Cēsīs notikušajā donoru dienā asinis ziedoja vairāk nekā simts labas gribas cilvēku.
“Priecājamies, ka cilvēki novērtē iespēju palīdzēt otram,” sacīja Cēsu rajona SK komitejas izpilddirektore Marina Orlova un Valsts asinsdonoru centra darbinieki, kuri donoru aktivitāti pēdējos mēnešos piedzīvojuši daudzviet Latvijā. Speciālisti stāsta, ka daudzi asinis izvēlas nodot pirmo reizi, sakot, ka vēlas palīdzēt citiem, sajust lepnumu, ka otram, iespējams, palīdzi palikt dzīvam. Citi vaļsirdīgi atzinuši, ka vēlas zināt arī savu veselības stāvokli, jo katru donoru rūpīgi pārbauda ārsts un tiek veiktas padziļinātas asins analīzes.
“Atnācu pirmo reizi. Man liekas, ka tā izdaru labu darbu. Un tagad arī daudz reklamē, ka vajag ziedot asinis,” sacīja Sandijs Šņickovskis, kurš mācās Cēsu 4. arodvidusskolā.
Arī citi “Druvas” aptaujātie donori bija vienisprātis, ka trīs, četras reizes gadā ziedot asinis ir ne tikai labs darbiņš, bet nekaitē arī pašu veselībai.
“Es pēc asins nodošanas jūtos labāk. Ir vairāk enerģijas,” dalījās cēsniece Vanda Žemaituka un atjokoja, ka ne velti senāk mediķi praktizēja asins nolaišanu. Visi kā viens donori atbildēja, ka, ziedojot asinis, gūst morālu gandarījumu, bet materiālajai atlīdzībai pievērš maz vērības.
“Man liekas, ka tie, kas ziedo asinis, to darītu neatkarīgi, vai saņemtu trīs, piecus vai divdesmit latus. Es par naudu šajā gadījumā nespēju domāt. Trīs latu atlīdzību ielieku maciņā un iztērēju ikdienas izdevumos,” tā cēsniece Pārsla Dūmiņa. Donore Elita Upe gan atzinās, ka pirms 17 gadiem, kad asinis nodevusi pirmoreiz, to darījusi arī tamdēļ, ka ļoti gribējies bundžiņu ar šķīstošo kafiju.
“Tagad, protams, trīs latiem vairs nav tādas nozīmes, tos izlietoju pārtikai, bet nevar teikt, ka trīs lati nebūtu nekas,” dalījās Elita, bet Vanda Žemaituka sacīja, ka drīzumā būs meitas dzimšanas diena, viņa trīs latus tērēs bērna priekam.
“Dāvinot meitai kādu lietiņu, zināšu, ka dāvana ir ne tikai mērāma naudā, bet arī asins vērtībā. Zināšu, ka esmu palīdzējusi svešiniekam, bet var pienākt brīdis, kad asinis var būt vajadzīgas pašam vai kādam tuvākam cilvēkam,” pārdomās dalījās Vanda. Valsts asinsdonoru centra speciālisti stāstīja, ka nereti par donoriem cilvēki kļūst tieši pēc notikumiem, kad asinis bijušas nepieciešamas tuva cilvēka dzīvības glābšanai. Šo informāciju apstiprina arī cēsnieki. “Manam vīram vajadzēja asinis, palīdzēja viņa un mani kolēģi. Tagad pati regulāri nododu asinis un priecājos, ka to dara aizvien vairāk cilvēku. Tas nozīmē tikai vienu- pastāv cilvēcība, neesam vienaldzīgi,” tā Anna Zvaigzne, bet vaicāta par valstī noteikto atlīdzību asins ziedotājiem- trīs lati par reizi-, Anna atteica, ka asinis noteikti nenodod atlīdzības dēļ. Viņa vairāk priecājoties par brīvdienu, kas, ievērojot Darba likumu, pienākas asinsdonoriem. Esot donori, kas tā gadā sakrāj trīs, četras, pat piecas brīvas dienas un pagarina atvaļinājumu.
Valsts asinsdonoru centra speciālisti neslēpj, ka būtu gandarīti, ja valsts noteiktā atlīdzība mainītos un ierasto trīs latu vietā asins ziedotāji varētu saņemt vismaz piecus latus, bet pašlaik tādi grozījumi nav paredzēti. Cilvēku labo gribu var atbalstīt pašvaldības. Rīdziniekiem dome sedz transporta izdevumus, ir pašvaldības, kur piemaksā latu vai divus, iedod pusdienu talonus. Arī asins donori Cēsīs pateicībā no Latvijas SK rajona nodaļas pateicībā ierasti saņem kārumus – cepumus vai šokolādi.
Komentāri