Mūsdienās bibliotēkas nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu. Ja nav iespējas tās apmeklēt, to var izdarīt virtuāli – izmantojot internetu.
Latvijas, tai skaitā Cēsu rajona bibliotēku datoraprīkojuma līmenis un pakalpojumu spektrs ir ar pietiekami augstu kvalitāti. Tomēr vēl aizvien nesakārtota ir bibliotēku infrastruktūra. Šādi secinājumi radušies Cēsu centrālās bibliotēkas direktorei Natālijai Kramai, salīdzinot situāciju Latvijā un Igaunijas un Somijas bibliotēkās, kur pabūts šogad.
Igaunijā – taupības režīms
Šovasar ar rajona padomes, pilsētas domes, kā arī Kultūrkapitāla fonda atbalstu un bibliotēku darbinieku līdzfinansējumu rajona bibliotekāri devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju un Igauniju. Abās valstīs bibliotēku attīstības līmenis ļoti augsts.
Tallinā iepazīta Igaunijas Nacionālā bibliotēka. Jauna, plaša, moderna. Liels bijis pārsteigums, kad konstatēts – bibliotēka slēgta, lai gan viesošanās notika darba dienā. Atklājies, ka iemesls ir ekonomiskā krīze valstī. Vasarā reizi mēnesī bibliotēka uz nedēļu bija slēgta apmeklētājiem, jo Nacionālā bibliotēka ar savu budžetu nespēja uzturēt ēku. N. Krama atzīst: „Tas bija liels pārsteigums. Bibliotēkas darbinieki bija noskaņoti pesimistiski, nedroši par nākotni. Jau bija notikusi štatu samazināšana un viņi gatavojās ievērojamām pārmaiņām arī nākotnē. Jācer, ka mūs negaida līdzīgs liktenis.”
Somija kā paraugs
N. Krama uzskata – Somijā bibliotēkas ir vienas no attīstītākajām un modernākajām Eiropā. Telpas ir labiekārtotas, modernas, gaišas un plašas, turklāt bibliotēkās ir ļoti augsts automatizācijas līmenis.
Pieredzes apmaiņas braucienā iepazītas Turku un Helsinku bibliotēkas. Kā pozitīvs piemērs atmiņā saglabāsies Turku pilsētas bibliotēkā redzētais. Īpaši bērnu literatūras nodaļa. Tajā grāmatas uzskatāmi izkārtotas katrai vecuma grupai savas krāsas plauktos, kas turklāt veido savdabīgas mājiņas. Bibliotēkā izveidota spēļu un pasaku istaba mazajiem bērniem, kurā viņi tiek arī pieskatīti. Jaunajiem vecākiem iespējams izmantot bērnu ratus, lai būtu ērtāk pārvietoties pa bibliotēku.
Katrs bibliotēkas apmeklētājs var atrast sev piemērotu vietu – lasītavu, stūrīti, datorvietu vai ērtu dīvānu, lai meklētu nepieciešamo informāciju vai vienkārši pavadītu brīvo laiku. „Bibliotekāri kļuvuši par uzziņu sniedzējiem un konsultantiem, jo grāmatu nodošana un saņemšana notiek automatizēti. Grāmatas atdodot, tās tiek ieliktas bankomātam līdzīgā automātā, kur tās automātiski, pēc svītru kodiem, tiek sašķirotas pa nozarēm un pa speciālām lentēm novadītas kastēs – konteineros. Arī saņemšana notiek caur līdzīgu automātu, kurš automātiski nolasa svītru kodu, un tā tiek atdota lasītājam,” skaidro N. Krama.
Lai gan automatizācijas līmenis ļoti augsts, bibliotekāru skaits nav krasi samazinājies. “Bibliotēkas ir ļoti apmeklētas. Somijā nav bažu par to, ka interneta dēļ mazinātos grāmatas vērtība, ka bibliotēkas vairs nebūs vajadzīgas. Kurš gan grib grāmatu lasīt internetā? Protams, internetā var gūt jebkuru informāciju, taču grāmatai ir īpaša vērtība, un to novērtē daudzi,” uzsver N. Krama.
Lasītāju piesaistē būtiska atmosfēra bibliotēkā
N. Krama vērtē: “Latvijas bibliotēku attīstība notikusi strauji, īpaši pēdējos astoņos gados valsts par to ir ļoti rūpējusies. Īpaši jāuzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kultūras ministrijas un a/s „Kultūras informācijas sistēmas” lielais ieguldījums. Jautājums, kas daudzviet aizvien nav atrisināts vai ir risināšanas stadijā, ir infrastruktūra – jaunu bibliotēku celtniecība vai esošo renovācija. Tas lielākoties atkarīgs no pašvaldību iespējām un labas gribas, kā arī attieksmes pret kultūru. Tādēļ situācija rajonos ir atšķirīga.
Mūsu rajonā ir daudz skaistu, mūsdienīgu, lietotāju ērtībām draudzīgu bibliotēku – Priekuļos, Skujenē, Taurenē, Mārsnēnos, Stalbē, Amatas novada Līvos, Raunas pagasta Rozēs, Zaubē. Diemžēl centrālās bibliotēkas telpas pagaidām ir visai bēdīgā stāvoklī. Apmeklētājus un viesus šeit uzņemt ir kauns.
Līdz šim vienmēr ir pietrūcis finansējuma, lai viestu skaidrību par centrālās bibliotēkas un bērnu literatūras nodaļas nākotni. Bijušas dažādas idejas gan par jaunas ēkas celtniecību, gan esošās renovāciju. 2007. gadā ēkai Raunas ielā 1 nomainīts jumts, logi un apkures sistēma. Šogad pilsētas dome bija paredzējusi līdzekļus ēkas renovācijas skiču projekta konkursa izsludināšanai gada nogalē. Uz to arī ļoti ceram.
Centrālās bibliotēkas un bērnu literatūras nodaļas darbinieki veic lielu darbu un piedāvā lietotājiem plašu pakalpojumu klāstu, taču bibliotēkas izskats, telpu plašums un atmosfēra ir būtisks faktors, lai lasītāji vēlētos apmeklēt bibliotēku, justos tajā komfortabli un izvēlētos bibliotēku kā brīvā laika pavadīšanas vietu.”
Komentāri