Auksts laiks, aukstas telpas mājās, salšana uz ielas, mitras kājas zābakos veicina saslimšanu.
Jau pēc definīcijas – saaukstēšanās ir slimīgs stāvoklis, ko rada organisma vai tā daļu strauja atdzišana un pretošanās spējas mazināšanās. Tā dēvēto saaukstēšanos vienmēr izraisa vīruss. Tā ir vīrusu infekcijas slimība.
Saaukstēšanās 200 iemesli
Noteikt, kurš vīruss ir vainīgs pie sliktās pašsajūtas, klepus, iesnām, ir visai sarežģīti, jo to ir ap diviem simtiem. Katru no vīrusiem pārslimojot, gan veidojas imunitāte, taču nākamreiz pieķeras jau kāds cits. Un vīrusu pētnieki ir bijuši spiesti atzīt, ka saaukstēšanās būtību katram gadījumam nav izdevies noskaidrot. Vien izpētīts, ka aukstums aktivē nepatogēno mikrofloru degunā, aizdegunē, mandelēs un mutes dobumā. Mazinoties organisma pretestībai, šī mikroflora kļūst patogēna un var izraisīt iesnas, angīnu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Slimību veicina arī blakus apstākļi, kas var būt skaitāmi simtos, bet tipiskākie – fiziska vai garīga pārpūle, nepietiekams un vitamīniem trūcīgs uzturs, pazemināts emocionālais tonuss.
Jāpiedomā pirms un pēc slimības
Lai organisms kļūtu noturīgs pret straujām temperatūras maiņām, mediķi iesaka nostiprināt ādas kapilārus. Kā to izdarīt? Rati jātaisa ziemā, kamanas vasarā. Ikdienā ir jāvingro, jāskalojas remdenā ūdenī, jāberzējas ar dvieli. Sākumā ieteicams mazgāties ar siltu, vēlāk ar ūdeni, kas ir istabas temperatūrā. Un ieteikums ir aizmirst par sintētiskiem apģērbiem. To vietā iegādāties vilnas un kokvilnas apģērbu, īpaši, ko pievilkt miesai, jo dabiska materiāla audumi sekmē gaisa cirkulāciju ķermenī un pasargā no sasvīšanas. Ja kamanas vasarā nav būvētas, tad, rodoties saaukstēšanās pazīmēm – klepum, iesnām, kakla sāpēm, laušanas sajūtai locekļos, svīšanai, sirdsklauvēm un paaugstinoties ķermeņa temperatūrai – pirms ārsta apmeklējuma var lietot gramu aspirīna, kalcija glikonātu kopā ar upeņu vai aveņu ievārījumu un liepziedu, pelašķu vai kumelīšu tēju. Šādi ieteikuši rīkoties mediķi padomju gados un šādu profilaksi nesmādē arī dakteri šodien. Protams, aptiekā ir nopērkami daudzi preparāti, kas atvieglo saaukstēšanās simptomus un, ja pašsajūta strauji nepasliktinās, tad var izmantot arī farmaceita ieteikumus. Un vēl mediķu ieteikums, kuru ierasti pārkāpjam – vismaz piecas dienas ir jāpadzīvo mājās, siltumā, jādzer tējas un jāatpūšas, lai organisms, cīnoties ar vīrusu, zaudē mazāk spēka un atlabšana ir ātrāka.
Jālieto karstie dzērieni
Zāļu tējas ir lielisks palīgs mūsu veselībai, tām piemīt lieliskas veselības īpašības. Tās ir īpašas ar savu neparasto aromātu un garšu, ne velti jau kopš seniem laikiem zāļu tējas tiek uzskatītas par organismam nepieciešamām.
Liepziedi, aveņu lapas, pelašķi un kumelītes jālieto, ja jāpuņķojas un jāklepo. Speciālisti iesaka arī citus karstos dzērienus. Ja garšo, var dzert arī zaļo un melno tēju. Pirmā ir veselīgāka, jo pēc apstrādes augu lapās saglabājas vairāk mikroelementu, vitamīnu, organisko skābju.
