Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Daudz jauna apgūst pieaugušie

Druva
15:25
30.09.2011
14
Img 9067

Pieaugušie, arī vecākā gadagājuma cilvēki, izvēlas apgūt jauno – datorprasmes, svešvalodas. Apmeklē nodarbības, kursus un lekcijas.

Bibliotēka ir viena no iestādēm, kuras durvis ver pilsētnieki un laucinieki, lai uzzinātu par mācību pieejamību. Līgatnes pilsētas bibliotēkas vadītāja Laima Timermane “Druvai” stāstīja, ka ierasti iedzīvotāji apmeklē dažādas tematiskas lekcijas, bet ļoti liela interese bijusi par iespēju bez maksas apgūt datorprasmes, interneta lietošanu. “Bija iedzīvotāji, kuriem bērni atdevuši, uzdāvinājuši datorus, bet cilvēki, kas pāri pusmūžam, nav uzdrīkstējušies datoru apgūt pašmācības ceļā. Viņi nāca, mācījās, daudzi vēl joprojām paprasa padomu, ja jāuzzina pielietojumā kas jauns,” sacīja Laima Timermane un norādīja, ka ne tikai Līgatnes, bet arī Cēsu Centrālā bibliotēka un iespējams, ka drīzumā arī citas lauku bibliotēkas, izmantos “Lattelecom” dāvāto iespēju, izmantojot portatīvo datoru, cilvēkiem, kam nav iespēju nokļūt bibliotēkā, pagasta centrā, datorprasmes apgūt paša mājā. “Pašlaik dodos pie divām kundzēm un mācu lietot datoru. Projekts ļauj nodrošināt mājapmācību,” sacīja Laima, atzīstot, ka pati daudz mācījusies, lai zināšanas tālāk dotu Līgatnes novada ļaudīm. “Datorkursi bibliotēkā bija ļoti pieprasīti, rīkojām pat atkārtoti, bet uz iespēju apgūt datoru mājās jaunāki un vecāki cilvēki var droši pieteikties,” tā Laima Timermane.

“Druvas” uzrunātie iedzīvotāji sacīja, ka izmanto katru iespēju apgūt jaunas prasmes, iemaņas, zināšanas, dažādot pieredzi. Iedzīvotāji neliedzas, ka dažkārt šķērslis ir finansiāls, ja mācības piedāvā par maksu, bet, ja iespēja ir mācīties bez maksas, kā tas bijis arī, apgūstot datorprasmes bibliotēkās, tad viss esot atkarīgs no katra uzņēmības un vēlmes mācīties. “Tikai sākumā likās, ka būs grūti un traki. Var iemācīties arī apieties ar datoru. Izmantoju internetu, lasu jaunākās ziņas un sazinos ar bērniem, kas dzīvo ārzemēs. Darbā man datorprasmes nav nepieciešamas, bet priecājos, ka māku,” sacīja Marika Snahovska un bija pārliecināta, ka visu var iemācīties, ja ir vēlēšanās. Viņas vīram Nikolajam par jaunajām tehnoloģijām neesot nekādas intereses, viņš arī nav mācījies. “Man nevajag pat mobilo telefonu. Nepatīk. Pietiek ar to, kas jau ir. Televizoru, to gan skatos, ” smējās Nikolajs.

Līgatniete Zane Bajāre stāstīja, ka datorprasmes apguvusi ļoti centīgi, jo vajadzējis tās izmantot studējot. “Mācos sabiedrības integrācijas valsts aģentūras koledžā Jūrmalā. Rocība man atļauj vien bezmaksas izglītību, tāpēc arī pašvaldībā izmantoju katru bezmaksas iespēju mācīties. Studējot datorprasmes ir tikai papildinātas, jo mācos grāmatvedību,” tā Zanes kundze.

Arī Cēsu pensionāri neslēpa, ka labprāt mācās visu jauno.

“Sazinos ar mazbērniem internetā. Skype vairs nav nekāda problēma,” sacīja Jānis Sērmaukšs, bet Stefānija Goļikova piebilda, ka būtu sarežģīti, ja visus maksājumus nebūtu iespējams veikt, izmantojot internetbanku. Pāris pensionāres atzina, ka labprāt mācītos arī svešvalodas, lai, aizbraucot kaut uz tuvējām kaimiņvalstīm, elementāras lietas prastu uzzināt angļu valodā.

“Mācītos angļu sarunvalodu, ja kursi nemaksātu dārgi. Ir laba sajūta, ja, esot ceļojumā, vari kaut ēdienu kafejnīcā solīdi pasūtīt, saproti, ko tev atbild, paskaidro. Starp citu, arī Igaunijā saziņai ļoti noder angļu valoda,” tā Līvija Harju.

Biedrība ”Cēsu pensionāri”, sadarbojoties ar citām nevalstiskajām organizācijām un Cēsu pieaugušo izglītības centru, pašlaik realizē projektu, kura laikā iespējams iemācīties daudz jaunu praktisku iemaņu. Vēl Cēsu pensionāri neslēpa, ka ir bieži viesi kultūras pasākumos, lekcijās, kurās pieredzē dalās speciālisti- ārsti, fizioterapeiti, dziednieki, astrologi. “Vienmēr ir jāmācās no jauna, jo nekad nav pieticis ar to, ko mācījies jaunībā- skolā, augstskolā. Mainās laiks un prasības, un laikam jāseko. Svarīgi, lai pašam interesantāka dzīve,” tā līgatniete Zane Bajāre, ar šo domu vienisprātis bija daudzi pusmūža un vecākā gada gājuma cilvēki. Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
59

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi