Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza, vērtējot 2008. gadu, kas bagāts kultūras notikumiem, uzsver, ka tie aktīvi veicināti ne tikai kultūras centra sienās, bet arī ārpus tām. Bijuši iespaidīgi un augstvērtīgi sarīkojumi, kuri skatītājus iedvesmojuši un vienojuši.
Aizvadītais gads zīmīgs arī ar to, ka pilsētas kultūras darbinieku zināšanas un enerģija apvienota kopīgam darbam kultūras stratēģijas radīšanā. Radīta arī vēl nebijusi dimensija – starptautiski novērtēts pieteikums Cēsīm kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Kultūras dzīves aktivitātēs papildu iespējas radījuši divi konkursi – pilsētas pašvaldības un Vidzemes attīstības aģentūras finansētais kultūras projektu konkurss.
Pagājušajā gadā sācies tas, ko cēsnieki gaidījuši gadu desmitiem – profesionāļu darbs pie kultūras centra ēkas pārtapšanas. Top rekonstrukcijas tehniskais projekts. Ja neapturēs ES struktūrfondu un valsts finansējumu, tad rudenī sāksies arī kultūras centra lielā nama pārbūve. „Kultūras infrastruktūras pilnveidošanā liels ieguvums ir vecpilsētā rekonstruētais Rožu laukums, radīts jauns spēles laukums, par ko varēja pārliecināties, Adventes ieskaņā pulcējoties uz pilsētas egles iedegšanu,” secina Ija Groza.
2008. gads ir zīmīgs arī ar to, ka kultūras norises veidojuši ne tikai pašvaldības iestāžu darbinieki, bijusi arī privātpersonu un nevalstisko organizāciju atzīstama iniciatīva. Viņi bijuši sarunu partneri kultūras stratēģijas tapšanā, veicinājuši māksliniecisko jaunradi. Tādi ir galerijas „Dūja”, izstāžu zāles „Vecpilsēta” un kultūras biedrības „Kas Te” iniciatīvas bagātie cilvēki.
Par nozīmīgākajām vietām, kur Cēsīs ārpus kultūras centra aizvadītā gadā risinājušies spilgti, mākslinieciski daudzveidīgi pasākumi, direktore nosauc Cēsu sv. Jāņa baznīcu, pilsētas sporta kompleksu, Pils parku un vecpilsētu. „Mēs rēķināmies un ieplānojam pilsētas kultūras dzīves norisēs koncertus, kas notiek Cēsu sv. Jāņa baznīcā,” skaidro I.Groza. „Esmu gandarīta, ka pilsētnieku ideju īstenošanu un radošu pacēlumu veicinājām pilsētas svētkos „Uzziedi Cēsīs”. Saskaņots darbs ritēja ar Cēsu Pils ģildi, īstenojot Cēsu Mākslas festivālu. Par gada atklājumu kultūrā uzskatāms sporta komplekss. Pirmo reizi koru un deju kolektīvu dalībnieku un skatītāju tūkstoši tajā sapulcējās maijā Mātes dienai veltītajā koncertā, kurā skanēja Raimonda Paula dziesmas. Vasarā sporta zāle kļuva par simfoniskā orķestra un mūsdienu deju priekšnesuma vietu. Brīnišķīgs notikums bija Latvijas 90. jubilejai sarīkoti divi uzvedumi.”
Gads apliecināja, ka Cēsis ir īpašas kultūras dzīves veidošanai, bet cēsnieki apliecināja, ka viņi ir latviskās kultūras tālāknesēji. Gandrīz 800 pilsētnieki bija Vispārējo Dziesmu un deju svētku dalībnieku vidū. Ar lielu atbildību un uzņēmību, ar finansiālu atbalstu gada pirmajā pusē notika gan gatavošanās svētkiem, gan pati svētku norise vasarā Rīgā.
”Ceru, ka apliecinājums veiksmīgam darbam kultūrā – sabiedrības ieinteresētība un atbalsts – šogad nepagaisīs krīzes apstākļos un mums atkal izdosies Cēsīs radīt tādus kultūras notikumus, kas veldzēs sirdis un dvēseles,” cerīgi noskaņota kultūras centra direktore Ija Groza.
Komentāri