Veselībai der arī uzlējumi uz ogām – svaigām dzērvenēm, brūklenēm vai žāvētām pīlādžogām. Vakaros pēc darba, pēc pasalšanas gaidot autobusu, derīgi sasildoties ir arī zaptsūdeņi. Var dzert arī siltu ķīseli vai kompotu.
Speciālisti pat saka, ka karsta dzēriena baudīšanu vajadzētu pārvērst par rituālu – karstā krūze, kas sasilda rokas, karstie un smaržīgie tvaiki sejā, siltā un aromātiskā dzēriena radītā labsajūta un patīkama noskaņa.
Un vēl groks. Tautā iecienīts un laikus iedzerts, tas efektīvi palīdz novērst saaukstēšanās sekas vai vīrusu infekcijas slimības sākuma stadijā. Un recepte – lielā krūzē sajauc divas ēdamkarotes ievārījuma ar 50 gramiem 40-50 grādu stipra alkohola. Turpinot maisīšanu, lēnām pielej karstu ūdeni, tēju vai kafiju. Tā alkohols nenostājas virspusē, bet tiek iejaukts dzērienā, bieži vien pēc garšas un smaržas alkohols pat nav jūtams. Vislabāk ir izvēlēties upeņu vai aveņu ievārījumu, jo šīm ogām piemīt ārstnieciskas īpašības.
Bet spāņu zinātnieki atzinuši, ka labs profilakses līdzeklis pret saaukstēšanos ir arī sarkanvīns. Vidusjūras zemēs sakot: “Dzeriet vīnu vismaz divas glāzes dienā un izglābsiet sevi no saaukstēšanās!”
Saaukstēšanās pēc temperamenta
Gribat – ticiet, negribat – neticiet, bet ir arī citi interesanti viedokļi – kāpēc un kā slimojam.
Tipiskiem flegmatiķiem saaukstēšanās parasti sākoties ar iesnām, kakla sāpēm, klepu, galvassāpēm, kaulu laušanu, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem. Labākās zāles pret saaukstēšanos flegmatiķiem ir karsta tēja ar garšvielām un pirts (sauna). Uzturā nevajadzētu lietot aukstu ēdienu, ieteicams sasildošs un neitrāls ēdiens. Jāizvairās no piena produktiem, īpaši no siera, jogurta, piena, kā arī no smagiem, taukainiem ēdieniem – gaļas, riekstiem, konditorejas izstrādājumiem, konfektēm un saldām sulām. Noderīga ir pāris dienu badošanās (ja saslimušais nav pārlieku novājināts), var sevi ierobežot, ēdot reizi dienā.
Melanholiķiem saaukstēšanās laikā ir sauss klepus, bezmiegs, aizsmakums vai balss zudums, iesnas ir tikai mazliet. Degunā var iepilināt dažus pilienus sezama eļļas, ar šo pašu eļļu, kas sasildīta, pirms naktsmiega ierīvē kāju pēdas un krūšu rajonu. No augiem izmanto mīkstinošas tējas, kā lakricsakni un tauksakni. Lielos daudzumos dzer karstu tēju ar citronu, mežrozīšu paaugļiem un medu. Ieteicams ēst sasildošu un neitrālu ēdienu un apmeklēt labu, mitru lauku pirti.
Sangviniķiem un holeriķiem saaukstēšanos pavada spēcīgs drudzis, kakla sāpes, sejas apsārtums, izdalās iedzeltenas vai iesārtas krēpas. Jādzer tējas no augiem ar atvēsinošu un sviedrējošu iedarbību (piparmētras, diždadža sakne, pelašķi, plūškoka ziedi). Ja temperatūra ir augsta, var pagatavot uzlējumu no bazilika un piparmētrām. Uzturā nav ieteicams lietot asus un pikantus ēdienus. Istabas temperatūra nedrīkst pārsniegt18 grādus, telpai jābūt labi vēdināmai.
Komentāri