Dienā, kad Saeima pieņēma šī gada valsts budžetu, tika pieņemti arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ieviešot vairākas izmaiņas nodokļa piemērošanā. Grozījumi, kas attiecas uz lielu daļu valsts iedzīvotāju, paredz, ka no šī gada 1.jūlija ar PVN tiks aplikti izdevumi par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Likumdevējs norāda, ka iedzīvotājiem PVN būs jāmaksā tikai par pārvaldnieka paša sniegto pārvaldīšanas pakalpojumu, bet maksas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, kuru iekasēšanā pārvaldnieks pilda tikai tā dēvēto kasiera funkciju, PVN režīms nemainās.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un Cēsu lielākā namu apsaimniekotāja SIA “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis stāsta, ka asociācijai daudzus gadus izdevies nosargāt šī lēmuma pieņemšanu: “Asociācija vienmēr uzskatījusi, ka nevajadzētu šo normu piemērot, jo nevar salīdzināt iedzīvotāju ienākumus Latvijā ar ienākumiem Rietumeiropas valstīs. Iepriekšējo reizi par to runāja pirms trim četriem gadiem, kad Finanšu ministrija šo jautājumu aktualizēja, norādot uz neatbilstību Eiropas Savienības normu ieviešanā Latvijā. Proti, ka mums ir unikāla situācija, jo šis pakalpojums netiek aplikts ar PVN, kaut arī citās valstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā, jau sen par šo pakalpojumu maksā nodokli. Toreiz izdevās pārliecināt, ka Latvija nav tam gatava, un jautājums tika atcelts. Tagad tas beidzies, un no 1.jūlija arī Latvijā situācija būs tāda kā citās Eiropas valstīs.”
Šiem pakalpojumiem paredzēts piemērot nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Ieteikums piemērot samazināto PVN normu tika noraidīts, jo nevienā valstī apsaimniekošanas izdevumiem tā netiek piemērota. Samazinātās PVN normas piemērošanu nosaka Eiropas direktīvas, norādot, kurās jomās tas atļauts. Apsaimniekošanas jautājumi tur neietilpst, tāpēc par dzīvojamo māju pārvaldīšanu nāksies maksāt pilnu PVN likmi.
Ģ. Beikmanis norāda, ka ar Finanšu ministriju bijušas garas sarunas un tās turpinās, jo pilnīgas skaidrības nav, joprojām ir dažādas neskaidras nianses. Pieņemot grozījumus, valsts no tiem šogad plānoja ieņēmumus deviņu miljonu eiro apmērā, bet nākamajā – jau vairāk nekā 20 miljonus. Asociācijas vadītājs norāda, ka šī prognoze, visticamāk, nepiepildīsies: “Veicot aprēķinus, ministrijā nav ņēmuši vērā, ka caur apsaimniekotājiem lieli finanšu līdzekļi plūst tranzītā, tas nav pārvaldīšanas pakalpojums. Daļā jautājumu pārvaldnieks ir tikai kasieris, starpnieks, ir arī pakalpojumi, par kuriem dzīvokļu īpašnieki var slēgt tiešos līgumus ar izpildītājiem, kuri, iespējams, ir mazie uzņēmēji un nav PVN maksātāji. Situācija nav tik vienkārša, kā varbūt bija iedomājušies, ka visa nauda, ko saņemam, apliekas ar PVN.”
Ar nodokli tiek aplikts vien pārvaldīšanas pakalpojums. Piemēram, pārvaldnieks sniedz juridiskos pakalpojumus, veic rēķinu izrakstīšanu, piegādi, nodrošina avārijas dienestu, piedāvā citus pakalpojumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar PVN neapliksies summa, kas tiek atmaksāta par ņemtajiem kredītiem, mājas uzkrājumi, kas tiek izmantoti remontdarbiem. Par tiem PVN tiks maksāts, veicot šos darbus. Ja pārvaldnieks nav PVN maksātājs, pārvaldīšanas pakalpojums netiek aplikts ar nodokli.
Līdz šim komunālo pakalpojumu rēķinā, ko saņēma dzīvokļu īpašnieki, bija viena ailīte – namu apsaimniekošana, tagad šī sadaļa tiks sadalīta sīkāk, atsevišķi izceļot to pārvaldīšanas pakalpojumu daļu, kam piemērots nodoklis. Rēķinos jau tagad var redzēt, kāds PVN tiek piemērots ūdens apgādei, atkritumu apsaimniekošanai, apkurei, augusta rēķinos būs arī redzams, kādai pārvaldīšanas pakalpojumu summai piemērots PVN.
Ģ. Beikmanis stāsta, ka visās mājās notiks iedzīvotāju sapulces vai sarunu procedūras, lai precizētu esošos līgumus, lai iemītniekiem viss būtu skaidrs un nepārprotams: “Kopīgi meklēsim iespēju, kādā veidā iedzīvotājiem sniegt lētāko, izdevīgāko pakalpojumu.”
Vēl neesot veikti konkrēti aprēķini, kā šie grozījumi sadārdzinās pakalpojumu, bet pirmās aplēses liecina, ka divistabu dzīvoklim maksa varētu pieaugt par vienu līdz pusotram eiro.
Stāstot, kā jaunievedums ietekmēs paša apsaimniekotāja darbu, Ģ. Beikmanis atzīst, ka vēl daudz neskaidrību: “PVN likums nosaka, ka nodoklis jāaprēķina rēķina izrakstīšanas brīdī un, vēlākais, mēneša laikā jāsamaksā. Taču nevienam nav noslēpums, ka ir cilvēki, kuri izvairās no rēķinu apmaksas, kuri bankrotē, no viņiem nodokli neiekasēsim. Kurš to maksās? Ja Latvijā ir situācija, ka ļauts cilvēkiem bankrotēt un nesamaksāt rēķinus, jābūt atrunātai situācijai, kas notiek ar šī cilvēka nesamaksātajām saistībām.
Jautājums sarežģīts, bet rokas nenolaižam. Turpinām sarunas, jo nevar valsts izdomāt jaunu nodokli cerībā, ka kāds jau samaksās. Tas nebūtu godīgi.”
Komentāri