Šodien plkst.15 Cēsu Izstāžu namā notiks tēlnieka Kārļa Jansona piemiņas pasākums, kurā piedalīsies viņa bijušie studenti tēlnieki, kā arī mākslas zinātniece Ruta Čaupova, aģentūru LETA informēja Cēsu novada domes komunikācijas speciāliste Ance Saulīte.
Pasākumā piedalīsies arī jaunā mākslas zinātniece Māra Lāss, kurai ir iecere rakstīt grāmatu par tēlnieku, meistara ģimeni, kurā tēlnieku dinastiju turpina mazdēls Matiass Jansons. Matiass Jansons nes Cēsu tēlnieku dinastijas piemiņu, strādājot vectēva darbnīcā.
Piemiņas dienā Rīgas ielas 23.nama logos tiks atklāta izstāde ar mākslinieka darbu attēliem, kas būs eksponēta līdz jubilejas gada beigām.
Jansons (1896-1986) ir viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, monumentālās un memoriālās tēlniecības klasiķis, spilgts individuālā stila meistars, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, Cēsu Goda pilsonis.
Par meistara darbu ekspozīcijas telpu jāuzskata visa Latvija. Jansona veidotie pieminekļi ir Latvijas pilsētās un ciemos. Daudzas viņa dzīvē un latviešu mākslā nozīmīgas skulptūras atrodas kapsētās pie dižu cilvēku atdusas vietām – pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes, rakstnieku Augusta Deglava, Augusta Saulieša, latviešu strēlnieku ārsta, ķirurga Jāņa Jankovska kapavietas. Daļu sava radošā spēka un zināšanu, ko guvis smagā darbā un pārdomās, meistars gandrīz četrdesmit gadus deva Mākslas akadēmijas studentiem.
Atmiņās par profesoru dalās tagadējais Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas vadītājs Bruno Strautiņš: “Vasarās “Siļķu” mājas darbnīcā notika akadēmijas studentu prakse. Pēc prakses beigām profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un slīpēt viņa darbus. Tā bija papildu iespēja pārbaudīt sevi pie lielāku vai mazāku monumentu īstenošanas. Blakus padomam mākslā profesors “nabadzīgākajiem studentiem” izlīdzēja ar dažu labu kartupeļu spaini. Kārlim Jansonam piemita smalka humora izjūta, dzīvesprieks, jauneklīga enerģija, tolerance, spēja saprast un iedziļināties mūsu, toreiz jauno, problēmās.”
Komentāri