tik viegli pasakāms, īpaši tad, ja nupat lasīts – valsts budžeta izdevumus vēl vairāk samazinās, latvieši no Īrijas atgriezties nedomā. Vislielākās patriotiskās domas man nāca prāta tad, kad lasīju Laimdotas Sēles grāmatu “Māte man teica”, kurā rakstīts par Latvijas gadiem, kad pie varas bija PSRS un latvieši tika izsūtīti – viņi pat tālajā Sibīrijā nezaudēja cerību kādreiz atgriezties sev tik dārgajā Latvijā. Ja viņi varēja pārciest grūtos izsūtīšanas gadus un cerēt, ka Latvija kādreiz atkal būs brīva un viņi varēs dzīvot laimīgi savu senču mājās, tad mums, kurus ir skārusi tikai ekonomiskā krīze, viņu priekšā būtu jākaunas sūdzēties, ka ir slikti. Protams, laiki mainījušies, bet mums tiešām ir daudz iespēju, kuras vajag tikai pamanīt.

Par pagātni man grūti runāt – es jau atceros tikai brīvās Latvijas gadus. Nevajadzētu pazaudēt tieši to – vecāko cilvēku atmiņas par izsūtīšanu, par vēlmi pēc mājām. Tās vajadzētu visiem spēkiem saglabāt, lai arī nākamās paaudzes visu varētu uzzināt. Mūsu vēsture ir mūsu bagātība, tāpat kā mūsu senči, kas cēlās un krita par brīvu Latviju. Tikai diez vai viņi to iztēlojās šādu.

Valsts kā tāda? Ja nebūtu dzirdēti atmiņu stāsti, ja nezinātu, ka arī mani senči par brīvību cīnījušies, tad valsts man neko nenozīmētu – tikpat skaisti zied ābeles arī Anglijā. Un kādas ir pludmales Portugālē… Cilvēki pie visa varētu pierast, bet vēsture mūsu zemi padara tik īpašu. Nedēļas nogalē bijām aizbraukuši uz laukiem, tur vecas sabrukušas mājas stāv no tā laika, kad iedzīvotājus aizveda uz Sibīriju. Tā arī viņi neatgriezās – tagad zemi dānis esot nopircis. Kāpēc atļaujam savu zemi izpirkt svešajiem? Vajadzētu motivēt jauniešus dzīvei laukos. Man sapnis ir dzīvot laukos, bet savos gados to nevaru atļauties – cenas mums zemei augstas, jo pietiek iebraucēju, kas tās nopirks, bet mēs varēsim dzīvot kādā daudzdzīvokļu mājā kā bites stropos, nejutīsim dabu. Arī mūsu bērni to tā nenovērtēs, jo zinās tikai pilsētas dzīvi. Jaunieši laukos – tā ir mūsu iespēja!

Svētki. Man šķiet, ka visa tā lielā padarīšana ir lieka – kam vajadzīga tik grandioza uguņošana? Mums svētki skaitās tad, ja ir liela uguņošana – jo lielāki svētki, jo lielākai tai jābūt. Mums vajag pūli, un vēlams, lai kaut kur tuvumā pārdod alu. Labāk aizdegsim katrs svecīti un pieminēsim tos, kas par mūsu brīvību cīnījušies,” saka Anda.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi