Nav tālu pavasaris, kad latvietī – praktiskajā pamodīsies kūlas dedzināšanas kāre. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dzēsēji uz visiem izsaukumiem nevar paspēt, te talkā nāk pašvaldību brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības.
VUGD Vidzemes brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants atzīst, brīvprātīgie ugunsdzēsēji sniedz lielu atbalstu: “Mūsu dienesta 112 zvanu centra dispečeriem ir šo formējumu dalībnieku tālruņa numuri, izsaukuma gadījumā viņi zvana konkrētiem cilvēkiem, kuri savāc palīgus un dodas uz ugunsgrēka vietu. Mums tas ir liels atspaids, viņi bieži ir pirmie notikumu vietā, ja attālums no Cēsīm līdz nelaimes vietai lielāks. Viņiem nav speciālā aprīkojuma, lai strādātu telpās, augstumā, taču ūdens apgāde, dzēšana no ārpuses arī vajadzīga. Varam teikt tikai paldies par viņu ieguldīto darbu, pašaizliedzību, bet pašvaldībām par atbalstu šiem formējumiem.”
Vēsturiskā Cēsu rajona novados ir 15 ugunsdzēsēju automašīnas, trīs no tām neizbrauc, jo trūkst personāla, nav viegli atrast jaunus cilvēkus, kuri iesaistītos brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbā. Tiesa, esot arī pozitīvi izņēmumi, Zosēnu pagastā sācis darboties jauns dzēsējs. K. Dravants norāda, ka ilggadēji un aktīvi brīvprātīgie dzēsēji ir Vecpiebalgas, Priekuļu, Amatas, Pārgaujas novadā, diemžēl Līgatnes novadā, kur katru pavasari kūla tiek dedzināta īpaši aktīvi, šobrīd mašīna palikusi bez dzēsējiem.
Pašvaldības gādā, lai ugunsdzēsības automašīnas būtu tehniskā kārtībā, apdrošinātas, aprīkotas ar nepieciešamo, lai atrastos apsildāmās garāžās, lai vīriem ir nepieciešamais apģērbs, ekipējums un lai dzēsēji par šo darbu saņemtu arī samaksu.
Pārgaujas novada pašvaldības darba aizsardzības speciālists Uldis Rubīns stāsta, ka novadā ir trīs ugunsdzēsības automašīnas, katrai esot gan tikai divi vīri, kuri dodas uz ugunsgrēkiem. Vajadzētu vēl pa vienam, bet grūti atrast.
“Pašvaldībai šādi brīvprātīgo formējumi ir svarīgi, īpaši kūlas degšanas laikā vai ziemā, apkures laikā. Dažkārt rajonā izsaukumu daudz, VUGD dzēsēji nevar visur paspēt, tad dodamies pirmie cīņā ar uguni. Pie lielākiem ugunsgrēkiem palīdzam, lai nodrošinātu veiksmīgu dzēšanu,” saka U. Rubīns.
Amatas novada pašvaldības darba aizsardzības un ugunsdrošības nodaļas vadītājs Juris Suseklis stāsta, ka novadā ir trīs ugunsdzēsības automašīnas, bet tikai divas brigādes. Dzēsēji darbojas Zaubē un Ģikšos, tie ir entuziasti, kas jau gadiem to darījuši, bet trešajai mašīnai pagaidām ekipāžas nav: “Gaidām kaut kādu pretimnākšanu no valsts. Ja būtu mācības, cilvēki atrastos, jo interese ir, bet nepieciešamas zināšanas, lai iesaistītos dzēšanā. Šādas brigādes ir vērtība, ko nepieciešams saglabāt. Centīsimies savas noturēt, jo saprotam, cik tas nepieciešams, lai tikai valsts izdomā iespēju apmācīt, jo ugunsgrēki taču būs vienmēr. Sadarbība ar VUGD mums ir ļoti laba, vienmēr esam gatavi doties palīgā.”
Informācija liecina, ka šobrīd VUGD strādā pie tā, lai varētu rīkot kopīgas mācības, lai uzlabotu sadarbību, atbalstu. Var teikt, ka nedaudz par vēlu, bet šis, iespējams, ir pēdējais brīdis, jo ir vēl pieredzējušie brīvprātīgie, kuri var savas iemaņas nodot jaunajiem, kurus varētu apmācīt arī profesionāli dzēsēji.
Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko skaidro, ka viņiem ir mašīnas un ekipāžas Priekuļos, Liepā un Mārsnēnos, un pašvaldība atzinīgi vērtē brīvprātīgo dzēsēju darbu. Visvairāk darba ir Liepas dzēsējiem, kuriem pērn bija aptuveni 20 izbraukumu. Priekuļu ekipāžai, kura brauc arī uz Veselavas novadu, izbraukumu mazāk, bet viņi gatavi ikvienam izsaukumam jebkurā diennakts laikā. Priekuļu brigādē darbojas Juris Bogens, kuram ir pieredze profesionālo ugunsdzēsēju darbā, Jānis Sedlenieks, kurš vispirms sācis darboties ugunsdzēsēju sportā, tad iesaistījies brīvprātīgajos dzēsējos, trešais ir Jānis Martinsons.
“Dispečeri zvana man, es sazvanu kolēģus, dažās minūtēs esam sapulcējušies un gatavi izbraukt. Arī naktīs,” saka J. Sedlenieks.
Jautāti, ko dod darbošanās brīvprātīgo dzēsēju rindās, vīri vienbalsīgi saka: “Adrenalīnu! Tā ir iespēja izkustēties, iegūt sajūtas, ko ikdienas darbā neiegūt. Te pavisam cits temps!”
Viņi atzinīgi stāsta par Priekuļu novada pašvaldības atbalstu, rādot iegādātās formas, ekipējumu, aprīkojumu, sakaru iekārtas, bet lielākais lepnums esot pērnā gada nogalē iegādātā piekabe, kurā uzstādītas divas pārvietojamās elektrostacijas.
“Tās ir ļoti noderīgas. Ugunsgrēka vietā ne vienmēr var viegli piekļūt pie dīķa, turklāt neviens jau negrib, ka izbraukā zālāju. Šis ir lielisks risinājums, iedarbinām elektrostacijas, ir divi elektriskie sūkņi, kas nodrošina ūdens padevi 400 litri minūtē, un tas ļauj operatīvi nodrošināt ūdens piegādi. Šie sūkņi noder arī civilajai aizsardzībai, ikdienas vajadzībās, ja, piemēram, applūst kāds pagrabs. Paldies pelnījusi novada vadība, deputāti, kuri saprot un atbalsta mūs. Varam būt lepni, ka šīs vajadzības pašvaldība novērtē, citi dzēsēji var mūs apskaust,” saka J. Bogens.
Komentāri