Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti uz sarunu bija aicinājuši to rajona pašvaldību pārstāvjus, kuru veidotie novadi neatbilst likumos iecerētajiem kritērijiem. No mūsu rajona bija uzaicināti – Jaunpiebalgas novada (Jaunpiebalga, Zosēni), Vecpiebalgas (Vecpiebalga, Ineši), Priekuļu (Rauna, Priekuļi), Amatas novada pārstāvji.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis informēja par katru novadu Cēsu rajonā. Uzklausot cēsniekus, sēdē klāt bija arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Piedalījās arī Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.
Ja perspektīvo novadu – Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas – pašvaldību vadītāji vien iepazīstināja ar savu nākotnes redzējumu, uzsverot, ka novadiem ir attīstības iespējas, un deputāts Oskars Spurdziņš tikai pajautāja: “Piebalgas novads nav iespējams?”, tad par Priekuļu, Raunas pagasta un Amatas novada nākotni saruna bija krietni garāka.
“Pēc projekta 11 pašvaldības grib veidot Cēsu novadu, amatieši ir pretī, un novads iznāk ne šis, ne tas,” deputātus informēja ministrijas ierēdnis, vēl uzsverot, ka Amatas novadā nav attīstības centra, administratīvais centrs ir ceļa malā, lauku mājā. Domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atgādināja, ka jau izveidots Amatas novads, un tas labprāt pievienotu kādu no kaimiņu pagastiem
Priekuļu pagasta vadītāja Māra Juzupa pateica vien visiem zināmo patiesību, ka “cīņa notiek ne jau par mazajām pašvaldībām, kas nevienu neinteresē, bet par Priekuļiem un Amatu”. Un nav Priekuļu vaina, ka Liepai un Mārsnēniem ir “grūtības piekļūt Cēsīm” , bet gan Mārsnēnu un Liepas problēma.
Cēsu pilsētas mērs Gints Šķenders uzsvēra, ka cēsnieki ir gatavi veidot lielu novadu, bet tikai ar blakus esošajām teritorijām, nevis monstrozu, saskaldītu un tāpēc normāli nepārvaldāmu novadu, vai arī palikt kā pilsēta. “Stāsts ir ļoti garš, esam centušies saprast, ko darīt. Šajā sasaukumā deputāti citādi nelems. Esam par novada izveidošanu, ja to var izdarīt,” sacīja Gints Šķenders un piebilda, ka Saeimai ir iespēja lemt un pašvaldībām būs jāpilda tās pieņemtais.
Saeimas deputāts Gunārs Laicāns pajautāja, vai situācijā, ja nav valsts atbalsta,
pilsēta varēs nodrošināt attīstību visos pagastos. Cēsu mērs atbildēja noliedzoši, bet ministrs paskaidroja, ka ministrija nekad nav teikusi, ka pilsēta automātiski nodrošinās attīstību pagastiem, bet attīstība ir pilsētas un lauku vienotībā. Nedrīkst prasīt pilsētai, lai tā nodrošina lauku attīstību. Pilsētas deputāti grib izveidot spēcīgu novadu, nevis saskaldītu gabalos.” Daudzi pagasti spēj attīstīties, ne jau pilsēta ir vienīgais motors,” skaidroja ministrs.
Arī pēc šīm diskusijām katras pašvaldības vadītājs palika pie saviem argumentiem. Saeimas deputāts Staņislavs Šķesters atzina: “Ar Jaunpiebalgu, Vecpiebalgu problēmu nav. Neredzu lielu problēmu – Liepa var būt attīstības centrs.” Arvīds Pīlēģis pastāstīja, ka ministrija rosinājusi veidot Liepas – Mārsnēnu novadu, bet liepēnieši nav uzņēmušies to darīt. Viņi uzskata, ka savienojot pilsētas un lauku spējas vienā, attīstība būs straujāka.
Gunārs Laicāns, ieklausījies diskusijā, vien naivi pajautāja: ” Vai novadi robežas ieviesīs? Vai kāds netiks uz Cēsīm?” Māra Juzupa uzsvēra, ka priekulieši nekad nevienam neko nav ieteikuši, bet mārsnēnieši mācījuši, lai pagasts, kurā ir vairāk iedzīvotāju, pieņem lēmumu, lai viņi tiek pie Cēsīm.
“Respektēju Cēsu domes viedokli. Tas hibrīds, veidots loku lokos, nav pārvaldāms,” piekrita deputāts Māris Kučinskis. Viņš arī atzina, ka šobrīd Cēsu rajonā ir strupceļš un arī pašvaldību vadītāji nepiedāvā nekādu risinājumu. “Gribat brīvību un pasakāt, ka tā nav jūsu darīšana, kas notiek ar kaimiņpagastiem. Ir jādomā arī, kas notiek apkārt Latvijā,” uzsvēra deputāts.
Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs Saeimas deputātiem pastāstīja, ka rajona pašvaldību vadītāji savulaik izstrādājuši arī alternatīvu variantu – veidot novadus bez Cēsu pilsētas. Pret to kategoriski iebildusi pilsēta. To gan neapstiprināja Gints Šķenders.
“Pēdējo reizi iesaku rajona padomei rast risinājumu, ja negribat, ka jūsu jautājumu izlemj citi,” sanāksmes beigās sacīja Māris Kučinskis un aicināja rajona padomei vēlreiz izrunāt, kurš novadu veidošanas modelis būtu pieņemamāks. Viņam piekrita arī ministrs Edgars Zalāns: “Brīvprātība ir brīvprātība, bet tā mēs varam saķēzīt visu attīstību.”
Saeimas deputāti bija gatavi atbalstīt arī tās novadu robežas, kas savulaik Cēsu rajonam bija iezīmētas 167 novadu kartē, neiebilstot arī pret iespēju Cēsīm saglabāt savu patstāvību, nepievienojot nevienu pagastu. Tas būtu precedents, kurš nav pieņemams reģionālās attīstības un pašvaldību ministram Edgaram Zalānam.
Rajona padomes sēde notiks pirmdien.
Komentāri