Pieaugušie, arī vecākā gadagājuma cilvēki, izvēlas apgūt jauno – datorprasmes, svešvalodas. Apmeklē nodarbības, kursus un lekcijas.
Bibliotēka ir viena no iestādēm, kuras durvis ver pilsētnieki un laucinieki, lai uzzinātu par mācību pieejamību. Līgatnes pilsētas bibliotēkas vadītāja Laima Timermane “Druvai” stāstīja, ka ierasti iedzīvotāji apmeklē dažādas tematiskas lekcijas, bet ļoti liela interese bijusi par iespēju bez maksas apgūt datorprasmes, interneta lietošanu. “Bija iedzīvotāji, kuriem bērni atdevuši, uzdāvinājuši datorus, bet cilvēki, kas pāri pusmūžam, nav uzdrīkstējušies datoru apgūt pašmācības ceļā. Viņi nāca, mācījās, daudzi vēl joprojām paprasa padomu, ja jāuzzina pielietojumā kas jauns,” sacīja Laima Timermane un norādīja, ka ne tikai Līgatnes, bet arī Cēsu Centrālā bibliotēka un iespējams, ka drīzumā arī citas lauku bibliotēkas, izmantos “Lattelecom” dāvāto iespēju, izmantojot portatīvo datoru, cilvēkiem, kam nav iespēju nokļūt bibliotēkā, pagasta centrā, datorprasmes apgūt paša mājā. “Pašlaik dodos pie divām kundzēm un mācu lietot datoru. Projekts ļauj nodrošināt mājapmācību,” sacīja Laima, atzīstot, ka pati daudz mācījusies, lai zināšanas tālāk dotu Līgatnes novada ļaudīm. “Datorkursi bibliotēkā bija ļoti pieprasīti, rīkojām pat atkārtoti, bet uz iespēju apgūt datoru mājās jaunāki un vecāki cilvēki var droši pieteikties,” tā Laima Timermane.
“Druvas” uzrunātie iedzīvotāji sacīja, ka izmanto katru iespēju apgūt jaunas prasmes, iemaņas, zināšanas, dažādot pieredzi. Iedzīvotāji neliedzas, ka dažkārt šķērslis ir finansiāls, ja mācības piedāvā par maksu, bet, ja iespēja ir mācīties bez maksas, kā tas bijis arī, apgūstot datorprasmes bibliotēkās, tad viss esot atkarīgs no katra uzņēmības un vēlmes mācīties. “Tikai sākumā likās, ka būs grūti un traki. Var iemācīties arī apieties ar datoru. Izmantoju internetu, lasu jaunākās ziņas un sazinos ar bērniem, kas dzīvo ārzemēs. Darbā man datorprasmes nav nepieciešamas, bet priecājos, ka māku,” sacīja Marika Snahovska un bija pārliecināta, ka visu var iemācīties, ja ir vēlēšanās. Viņas vīram Nikolajam par jaunajām tehnoloģijām neesot nekādas intereses, viņš arī nav mācījies. “Man nevajag pat mobilo telefonu. Nepatīk. Pietiek ar to, kas jau ir. Televizoru, to gan skatos, ” smējās Nikolajs.
Līgatniete Zane Bajāre stāstīja, ka datorprasmes apguvusi ļoti centīgi, jo vajadzējis tās izmantot studējot. “Mācos sabiedrības integrācijas valsts aģentūras koledžā Jūrmalā. Rocība man atļauj vien bezmaksas izglītību, tāpēc arī pašvaldībā izmantoju katru bezmaksas iespēju mācīties. Studējot datorprasmes ir tikai papildinātas, jo mācos grāmatvedību,” tā Zanes kundze.
Arī Cēsu pensionāri neslēpa, ka labprāt mācās visu jauno.
“Sazinos ar mazbērniem internetā. Skype vairs nav nekāda problēma,” sacīja Jānis Sērmaukšs, bet Stefānija Goļikova piebilda, ka būtu sarežģīti, ja visus maksājumus nebūtu iespējams veikt, izmantojot internetbanku. Pāris pensionāres atzina, ka labprāt mācītos arī svešvalodas, lai, aizbraucot kaut uz tuvējām kaimiņvalstīm, elementāras lietas prastu uzzināt angļu valodā.
“Mācītos angļu sarunvalodu, ja kursi nemaksātu dārgi. Ir laba sajūta, ja, esot ceļojumā, vari kaut ēdienu kafejnīcā solīdi pasūtīt, saproti, ko tev atbild, paskaidro. Starp citu, arī Igaunijā saziņai ļoti noder angļu valoda,” tā Līvija Harju.
Biedrība ”Cēsu pensionāri”, sadarbojoties ar citām nevalstiskajām organizācijām un Cēsu pieaugušo izglītības centru, pašlaik realizē projektu, kura laikā iespējams iemācīties daudz jaunu praktisku iemaņu. Vēl Cēsu pensionāri neslēpa, ka ir bieži viesi kultūras pasākumos, lekcijās, kurās pieredzē dalās speciālisti- ārsti, fizioterapeiti, dziednieki, astrologi. “Vienmēr ir jāmācās no jauna, jo nekad nav pieticis ar to, ko mācījies jaunībā- skolā, augstskolā. Mainās laiks un prasības, un laikam jāseko. Svarīgi, lai pašam interesantāka dzīve,” tā līgatniete Zane Bajāre, ar šo domu vienisprātis bija daudzi pusmūža un vecākā gada gājuma cilvēki. Ilze Kalniņa
Komentāri